Dzīve & Stils / Sarunas
Dizaineri Paula Pasīte-Muiteniece (24) un Martins Muitenieks (26) četru mēnešu laikā pašu rokām uzbūvēja māju, izmantojot tikai dabīgus materiālus, un no Rīgas pārvācās uz Papi. "Pieci.lv" podkāstā "Kā ir būt" viņi atzina, – lai to paveiktu, nācies iet cauri gan fiziskiem, gan emocionāliem izaicinājumiem, taču tagad jaunieši nelielo namiņu var saukt par savām mājām, un viņi ir pārliecināti, ka kopā var paveikt neiespējamo.
Lai arī politiskās ambīcijas ir saprotamas un vajadzīgas, tās būtu jānoliek malā un jāmeklē kompromisi. Situācija nav vienkārša ne ārpolitiski, ne iekšpolitiski, ne ekonomiski, tādēļ politiķiem būtu savā starpā jāspēj vienoties, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda bijusī politiķe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone.
Krievijas uzsāktā kara laikā Ukraina piedzīvo smagu triecienu valsts enerģētikas infrastruktūrai, postījumi bijuši gandrīz visos Ukrainas reģionos, un to, kā ir būt bez elektrības un siltuma, šobrīd no savas pieredzes zina daudzi Ukrainas iedzīvotāji. "Tagad rit ziema, un būs vēl smagāk, kad krievi veiks triecienus pa mūsu enerģētikas infrastruktūru. Būs vēl grūtāk, bet mēs tam gatavojamies," intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" sacīja uzņēmuma "DTEK" Kijivas elektrotīkli" enerģētiķis Sergejs Forošča, kurš savā darbā bijis spiests gan slēpties patvertnēs, gaidot, kad būs droši strādāt, gan vilkt bruņuvesti.
Tuvojoties Latvijas dzimšanas dienai, profesore Sanita Osipova atgādina par mūsu visu – par nācijas – vērtībām, ko Latvijā aizsargā valsts pamatlikums – Satversme. "Manā ieskatā, jau dibinot Latvijas valsti, skaidri iezīmējas divas galvenās vērtības, kurām īstenojoties tiek nodrošināta iespēja iedzīvināt arī pārējās nozīmīgās vērtības. Runa ir par brīvību kā galveno priekšnoteikumu," speciāli LSM.lv raksta juriste, Latvijas Universitātes profesore un bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.
29 gadus vecais Alvis Berngards ir dizainers, skolotājs un zemessargs. Pirms 11 gadiem, kad Alvis vēl mācījās vidusskolā, draugi viņam piedāvāja iestāties Zemessardzē. Uzņemšanas procesā atbildīgā persona nobrīnījās, ka apņēmīgais puisis ir no mākslas vidusskolas. Savukārt vēlāk, studējot Rīgā, Alvis nobrīnījās, cik reti izdodas satikt kādu, kurš ir zemessargu rindās – Rēzeknē tā ir drīzāk norma, nekā izņēmums, viņš stāstīja "Pieci.lv" podkāstā "Kā ir būt".
"Mēs mēdzam jokot, ka te tādi normāli cilvēki īsti neatbrauca," sarunā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atklāti atzina Atvars Aniņš, latvietis, kurš devies uz fronti Ukrainā. Intervijā viņš atklāti stāstīja par iemesliem, kādēļ devies karot uz Ukrainu, atklāja, kāda ir viņa alga, stāstīja par "spāņu žurnālistes" mēģinājumiem izvilināt specifisku informāciju, kā arī skaidroja, kāpēc uzdevumus negrib pildīt kopā ar alkohola cienītājiem.
Sabiedrisko mediju portāls LSM.lv sadarbībā ar kustību #esiLV piedāvā jaunu videosarunu ciklu "Tālsaruna", kurā ikvienam saprotamā, viegli uztveramā veidā stāstīsim par to, ko tad īsti dara starptautiskajās organizācijās strādājošie latvieši, kādu ieguldījumu Latvijā un labumu katram tās iedzīvotājam sniedz viņu darbs un kā paiet viņu ikdiena. Pirmais sarunas biedrs ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnesis Mārtiņš Mits.
Mēs visur redzam, ka Krievija ir norietošs elements, un nekas neliecina par to, ka tas varētu mainīties. Vienlaikus pagājušais gadsimts mums mācījis, ka Krievijā viss ir stabili, – līdz mirklim, kad tas tā vairs nav. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja NATO Stratēģiskās izcilības komunikācijas centra vadītājs Jānis Sārts, kura vērtējumā iespējamais Krievijas sabrukums var gan ievilkties, gan notikt pietiekami strauji – abas opcijas ir iespējamas.
"Tas, ko stāstu kā medijs, caur mani iet, bet tas nav mans stāsts," intervijā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentu medijam "Skaļāk" sacīja Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālists Gints Amoliņš, runājot par reportāžām no Ukrainas. Viņš piebilda: "Tas ir to cilvēku stāsts. Caur bildēm un skaņām gribu nodot visu sajūtu un garšu buķeti, kas ir uz vietas."
"Latvija gāja citu ceļu un savu pamatlikumu nosauca īpašā vārdā – Satversme. Mums bija šis vārds, vēl pirms materializējās doma par Latvijas valsti," LSM.lv lasītājiem skaidro juriste, Latvijas Universitātes profesore, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. "Satversme ir tas lielais "jumta likums", kas sniedz patvērumu ikvienam." Latvijas Satversme stājās spēkā tieši pirms simt gadiem – 1922. gada 7. novembrī –, bet kāpēc tā mums bija un ir vajadzīga arī šodien?
