Dzīve & Stils / Sarunas
Ukrainas skeletonists Vladislavs Heraškevičs, kurš par savām otrajām mājām sauc Siguldu, runājot par iespējamo Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību olimpiskajās spēlēs, sarunā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" uzsver, – Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu rit gandrīz gadu, bet tikai daži Krievijas sportisti to ir nosodījuši, lai gan viņi ir ceļojuši un redzējuši dzīvi ārpus Krievijas savām acīm. Viņaprāt, dalība būtu pieļaujama ar stingriem noteikumiem, piemēram, atklāti nosodot karu, lai Krievijas propaganda viņu sasniegumus nevarētu izmantot savā labā. Savukārt Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidentu Tomasu Bahu viņš nosauc par liekuli, kurš runā vienu, bet dara citu.
Varbūt kādam tas šķiet pašsaprotami, bet par karu domāt ir ārkārtīgi grūti. Ir viegli to nosodīt, bet karš un nāve ir viens no grūtākajiem domas priekšmetiem. Tāpat karš nevar būt neitrālas domas priekšmets, tas ir pieejams, tikai izvēloties kādu no pusēm, tikai kļūstot par kara dalībnieku, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja filozofs, izdevējs un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Arnis Rītups.
Baltkrievija ir okupēta dubulti, jo tai ir savs diktators, kurš arī izpilda cita diktatora pavēles. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumam "Drošinātājs" sacīja kāda Baltkrievijas pilsone, kura kopā ar ģimeni slepus aizbēga no savas valsts pēc tam, kad viņas mājā bija iebrāzušies drošībnieki un aizturējuši viņu saistībā ar to, ka ģimenes sarakstē bija pārsūtījusi ziņu par notikumiem Ukrainā.
Barikāžu laikā visi piedzīvoja, ko nozīmē solidaritāte, bet izcīnītā brīvība nāk ar privilēģiju un reizē arī pienākumu – mēs tagad esam brīvi, mums vairs nav jācieš, un mēs tagad varam otram cilvēkam piedot, mēs varam otru cilvēku piecelt, mums vairs nav jācīnās tikai par mums pašiem. Diemžēl vienlaikus 90. gados visā Eiropā ienāca audita kultūra, domāšana, kas vērsta uz efektivitāti, un sabiedrības vērtības ir nobīdījušās mantas un naudas virzienā, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja sociālantropoloģe Aivita Putniņa.
Kāds šobrīd ir psihologu darbs Ukrainā? Par kara šausmu atstātajām pēdām ukraiņu sabiedrībā Latvijas Radio raidījumā "Drošinātājs" sarunā ar Tāli Eipuru pastāstīja psiholoģijas doktore, praktizējoša psihoanalītiķe Tatjana Ļubimova, kura strādā ar karavīriem Ukrainā.
Profesors, Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis iebrāžas savā kabinetā, kur viņu gaidu, ar atvainošanos par nelielu kavēšanos, kaut gan pa ceļam jau ir noinstruējis savus cilvēkus, lai mūsu sarunas laikā tēja un cepumi tiktu servēti un gaidīšana man nesagādātu raizes. Iepriekš esam tikušies kādu projektu filmēšanā, brīžos, kad viņš ir atbraucis uz Latviju no kādas medicīnas konferences vienā pasaules malā, lai dotos lasīt lekciju citā. Kāpēc gan viņš tērē savu enerģiju, lai atsauktos vēl arī mediju cilvēkiem, ja viņa sociālais pienesums mums, sabiedrībai, jau tāpat ir tik liels, – tā es domāju, kamēr viņš ātri noģērbj mēteli un iekārtojas krēslā. Atbilde tālu nav jāmeklē – Ērgļa versmainā, kaislīgā daba nevar neiesaistīties, jo viņš redz laukumu – gan no putna lidojuma, gan pietuvināti – detaļās. Ārstu terminoloģijā runājot – viņš var uzstādīt gan problēmas diagnozi, gan izrakstīt recepti un rekomendācijas.
Savā karjerā Latvijas Radio multimediju satura redaktore Justīne Savitska pievērsusies vairākām aktuālām tēmām – cilvēktiesības, politika, dažādība, emigrācija. Spēja pacelt gaismā ko smagu un padarīt to publikai aktuālu parāda Justīnes nopietno pieeju. Viens no viņas zināmākajiem darbiem ir dokumentālais stāsts "Tēta projekts", kurā Justīne aptver savu pieredzi par Latvijā aktuālu tēmu – māju pamešana un darba meklējumi ārzemēs. Žurnāliste ir arī viena no Latvijas Radio podkāsta "Dokumentārijs" izveidotājām. Tieši šajā stāstu kopumā atrodamas stāsta "Vajadzēs noģērbties" epizodes par seksuālu vardarbību ārsta Jevgenija Ņikiforenko imunologa praksē. Par tā veidošanu Justīne izpelnījusies atpazīstamību gan valsts, gan starptautiskā mērogā.
