Dzīve & Stils / Sarunas
Profesore Sanita Osipova: Satversme ir vieta, kur nācijai patverties
"Latvija gāja citu ceļu un savu pamatlikumu nosauca īpašā vārdā – Satversme. Mums bija šis vārds, vēl pirms materializējās doma par Latvijas valsti," LSM.lv lasītājiem skaidro juriste, Latvijas Universitātes profesore, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. "Satversme ir tas lielais "jumta likums", kas sniedz patvērumu ikvienam." Latvijas Satversme stājās spēkā tieši pirms simt gadiem – 1922. gada 7. novembrī –, bet kāpēc tā mums bija un ir vajadzīga arī šodien?
Misija – rēķināties ar citiem. Saruna ar mācītāju, biedrības «Baltijas globālā iniciatīva» vadītāju Pēteri Eisānu
"Mēs varam dzīvot ar tādu patērētāja skatu – ņemam no dzīves, ņemam no pasaules un patērējam vairāk, nekā dodam. Bet mēs taču varētu dzīvot arī atbildīgāk – mums nav jāpatērē viss! Mums jāpadomā arī par citiem – ne tikai par mūsu bērniem, bet arī citiem cilvēkiem pasaulē – citos kontinentos, citās tautās," uzskata Madonas baptistu draudzes mācītājs, biedrības "Baltijas globālā iniciatīva" vadītājs Pēteris Eisāns.
Vēsturnieks: Būtu jālieto termins «padomju okupācijas laiki», nevis «padomju laiki»
Valodā būtu precīzi jānorāda, ka runāts tiek par padomju okupācijas laikiem, nevis vienkārši par padomju laikiem, jo vārds "okupācija" nes līdzi negatīvo tā laika perioda kontekstu, ko nedrīkst aizmirst pat tad, ja tajā ir arī atsevišķi priecīgi personiskie notikumi, – tā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" uzsvēra vēstures zinātņu doktors, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis. 
Labi pelnīt jau no agra vecuma. Saruna ar Latvijas e-sporta celmlauzi «Yekindar»
Nav jābūt geimerim, lai atpazītu Yekindar jeb Mareka Gaļinska vārdu, jo viņš ir viens no pirmajiem, kurš atzīmēja Latviju pasaules e-sporta ringā. E-sporta lielvalstis ir Amerika, Vācija, Ķīna un Krievija, taču Mareks kopā ar citiem latviešiem ir pierādījis, ka gūt ievērojamus sasniegumus var arī spēlētāji no Latvijas. Jau ļoti agrā vecumā Mareks sāka pelnīt pietiekami labi, lai vecāki saprastu – no datorspēļu hobija var veidoties karjera. Nākotnē viņš cer attīstīt savu e-sporta organizāciju un komandu Latvijā, viņš atklāja Latvijas Radio 5 podkāstā "5 zem 25". 
Ukrainā būs zudusī paaudze, ja nepūlēsimies. Skolotāja Borispiļā Latvijas Radio stāsta par mācībām kara laikos
Natalija Zavadska jau 15 gadus strādā ar skolēniem – māca bērnus sākumskolā Borispiļā. Kamēr vīrs ir iesaukts bruņotajos spēkos un ir prom no mājām, Natalijas frontes līnija ir darbs ar bērniem, jo šeit aug Ukrainas nākotne. Sarunā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" viņa atklāja, – par spīti bailēm viņa turpina smaidīt, jo tas ceļā uz bumbu patvertni, kad atskan kārtējā gaisa trauksme, liek skolēniem justies labāk. Tagad došanās uz pagrabu kļuvusi par ierastu lietu – tur ir spēles, internets, jautrība, bet pats galvenais – drošība.
Kā neradīt nepatiku pret vēstures mācīšanos? Saruna ar skolotāju Jāni Arāju
Pirmajā stundā uzdodot tiešu jautājumu: "Sakiet, lūdzu, kuram no jums pamatskolā ir nodarīts pāri ar vēsturi?" vienmēr paceļas kāda čupiņa ar rociņām. Iemesls – bija jāiemācās gada skaitļi, intervijā "Radio Naba" raidījumā "Portolāns" sacīja Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas vēstures skolotājs Jānis Arājs.
