Dzīve & Stils / Sarunas
Šis nav ideju, bet ir mazu darbu un daudzu kompromisu laiks, un ideju līmenī Latvijā vērojama stagnācija. Vienlaikus karam fonā notiek daudz praktisku darbu, kas sabiedrību virza uz priekšu, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja politikas pētniece Iveta Kažoka.
Kara reportieris Atis Klimovičs savas karjeras laikā pabijis daudzos karstajos punktos, bet, runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā, viņš sarunā ar Latvijas Radio raidījumu "Drošinātājs" atzina – tur notiekošais tikai apstiprina politologu vai analītiķu vērtējumu, ka Krievija šobrīd uzvedas kā īstens terorists. Tāpat Klimovičs skaidroja – Ukrainā darbojas ne tikai kā žurnālists, bet arī brīvprātīgais, gādājot palīdzību Krievijas iebrukumā cietušajiem.
Vispārējās aprūpes māsa Sarmīte Cīrule jau pusgadu Ukrainā pilda kaujas mediķa pienākumus. Latvijas Ārstu biedrība viņu atzinusi par gada cilvēku medicīnā, ko Sarmīte sauc par pagodinājumu un arī lielu atbildību. Savukārt Ordeņu kapituls nupat lēmis par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot mediķi ar Viestura ordeni.
Ja salīdzina Aukstā kara draudus ar Krievijas līdera Vladimira Putina pašreizējo kodolkara retoriku, jāsecina, ka tolaik tā bija sistēma ar atskaites punktiem un pasaule bija daudz prognozējamāka, bet Putins stratēģiski domāt nespēj. Viņa draudi drīzāk līdzinās tam, kā izrēķinās bandīti – man vienkārši ir liels ierocis, jums no manis būs baidīties, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja NATO Stratēģiskās komunikācijas un izcilības centra ("Stratcom") vadošais eksperts Jānis Karlsbergs.
"Neefektīvi vadīta palīdzēšana vairāk palīdz mums pašiem, nekā tiem cilvēkiem," – tā par palīdzību Ukrainai Krievijas iebrukuma laikā Latvijas Radio raidījumā "Drošinātājs" norādīja biedrības "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" ("LAPAS") vadītāja un pilsoniskā aktīviste Inese Vaivare. Viņa jau Krievijas uzsāktā kara pirmajās dienās prata apvienot īstos cilvēkus un radīt rīcībspējīgu palīdzības sūtīšanas komandu. Tā uz Ukrainu nosūtīja 27 humanitārās palīdzības kravas apmēram 800 tūkstošu eiro vērtībā. Šobrīd Vaivare pievērusies problēmām tepat Latvijā. Viņa strādā pie civilās aizsardzības jautājumiem un mūsu pašu gatavības krīzes situācijām"
Lielai daļai cilvēku vārdu salikums "investīciju fonds" asociējas varbūt vien ar ārvalstu rakstnieku darbiem, kur ir dažādi sindikāti un nauda plūst šurp un turp. Tā patiesi ir – nauda kustas un plūst, un tās ceļš ir gana sarežģīts. Eiropas Investīciju fonda (EIF) vecākais investīciju menedžeris Krišs Spūlis vienkāršos vārdos to skaidroja videosarunu ciklā "Tālsaruna", ko piedāvā sabiedrisko mediju portāls LSM.lv sadarbībā ar kustību #esiLV.
Ar mērķi padarīt Krustaceļa lūgšanu saistošu jauniešiem un sportiski aktīviem cilvēkiem pirms nedēļas Siguldā notika pirmais "Nakts Krustaceļš" jeb ekstremālais Krustaceļš. Tam bija liela atsaucība, un dalībnieki pēc tam dalījās savās atziņās, ka tas bijis gan fiziski izaicinošs, gan garīgi bagātinošs notikums. Arī nākamajos gados iecerēts šo pasākumu turpināt un attīstīt plašāk. Kā radās šāda ideja, kāda ir tās dziļākā jēga un kā tā sasaucas tieši ar šī gada Lieldienām, intervijā Latvijas Radio stāstīja šī pasākuma rīkotājs un priesteris Ilmārs Tolstovs.