Projektu vadītāja Monta Vecozola biedrībā "Tavi draugi" ir viens no cilvēkiem, kas pēc 24. februāra skaidri zināja, ka grib darīt jebko, lai palīdzētu cilvēkiem Ukrainā. Bez iepriekšējas pieredzes vai skaidra plāna, atceļot ceļošanas ieceres un turpmākos mēnešos dzīvojot no uzkrājumiem, viņa aktīvi strādāja un meklēja veidus, kā palīdzēt. Tagad viņa gatavojas jau sestajam braucienam uz Ukrainu, kuru laikā organizē un ved palīdzību tiem, kurus karš ietekmē visvairāk. Par to viņa stāstīja Latvijas Radio raidierakstā jeb podkāstā "Drošinātājs".
Ceturtdien, 2023. gada 19. janvārī, plkst. 19.00 atmiņu un iespaidu tiešsaistes intervija ar kara reportieri, Ukrainas kara barikāžu fotogrāfu Jāni Vingri, kura fotogrāfijas būs apskatāmas izstādē “Barikādes Latvijā 1991 un barikādes Ukrainā 2014 – 2022” Doma laukumā 20. janvārī.
No 1991. gada 13. līdz 27. janvārim Rīgā un citās Latvijas vietās pēc Latvijas Tautas frontes aicinājuma tika organizētas barikādes. Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju par barikāžu laiku ir savas atmiņas, un savs stāsts ir arī tā laika Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājam Romualdam Ražukam.
Barikāžu laika piemiņas pasākumu ietvaros, otrdien, 17. janvārī, plkst. 19.00 notiek atmiņu un iespaidu tiešsaistes intervija ar krīzes psihoterapijas speciālistēm Irēnu Golubu un Agiju Bogdanovu, kas devās uz Ukrainu krīzes psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanai un kuras tur uzņēma arī barikāžu fotogrāfijas.
Karstāks un sausāks laiks vasarās, ko piedzīvojam pēdējā laikā, vīnogas nogatavina ātrāk, tāpēc vīns, ko ceļam galdā, ir saldāks un stiprāks, nekā tas bija agrāk. Kafijas un kakao pupiņu audzēšana kļūst par īstu izaicinājumu, jo vieta uz mūsu planētas, kur klimata pārmaiņu rezultātā to audzēšanai būtu labvēlīga vide, ik gadu sarūk. Šie ir tikai daži no piemēriem, kā klimata pārmaiņas ietekmē lauksamniecību, un vai ikkatrs no tiem iet rokrokā ar sociāli ekonomiskām problēmām, visvairāk ietekmējot mazaizsargātākos sabiedrības slāņus. Zinātnieki un lauksaimnieki cenšas rast veidus, kā pielāgoties grūti novēršamām pārmaiņām, bet vai un ko varam darīt mēs – patērētāji, lai ar savu rīcību klimata pārmaiņas samazinātu? Par to ar Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošo pētnieci Guntu Kalvāni sarunājas Latvijas Radio 6 LU radio NABA raidījuma "Zinātnes vārdā" vadītājs Ivars Austers.
Šobrīd Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 44 tūkstoši Ukrainas bēgļu. Viņi ierodas Latvijā katru dienu – lielākā daļa no viņiem mūsu valsti šķērso tikai tranzītā, daļa te paliek uz ilgāku laiku. Biedrības "Tavi draugi" un "Gribu palīdzēt bēgļiem" Grebņevas un Silenes robežkontroles punktos ir izveidojušas palīdzības sniegšanas punktus. No 12. janvāra šāds punkts atvērts arī Terehovā. Inga Zagorska nu jau četrus mēnešus regulāri brauc uz Grebņevas robežkontroles punktu Ludzas novadā un darbojas tur kā brīvprātīgā, sagaidot ukraiņus uzreiz pēc tam, kad viņi šķērso robežu un ierodas Latvijā no Krievijas. Brīvprātīgā Inga Zagorska stāstīja par to, kāda ir ikdiena uz robežas un kur viņa rod spēku sniegt palīdzību citiem.