«Zinu, ka laulības ir diezgan nepiepildāms sapnis». Kā ir būt viendzimuma attiecībās Latvijā?
Annai Niedolai (28) un viņas dzīvesbiedrei Agnesei nesen bija iespēja piedalīties mākslas projektā – fotosesijā, kur abas dāmas tika iemūžinātas baltās kāzu kleitās, lai gan realitātē Latvijā viendzimuma pāriem attiecības reģistrēt oficiāli nav iespējams. "Pieci.lv" podkāstā "Kā ir būt" Anna atzina, ka par to pat nesapņo, jo Latvijai līdz tam ir vēl tāls ceļš ejams – viņai pietiktu pat ar Civilās savienības likuma pieņemšanu. 
Mūziķis Arnis Miltiņš: Man ar tēti bija «svētdienas attiecības»
Komponists un mūziķis Arnis Miltiņš ir tētis trīs pieaugušiem bērniem – diviem dēliem un meitai – un nesen iejuties jaunā lomā, kļuvis par vectētiņu. Pats audzis ģimenē tikai ar sievietēm, bet ar tēvu viņam bijušas vien "svētdienas attiecības", kā viņš tās dēvē pats. Par spīti tam, ka tēvs iebildis viņa mūzikas karjerai, tikai pieaugot Arnis saprata, ka tēva mudinājums darīt kaut ko praktisku bijis mīlestībā teikts: "Tēvs tomēr ir tēvs, un praktiskas iemaņas dzīvē būtu nākušas tikai par labu."
«Kāpēc es to daru? Esmu iemīlējies Ukrainā.» Kapelāns Elmārs Pļaviņš ir tilts starp Latvijas ziedotājiem un Ukrainu
Ilggadējais bijušais bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš stāsta, ka ir iemīlējies Ukrainā. Viņš regulāri dodas uz Ukrainas atbrīvotajām teritorijām un šobrīd ir starpnieks starp Latvijā saziedoto un Ukrainu – no Aizsardzības ministrijas puses koordinējot un veidojot tiltu starp tiem, kas ziedo, un tiem, kuriem šie ziedojumi nepieciešami. "Es esmu iemīlējies tajā Ukrainā," Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atzina kara kapelāns.
Ekspolitiķis Emsis: Šī ir jaudīga Saeima, vecajiem politiķiem būs jāmaina darba stils
Jaunā Saeima izskatās cerīgi, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja bijušais premjers Indulis Emsis. Viņaprāt, iepriekšējās Saeimās trūcis intelekta un skaidrības, bet šī atkal rada simpātijas, jo vēlētāji ir bijuši prasīgi un izdarījuši pavērsienus, kas politikā nebija sagaidāmi. Vienlaikus jaunā Saeima nevarēs strādāt kā iepriekš, vecajiem politiķiem būs jāmaina savs darba stils.
Epidemiologs Trojanskis doktorantūras studijās Oksfordā meklēs nākamo koronavīrusa celmu
"Lai arī mans mīļākais mūsdienu domātājs saka, ka nevajag prognozēt nākotni, mani šī doma ļoti aizrauj. Tas ir mans tāds filozofa akmens," saka Kembridžas Universitātes absolvents Ņikita Trojanskis, kurš nule uzsācis vīrusa evolūcijas studijas Oksfordas Universitātes doktorantūrā. Savā pētnieciskajā darbā viņš meklēs nākamo koronavīrusa celmu. Savukārt tiem, kas apsver iespēju kļūt par epidemiologiem, viņš Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes "Radio NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" uzsver, ka ceļš uz to ved caur matemātiku un fiziku, nevis medicīnu vai socioloģiju. Ar Ņikitu Trojanski sarunājas Ivars Austers.
Filozofe Agita Misāne: Mēs kā sabiedrība esam labi sprinteri, bet slikti maratonisti
Latvijas sabiedrībai trūkst kopīga mērķa, kas to saliedētu, savukārt mazi mērķi – labdarības kampaņa vai kas cits, ko var ātri paveikt, ir tie, kas vieno. Mēs kā sabiedrība esam labi sprinteri, bet slikti maratonisti, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja filozofijas doktore, reliģiju zinātniece un ideju vēsturniece Agita Misāne. Viņa uzskata, ka Latvijas sabiedrību ilgtermiņā saliedēt spētu Satversme, bet cik daudzi to ir lasījuši?