Jēzus augšāmcelšanās ir kā musturs, ka taisnīgums uzvarēs. Uzvarēs nevis pārdabiskā veidā tikai pēc nāves, bet ka taisnīgums uzvarēs arī šeit, jo Jēzus gan augšāmceļas, gan arī atgriežas. Tāpēc Lieldienu notikums ir gan vēsturisks notikums, gan arī aktuāls notikums ikvienā laikā, sarunā ar LSM.lv sacīja mācītājs Linards Rozentāls.
Lai arī tūrisma nozare Ukrainā Krievijas iebrukuma dēļ ir ļoti cietusi, aizvien iespējams atrast uzņēmumus, kuri piedāvā apmeklēt Ukrainu, kā arī savām acīm apskatīt kara postu. Kā intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" sacīja tūrisma operatora "Chernobyl X" gide Lara Graldina, viņas pārstāvētais uzņēmums rīko braucienus uz Ukrainu un piedāvā "labas gribas ekspedīcijas" drosmīgiem cilvēkiem, kuri grib klātienē atbalstīt Ukrainu grūtajā stundā.
Krievijā uzvaras kults pārvērties par nāves kultu, un tā kopā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ar šo nāves kultu ir pārņemta, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja politologs, radio "Svoboda" žurnālists, grāmatas "Krievu leviatāna atgriešanās" autors un Prāgas Universitātes pasniedzējs Sergejs Medvedevs, kurš arī vērtēja, ka Krievija atdalās no mūsdienu pasaules un modernizācijas, pārvēršoties par sava veida viduslaiku ordas hanisti. "Putins pat vairs nav cars, drīzāk jau hans," viņš vērtēja.
Rīgas Stradiņa universitātē šī bija Zinātnes nedēļa, kurā piedalījās arī uzvedības pētnieks Roberts Vests (Robert West) no Lielbritānijas. Paneļdiskusijā viņš runāja par tematu, par kuru daudzkārt pārliecinājies praksē: valdības politika un lēmumi sabiedrības veselības jomā drīzāk sasniedz mērķus, ja balstās uzvedības pētnieku atklājumos.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā jautājums par to, kā krievu kopiena piesaka sevi publiskajā ārtelpā – Latvijas pilsētās, pilsētu centros un laukumos – ir kļuvis būtisks. Brīdī, kad daudziem zūd orientieri, kas ir kas, arhitektūra un monumenti nosaka svarīgākās vērtības. Vienlaikus mēs pēdējos 30 gados neesam izmantojuši publisko ārtelpu, lai pieteiktu sabiedriskā līmenī, acu līmenī, ko nozīmē šī jaunā republika, jaunā valsts un kas ir tās vērtības, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.
"Es domāju, ka tieši strādājoša pensionāra dzīve ir ļoti piepildīta un aktīva. Nevajag aizmirst, ka strādājošie pensionāri dod arī savu ekonomisko ieguldījumu – maksā nodokļus. Tā ka ikvienam ir jāatrod sava nodarbošanās, kā piepildīt brīvo laiku," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" uzsvēra bijusī labklājības ministre Dagnija Staķe.
Lidiju Lasmani-Doroņinu par mīlestību pret Latviju un tās cilvēkiem padomju vara sodīja ar 14 gariem gadiem ieslodzījumā, tostarp tiesājot pat trīs reizes. Latvijā viņa piedzīvoja čekas vardarbību, bet izsūtījumā Vorkutā to, ko nozīmē cīņa ar dzīvību un nāvi. Lai gan savus pāridarītājus viņa grib aizmirst, kā cilvēkiem viņa visiem ir piedevusi, jo "mēs visi esam Dieva radības", Lidija Lasmane-Doroņina atzina sarunā Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā".