Mikolajivas ugunsdrošības inspektors Staņislavs kara sākumā kļuva par glābēju, vilka cilvēkus ārā no gruvešiem. Tas morāli bija visgrūtākais. Reizēm viņš redz šos cilvēkus sapņos. Tagad viņš strādā "neuzvaramības punktā", kur vietējie nāk sasildīties vai uzlādēt viedtālruni, lai dotu ziņu tuviniekiem, ka ir dzīvi. Pilsētā katru sekundi var sagaidīt sprādzienus – gaisa trauksme nepaspēj reaģēt. Taču kara šausmās uzplauka arī sirsnība un saliedētība. "Mūsu neuzvaramība tagad ir vienotībā," intervijā Latvijas Radio podkāstam "Drošinātājs" atzīst Mikolajivas apgabala 2. ugunsdzēsības un glābšanas vienības pārstāvis Staņislavs Ustičs.
Timuram ir 15 gadi. 2022. gada februārī kopā ar deviņus gadus veco māsu Marusju un vecmāmiņu Natāliju Jakovenko viņi aizbrauca no Ukrainas galvaspilsētas divas dienas pirms kara – uz Ļvivu. Ģimene nolēma rīkoties piesardzīgi. Tikpat kā līdzi neņēma nekādas mantas, domāja, ka drīz atgriezīsies. Ļvivā, viesnīcā, viņi gaidīja bērnu māti Anastasiju Butu – viņa plānoja viņiem pievienoties nedaudz vēlāk. Sagaidīja! "Bet vispirms mēs sagaidījām bombardēšanu…"
"World Central Kitchen" ir nevalstiskā organizācija, kas kara laikā sarūpējusi jau 190 miljonus silta ēdiena porciju tiem cilvēkiem Ukrainā, kuriem tās nepieciešamas visvairāk. Organizācija strādā tik efektīvi, ka uz Polijas–Ukrainas robežas pirmo silto pārtiku izdalīja jau 25. februārī, dienu pēc kara sākuma. Misiju Ukrainā vada Jūlija Stefaņuka, kas Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" uzsvēra – par spīti grūtajiem apstākļiem, ukraiņi kļūst arvien stiprāki.
Esot frontē, intervijas ir daudz personiskākas, sāpīgākas, grūtākas. Gadās arī, ka divas dienas pēc sarunas intervētais cilvēks ir aizgājis bojā, atdevis savu dzīvību par Ukrainu. Neraugoties uz to, Latvijas Radio speciālkorespondente Ukrainā Indra Sprance jau vairāk nekā mēnesi pastāvīgi atrodas Kijivā. Savukārt, dodoties tuvāk frontes līnijai, nākas izjust bruņuvestes smagumu, intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" stāstīja žurnāliste.
Inflācijas radītā negatīvā ietekme Latvijā nav tik slikta, kāda tika prognozēta iepriekš, taču sarežģījumu pīķis vēl tikai gaidāms, pieaugot ne tikai cenām, bet, iespējams, arī bezdarbnieku skaitam. Inflāciju veicina ne tikai pieprasījuma, bet arī piedāvājuma puses faktori, un pie tās nevar vainot tikai Krievijas karu Ukrainā, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" šonedēļ norādīja ekonomisti, pašvaldību un biznesa pārstāvji.
"Šis laiks ir diezgan nežēlīgs," Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja filozofijas profesore, morāles filozofe Skaidrīte Lasmane, atklājot, ka vēlreiz gribētu dzīvot 80. gadu beigās. Vienlaikus viņa norādīja, ka savus studentus aicina izbaudīt pašreizējo brīvību, jo par to lielākas vairs nevar būt. Covid-19, globālā sasilšana un karš Ukrainā, viņasprāt, liecina, ka tik liela brīvība, kāda tā bija pirms 2020. gada, ilgi vairs nav iespējama.
Rinalds Grants ir Lutera akadēmijas prorektors, kurš kopš vasaras iecelts arī bīskapa amatā. Jau vairāk nekā 20 gadus viņš kalpo Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, kas sabiedrībā zināma kā draudze, kurā ir daudz gados jaunu cilvēku. Viņš arī četru bērnu tēvs, un sarunā atzīst: "Ir svarīgi, ka mēs bērnus izaicinām, motivējam, izvedam viņus pasaulē, bet tas būs veselīgi tikai tad, ja vēl pirms tam mēs atradīsim veidus, kā saviem bērniem pateikt – tu esi mīlēts, tu esi drošā vietā, tev nav jānopelna mana mīlestība vai jāattaisno sava eksistence."
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
