Dzīve & Stils / Sarunas
Svēts gandarījums – tā sava darba augļus senioru un smagi slimu cilvēku aprūpē raksturo Maija Ločmele. Viņa neslēpj – ir arī ļoti grūti brīži, bet tad viņai palīdz ticība Dievam, lūgšanas un grēksūdze.
Speķa pīrāgi jeb pīrāgu bums Brazīlijā un Austrālijā, ķimeņu siers Dienvidāfrikā, galerts jeb aukstā gaļā Amerikā un svaigi cepta maize Kanādā – tie ir tikai daži no diasporas kulinārā mantojuma piemēriem. Ja valoda zūd, tad garša paliek – jeb kā ēdiens palīdz atcerēties Latviju un saglabāt latvietību. Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" tar to svešumā dzīvojošie diasporas pārstāvji.
Ina Kronberga ir pieredzējusi Latvijas Televīzijas režisore, kura sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci!" komandas sastāvā kopā ar redaktori Sanitu Auškāpu veido televīzijas pārraides, ļaujot mums ieskatīties gan galvenajos notikumos, gan aizkulisēs. Šoreiz saruna ar Inu par viņas pašas darba aizkulisēm – ko nozīmē būt režisorei šādos sociāli nozīmīgos un bieži vien arī ļoti sāpīgos projektos? Un kas viņu pašu gluži cilvēcīgi ir ietekmējis visvairāk?
Rūta Dimanta, profesionāli skolota psiholoģe un veselības vadības maģistre, vairumam cilvēku asociējas ar organizāciju Ziedot.lv vai pat ar labdarības kustību Latvijā vispār. Un kā gan ne? Šogad aprit 20 gadu, kopš viņa vada Ziedot.lv, apaļa jubileja – 10 gadi – arī sabiedrisko mediju labdarības maratonam "Dod pieci!", kura sadarbības partneris kopš pašiem pirmsākumiem ir tieši Ziedot.lv. Nav šaubu, ka Rūtas Dimantas vārds ir labas reputācijas un spēcīgas, gudras sievišķības apliecinājums, un – kas pats interesantākais! – iezīmē jauna, garīgā menedžmenta jeb vērtībās balstīta vadītāja tēlu, kas, tāpat kā ziedošanas tradīcija, saistāms ar Ziemassvētku vēsti.
Kara dēļ Ukrainas bērniem nācies strauji pieaugt – daži bērni regresē savā emocionālajā attīstībā, bet citi kļūst par maziem vecīšiem. Tā intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pastāstīja psiholoģe, psihoterapeite Tetjana Grida, kura vada Harkivas Psiholoģijas pētījumu fondu un piedalās slimnīcu klaunu projektā "Lieliskie deguni".
Šie būs mani otrie Ziemassvētki un Jaunais gads, kurus pavadīšu pie skaidras apziņas, nelietojot alkoholu. Vai vari iedomāties savas svētku svinības bez stipriem dzērieniem? Ģimenes viesības, darba balles, ciemošanās un citi svētku pasākumi nereti norisinās alkoholisku dzērienu pavadībā. Kā šogad svinēt svētkus skaidrā?
Latviešiem Dienvidkorejā visvairāk pietrūkst biezpienmaizes, rupjmaizes un Latvijas dabas, bet vietējiem par savu dzimteni viņi stāsta ar komiksu un kormūzikas palīdzību. Kā tālajā Āzijas valstī klājas tur dzīvojošajiem tautiešiem? Ar savām atbildēm Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" dalījās tur dzīvojošie latvieši.
Ukraina jau vairāk nekā pusotru gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu. Par veidiem, kā diaspora palīdz Ukrainas bēgļiem Eiropā un kā mainījusies dažādu valstu politika, atbalstot nevalstiskās organizācijas, kuras iesaistās bēgļu problēmu risināšanā, skaidrojam raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts". Uzklausām arī brīvprātīgo stāstus par pieredzēto, sniedzot palīdzīgu roku ukraiņiem ģimenēm.
Valsts uzdevums būtu līdzsvarot, lai bērnu skaits nemazina ģimeņu turību, bet Latvijā tas joprojām ir liels klupšanas akmens. Apmēram puse no Eiropas valstīm ir spējušas to neitralizēt – ja ģimenē ir divi vai trīs bērni, tas būtiski nemazina labklājību un nepalielina nabadzības risku. Latvijā tomēr ir pārāk daudz ģimeņu, kas to izjūt, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda demogrāfs, vēsturnieks un pētnieks Ilmārs Mežs.
Piecus gadus vecais franču buldogs Šūberts tagad dzīvo laimē – savas saimnieces aprūpēts un apčubināts. Nezinātājs pat nenojautīs, ka pirms dažiem gadiem šis suņuks, toreiz vēl vārdā Seņa, bija ievests no Baltkrievijas pavairotāju biznesam. Kad kļuva nederīgs vaislai, no viņa atbrīvojās kā no nevajadzīgas mantas. Slims, nobadināts un neviena nemīlēts dzīvnieks nokļuva patversmē, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Lai arī Latvija nav karastāvoklī, tomēr mēs esam ierauti karā, tāpēc drošības sajūta šobrīd ir ļoti trausla. Dažbrīd izskanošie vēstījumi par to, ka ukraiņiem vajadzētu apdomāt miera sarunas ar Krieviju, bažas par mūsu drošību tikai palielina, jo Ukrainas zaudējums karā nozīmētu kara agrāku vai vēlāku pārcelšanu uz Baltijas valstīm, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs, jurists Tālavs Jundzis, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, agri vai vēlu NATO palīdzība Ukrainai palīdzēs uzvarēt karā pret agresoru.