29 gadus vecā Zane Gaiķēna pie sava pirmā zirga tika 14 gadu vecumā. Jauniete pirms un pēc skolas devās uz stalli un jau tad dzīvnieku vajadzības lika virs savām. Tagad viņa studē veterinārmedicīnu, turpina rūpēties par saviem un arī glābj citu pamestos zirgus. Dzīvniekiem, un it sevišķi zirgiem, viņasprāt, piemīt ļoti daudz tādu īpašību, kuras cilvēki ir piemirsuši, piemēram, dzīvošana šeit un tagad un patiesums, viņa stāstīja Latvijas Radio 5 podkāstā "Kā ir būt".
Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) solisti Dana un Raimonds Bramaņi, šķiet, ir apskaužami laimīgs pāris. Mēs iepazināmies kādā intervijā pirms apmēram gadiem 15, kad viņi bija spārnotu izaicinājumu priekšā – abiem jaunajiem opermāksliniekiem bija uzticētas galvenās lomas vienā no pasaules skaistākajiem opusiem – Džuzepes Verdi "Traviatā". Toreiz viņi bija apreibuši ne tikai no režisora Andreja Žagara uzticētās atbildības, bet arī no iespējas savu jauno, starojošo mīlestību izdzīvot uz skatuves. Ilgus gadus mūsu ceļi nekrustojās, taču šogad martā, Raimonda 40. dzimšanas dienas sakarā, nolemjam tikties, – vēl jo vairāk tāpēc, ka opernams abiem māksliniekiem atkārtoti piedāvājis atgriezties pie viņiem tik nozīmīgās "Traviatas".
"Es gribu, lai cilvēki zina manu stāstu nevis tāpēc, ka esmu iedvesma, bet tāpēc, ka mēs visi ejam cauri kāpumiem un kritumiem," tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" atgādināja Niks Vujačičs – cilvēks, kurš piedzimis bez rokām un kājām, taču ar savu pieredzi spējis iedvesmot daudzus.
Ukraiņu rakstniece Tetjana Denforda dzimusi un augusi ASV. Viņa izpelnījusies uzmanību ar savu aktivitāti sociālajos tīklos un atzīst, ka ukraiņiem nākas piedomāt pie tā, ko runā, jo arī pati ir piedzīvojusi gan sava "Instagram" konta bloķēšanu uz laiku, gan "Twitter" konta slēgšanu. Viņa sarunā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" atzina: "Gan diasporā, gan pašā Ukrainā jūtamies tā, it kā mūs mēģinātu nedaudz apklusināt.""
Diaspora visā pasaulē, bet jo aktīvi Kanādā, Amerikā, Austrālijā un Jaunzēlandē, tāpat arī lielā daļā Eiropas, tostarp Zviedrijā, atbalsta Ukrainu un ukraiņus jau kopš Krievijas iebrukuma sākuma. Latvieši ir tie, kuri nereti arī vietējiem mītnes zemēs skaidro notiekošo no sava skatu punkta, jo nereti vietējiem šis karš var šķist tāls un viņus neskarošs. Diasporas pārstāvji Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" norādīja – latviešiem pasaulē notiekošais Ukrainā nav vienaldzīgs.
Žurnālistu darbs kara apstākļos nav viegls un prasa lielu izturību. Vienlaikus tas ir ārkārtīgi svarīgs, jo bez žurnālistiem, kas dodas uz Ukrainu un runā par to arī tepat studijā Latvijā, liela sabiedrības daļa, iespējams, neuzzinātu par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem. Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta žurnālistus turpināt darbu motivē arī lielais ukraiņu atbalsts, Latvijas Radio raidījumā "Mediju anatomija" stāstīja cilvēki no LTV Ziņu dienesta Ina Strazdiņa, Iveta Elksne un Jānis Geste.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