"Mēs varam dzīvot ar tādu patērētāja skatu – ņemam no dzīves, ņemam no pasaules un patērējam vairāk, nekā dodam. Bet mēs taču varētu dzīvot arī atbildīgāk – mums nav jāpatērē viss! Mums jāpadomā arī par citiem – ne tikai par mūsu bērniem, bet arī citiem cilvēkiem pasaulē – citos kontinentos, citās tautās," uzskata Madonas baptistu draudzes mācītājs, biedrības "Baltijas globālā iniciatīva" vadītājs Pēteris Eisāns.
Valodā būtu precīzi jānorāda, ka runāts tiek par padomju okupācijas laikiem, nevis vienkārši par padomju laikiem, jo vārds "okupācija" nes līdzi negatīvo tā laika perioda kontekstu, ko nedrīkst aizmirst pat tad, ja tajā ir arī atsevišķi priecīgi personiskie notikumi, – tā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" uzsvēra vēstures zinātņu doktors, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.
Nav jābūt geimerim, lai atpazītu Yekindar jeb Mareka Gaļinska vārdu, jo viņš ir viens no pirmajiem, kurš atzīmēja Latviju pasaules e-sporta ringā. E-sporta lielvalstis ir Amerika, Vācija, Ķīna un Krievija, taču Mareks kopā ar citiem latviešiem ir pierādījis, ka gūt ievērojamus sasniegumus var arī spēlētāji no Latvijas. Jau ļoti agrā vecumā Mareks sāka pelnīt pietiekami labi, lai vecāki saprastu – no datorspēļu hobija var veidoties karjera. Nākotnē viņš cer attīstīt savu e-sporta organizāciju un komandu Latvijā, viņš atklāja Latvijas Radio 5 podkāstā "5 zem 25".
Natalija Zavadska jau 15 gadus strādā ar skolēniem – māca bērnus sākumskolā Borispiļā. Kamēr vīrs ir iesaukts bruņotajos spēkos un ir prom no mājām, Natalijas frontes līnija ir darbs ar bērniem, jo šeit aug Ukrainas nākotne. Sarunā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" viņa atklāja, – par spīti bailēm viņa turpina smaidīt, jo tas ceļā uz bumbu patvertni, kad atskan kārtējā gaisa trauksme, liek skolēniem justies labāk. Tagad došanās uz pagrabu kļuvusi par ierastu lietu – tur ir spēles, internets, jautrība, bet pats galvenais – drošība.
Pirmajā stundā uzdodot tiešu jautājumu: "Sakiet, lūdzu, kuram no jums pamatskolā ir nodarīts pāri ar vēsturi?" vienmēr paceļas kāda čupiņa ar rociņām. Iemesls – bija jāiemācās gada skaitļi, intervijā "Radio Naba" raidījumā "Portolāns" sacīja Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas vēstures skolotājs Jānis Arājs.
Annai Niedolai (28) un viņas dzīvesbiedrei Agnesei nesen bija iespēja piedalīties mākslas projektā – fotosesijā, kur abas dāmas tika iemūžinātas baltās kāzu kleitās, lai gan realitātē Latvijā viendzimuma pāriem attiecības reģistrēt oficiāli nav iespējams. "Pieci.lv" podkāstā "Kā ir būt" Anna atzina, ka par to pat nesapņo, jo Latvijai līdz tam ir vēl tāls ceļš ejams – viņai pietiktu pat ar Civilās savienības likuma pieņemšanu.
Komponists un mūziķis Arnis Miltiņš ir tētis trīs pieaugušiem bērniem – diviem dēliem un meitai – un nesen iejuties jaunā lomā, kļuvis par vectētiņu. Pats audzis ģimenē tikai ar sievietēm, bet ar tēvu viņam bijušas vien "svētdienas attiecības", kā viņš tās dēvē pats. Par spīti tam, ka tēvs iebildis viņa mūzikas karjerai, tikai pieaugot Arnis saprata, ka tēva mudinājums darīt kaut ko praktisku bijis mīlestībā teikts: "Tēvs tomēr ir tēvs, un praktiskas iemaņas dzīvē būtu nākušas tikai par labu."
Ilggadējais bijušais bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš stāsta, ka ir iemīlējies Ukrainā. Viņš regulāri dodas uz Ukrainas atbrīvotajām teritorijām un šobrīd ir starpnieks starp Latvijā saziedoto un Ukrainu – no Aizsardzības ministrijas puses koordinējot un veidojot tiltu starp tiem, kas ziedo, un tiem, kuriem šie ziedojumi nepieciešami. "Es esmu iemīlējies tajā Ukrainā," Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atzina kara kapelāns.
Jaunā Saeima izskatās cerīgi, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja bijušais premjers Indulis Emsis. Viņaprāt, iepriekšējās Saeimās trūcis intelekta un skaidrības, bet šī atkal rada simpātijas, jo vēlētāji ir bijuši prasīgi un izdarījuši pavērsienus, kas politikā nebija sagaidāmi. Vienlaikus jaunā Saeima nevarēs strādāt kā iepriekš, vecajiem politiķiem būs jāmaina savs darba stils.
"Lai arī mans mīļākais mūsdienu domātājs saka, ka nevajag prognozēt nākotni, mani šī doma ļoti aizrauj. Tas ir mans tāds filozofa akmens," saka Kembridžas Universitātes absolvents Ņikita Trojanskis, kurš nule uzsācis vīrusa evolūcijas studijas Oksfordas Universitātes doktorantūrā. Savā pētnieciskajā darbā viņš meklēs nākamo koronavīrusa celmu. Savukārt tiem, kas apsver iespēju kļūt par epidemiologiem, viņš Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes "Radio NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" uzsver, ka ceļš uz to ved caur matemātiku un fiziku, nevis medicīnu vai socioloģiju. Ar Ņikitu Trojanski sarunājas Ivars Austers.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