Latvija ir maza zeme ar ļoti lielu sirdi – karā cietušās Ņižinas mērs sarunā Latvijas Radio slavē par palīdzību
Ņižina, kas atrodas Černihivas apgabala centrā, pēc būtības ir Jelgavas izmēra pilsēta. Tās mērs sarunā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atzina: "Mums nav paveicies, jo tieši mūsu apgabals robežojas gan ar Baltkrieviju, gan Krieviju." Sarunā viņš arī slavēja Latvijas sniegto palīdzību un uzsvēra mūsu valsts centienus "kurināt" diplomātisko atbalstu Eiropā.
Politologs Rozenvalds: Šajās Saeimas vēlēšanās zaudēto balsu skaits – trauksmes zvans
Vērtējot demokrātijas stāvokli Latvijā, joprojām redzamas tās pašas problēmas, kas tika konstatētas 2015. gadā – nevienlīdzība, atsvešināšanās starp valsti un iedzīvotājiem, kā arī augstais vēlēšanās zaudēto balsu procents, proti, balsis par partijām, kas neiekļuva Saeimā, kas savukārt ietekmē uzticību politiskajai sistēmai kopumā. Mums šajās vēlēšanās 28% atnākušo vēlētāju savu balsi atdeva par kādu no Saeimā neiekļuvušajām partijām, un tas ir trauksmes zvans, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja filozofs un politologs Juris Rozenvalds. 
3 mēneši okupantu gūstā. Ukraiņu uzņēmējs Latvijas Radio atklāj Krievijas iebrukuma laikā pārdzīvoto
Ukraiņu uzņēmējs Ihors Tralalai pēc 24. februārī Krievijas uzsāktā iebrukuma Ukrainā steidzās pieteikties bruņoto spēku rindās, taču veselības stāvokļa dēļ tika noraidīts. Negribot palikt malā, viņš kopā ar draugiem kļuva par brīvprātīgajiem, tomēr nonāca okupantu gūstā, pavadot tur trīs mēnešus, viņš atklāja intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs".
«Krievs – tas ir slikti?» Kāpēc pasniedzējs un bijušais LTV žurnālists Frederiks Ozols rakstīja par rusofobiju, un kas bija pēc tam
Imants Frederiks Ozols, poliglots, Daugavpils Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs, koloniālisma pētnieks un bijušais LTV žurnālists, sociālajā tīklā "Facebook" publicēja ierakstu par rusofobiju Latvijā, kas guvis plašu rezonansi. Kā reakciju viņš saņēma gan daudz apvainojumu, gan ne mazumu pateicību. Kāpēc teikt, kas ienāk prātā, par Latvijas krieviem kā par grupu tagad ir sociāli pieņemama, nevis peļama rīcība, bet skaļi to nosaukt par rusofobiju, gluži pretēji, ir sociāli riskanti? Arī par mītiem, sociālo un personīgo atmiņu – šajā Rus.LSM.lv intervijā.
Politoloģe Vita Matīsa: 4. maija paaudze ieies vēsturē ar zināmu alkatības zīmogu
Latvijas dibinātāju paaudzei bija pareizā motivācija, viņi nemeklēja savu labumu brīvajā Latvijā, tomēr 4. maija paaudze gan vēsturē ieies ar zināmu alkatības zīmogu, – tādu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda politikas zinātniece un Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesore Vita Matīsa. 
Šī krīze valstij jāizmanto sarežģītu lietu risināšanai. Saruna ar ekspolitiķi Māri Gaili
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā arī Latvijā izsaucis pamatīgu krīzi papildus nesen pārdzīvotajām Covid-19 grūtībām, taču mēs pie šīs krīzes neesam vainīgi, tāpēc varam to izmantot, lai risinātu jautājumus, ko citādāk būtu grūti izdarīt. Piemēram, nostiprināt latviešu valodas lomu, atrisināt enerģētiskās pastāvības problēmu, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā"  vērtēja uzņēmējs, pasaules apceļotājs, ekspolitiķis Māris Gailis. 
Svarīgākais šobrīd