Viņa provokatīvais komunikācijas stils jūs var pārsteigt nesagatavotu, ja neņemsiet vērā Toma Grēviņa amatu: viņš ir Latvijas Radio 5, kā arī labdarības maratona "Dod pieci" radītājs un radošais direktors, un viņa domāšanas veids ir trenēts provokācijai, tiešā ētera ātrai un bieži – izaicinošai reakcijai. Sarunvalodā to dēvē par lecīgumu, kas tā tik prasās, lai tam spēlētu pretī. Taču man gribējās ieskatīties, kas slēpjas aiz radošā direktora ārējā tēla, un ko viņam pašam tas maksā?
Anta Brahmane un Artūrs Landsbergs sevi sauc par latviešiem Austrālijā – Artūrs uz tālo zemi pārcēlās pirms deviņiem gadiem, Anta vēl agrāk, bet pirmā, kas labākas dzīves jeb dzīves kājām gaisā meklējumos Austrālijā nonāca, bija Antas mamma. Lai arī visi ir tik tālu svešumā, tomēr arī Austrālijā latvietību ir izdevies atrast, latvieši stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts".
Viss sākās ar Vītolu fondu, kas kopš 2002. gada stipendiju veidā atbalsta spējīgus un centīgus studētgribētājus un dod iespēju cilvēkiem un uzņēmumiem, kas tic Latvijas nākotnei un jauniešiem, atbalstīt un finansēt jaunus, neatlaidīgus un talantīgus studentus. Vītolu fonda labdarības kustība izskolojusi 5000 jauniešu, un daļa no atbalstu saņēmušajiem pēcāk pievienojas ziedotāju rindām, lai palīdzētu nākamajiem censoņiem, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Globālais latvietis. 21. gadsimts".
Ukrainā karš licis pievērsties atjaunojamo jeb zaļo energoresursu apguvei un attīstībai, jo tas ļauj decentralizēt energoapgādi un būt enerģētiski neatkarīgākiem arī Krievijas apšaužu laikā. Fonds "Energy act for Ukraine" strādā pie neatkarīgas enerģijas risinājumiem skolām un slimnīcām, Latvijas Radio podkāstā pastāstīja fonda sadarbības menedžere Anastasija Vereščinska.
Problēmas izglītības sistēmā ir tik dziļas, ka ir grūti atrast izeju. Tas nav vienas dienas, gada vai divu gadu jautājums. Turklāt, redzot skolotāju trūkumu un novecošanos, zemākais punkts nemaz nav sasniegts – būs vēl sliktāk. Cerības vieš vien nesen pieteiktā reforma, tajā ir daudz sistēmu sakārtojošu elementu, ar kuriem jāsāk, lai ietu tālāk, – tā Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" pauda Latvijas labākās lauku vidusskolas – Druvas vidusskolas – direktors kopš tās dibināšanas Sergejs Beļkevičs.
Jā, ar trūkumiem, bet Latvijā ir normāla, pat laba medicīna un veselības aprūpes sistēma. Vaidēšana, ka viss ir slikti, neko nedos. Lai kaut ko uzlabotu, vajag kritizēt, bet vaidēšana nav kritizēšana. Latviešiem vispār ļoti vajadzīgs labs garastāvoklis un sirsnīgs smaids, – tā mums kādreiz ir par maz, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda ārsts gastroenterologs un profesors Anatolijs Danilāns. Viņš arī neslēpa prieku, ka aizvadītajās Saeimas vēlēšanās netika ievēlēts, jo atzina, ka ir ārsts, nevis politiķis.
"Kāpēc būt daļai no iemesla kādam justies tā, it kā cerību nebūtu?" – tā, runājot par apcelšanu jeb bulingu vienaudžu vidū Latvijas Televīzijas projektā "Dzīvei nav melnraksta", sacīja iedvesmotājs Niks Vujačičs, kurš piedzima bez kājām un rokām, bet par spīti tam nodibināja ģimeni un piedzīvoja pasaules slavu, ar savām runām dodot sparu cīnīties daudziem cilvēkiem visā pasaulē.
Reiņa Ošenieka ikdiena Latvijas Televīzijā (LTV) aizrit sporta žurnālistikas jomā: gan Sporta redakcijā, gan "Rīta Panorāmā", taču viņš it bieži tiek aicināts arī citu nozaru projektos, jo ir viens no harizmātiskākajiem sabiedriskā medija profesionāļiem, kas arī kameru priekšā saglabā savu autentiskumu, un skatītājiem tas patīk.
Arvien biežāk dzirdam, ka cilvēki no kara Ukrainā ir noguruši, vairs nevēlas par to dzirdēt. Nogurst tie, kas nav pieraduši iesaistīties sava laika norisēs, taču ne mūziķi, kas bieži vien atspoguļo savu laikmetu un mēģina palīdzēt. "Es nevaru nogurt cīnīties par taisnību, žēlsirdību, mīlestību un dzīvību," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda dziedātāja Ieva Akuratere, kuras balsī lūgšana par latviešu tautu ir neatkarības atgūšanas simboliskākā dziesma.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
