Dzīve & Stils / Sarunas
"Lai arī mans mīļākais mūsdienu domātājs saka, ka nevajag prognozēt nākotni, mani šī doma ļoti aizrauj. Tas ir mans tāds filozofa akmens," saka Kembridžas Universitātes absolvents Ņikita Trojanskis, kurš nule uzsācis vīrusa evolūcijas studijas Oksfordas Universitātes doktorantūrā. Savā pētnieciskajā darbā viņš meklēs nākamo koronavīrusa celmu. Savukārt tiem, kas apsver iespēju kļūt par epidemiologiem, viņš Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes "Radio NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" uzsver, ka ceļš uz to ved caur matemātiku un fiziku, nevis medicīnu vai socioloģiju. Ar Ņikitu Trojanski sarunājas Ivars Austers.
Latvijas sabiedrībai trūkst kopīga mērķa, kas to saliedētu, savukārt mazi mērķi – labdarības kampaņa vai kas cits, ko var ātri paveikt, ir tie, kas vieno. Mēs kā sabiedrība esam labi sprinteri, bet slikti maratonisti, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja filozofijas doktore, reliģiju zinātniece un ideju vēsturniece Agita Misāne. Viņa uzskata, ka Latvijas sabiedrību ilgtermiņā saliedēt spētu Satversme, bet cik daudzi to ir lasījuši?
Abgunstes muižas īpašnieki Asnāte un Jānis Avotnieki bieži tiek saukti par muižniekiem, taču viņi ar šo apzīmējumu nekoķetē, paskaidrojot, ka tas, pirmkārt, nozīmē – mēs esam darba devēji paši sev. Sarunā ar LSM.lv Avotnieki atklāja, ka viens otrā ieskatījušies pirms 19 gadiem kartupeļu vagā, bet nu ir vecāki četriem bērniem.
Ņižina, kas atrodas Černihivas apgabala centrā, pēc būtības ir Jelgavas izmēra pilsēta. Tās mērs sarunā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atzina: "Mums nav paveicies, jo tieši mūsu apgabals robežojas gan ar Baltkrieviju, gan Krieviju." Sarunā viņš arī slavēja Latvijas sniegto palīdzību un uzsvēra mūsu valsts centienus "kurināt" diplomātisko atbalstu Eiropā.
Vērtējot demokrātijas stāvokli Latvijā, joprojām redzamas tās pašas problēmas, kas tika konstatētas 2015. gadā – nevienlīdzība, atsvešināšanās starp valsti un iedzīvotājiem, kā arī augstais vēlēšanās zaudēto balsu procents, proti, balsis par partijām, kas neiekļuva Saeimā, kas savukārt ietekmē uzticību politiskajai sistēmai kopumā. Mums šajās vēlēšanās 28% atnākušo vēlētāju savu balsi atdeva par kādu no Saeimā neiekļuvušajām partijām, un tas ir trauksmes zvans, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja filozofs un politologs Juris Rozenvalds.
Ukraiņu uzņēmējs Ihors Tralalai pēc 24. februārī Krievijas uzsāktā iebrukuma Ukrainā steidzās pieteikties bruņoto spēku rindās, taču veselības stāvokļa dēļ tika noraidīts. Negribot palikt malā, viņš kopā ar draugiem kļuva par brīvprātīgajiem, tomēr nonāca okupantu gūstā, pavadot tur trīs mēnešus, viņš atklāja intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs".
Imants Frederiks Ozols, poliglots, Daugavpils Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs, koloniālisma pētnieks un bijušais LTV žurnālists, sociālajā tīklā "Facebook" publicēja ierakstu par rusofobiju Latvijā, kas guvis plašu rezonansi. Kā reakciju viņš saņēma gan daudz apvainojumu, gan ne mazumu pateicību. Kāpēc teikt, kas ienāk prātā, par Latvijas krieviem kā par grupu tagad ir sociāli pieņemama, nevis peļama rīcība, bet skaļi to nosaukt par rusofobiju, gluži pretēji, ir sociāli riskanti? Arī par mītiem, sociālo un personīgo atmiņu – šajā Rus.LSM.lv intervijā.
Latvijas dibinātāju paaudzei bija pareizā motivācija, viņi nemeklēja savu labumu brīvajā Latvijā, tomēr 4. maija paaudze gan vēsturē ieies ar zināmu alkatības zīmogu, – tādu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda politikas zinātniece un Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesore Vita Matīsa.
Konstantīns Riženko līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā bija žurnālists, bet šobrīd – viens no Krievijas okupācijas spēku meklētākajiem ukraiņu partizāniem. Viņš intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atklāja, kā tiek rīkotas diversijas un kādēļ viņam regulāri nācies tēlot bezpajumtnieku.
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā arī Latvijā izsaucis pamatīgu krīzi papildus nesen pārdzīvotajām Covid-19 grūtībām, taču mēs pie šīs krīzes neesam vainīgi, tāpēc varam to izmantot, lai risinātu jautājumus, ko citādāk būtu grūti izdarīt. Piemēram, nostiprināt latviešu valodas lomu, atrisināt enerģētiskās pastāvības problēmu, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja uzņēmējs, pasaules apceļotājs, ekspolitiķis Māris Gailis.
"Par nākotni es saku, ka viss atkarīgs no krievu inteliģences un tās krievu inteliģences, kura dzīvo, strādā, rada centrā, tas ir Maskavā, Pēterburgā, varbūt Novosibirskā – lielajās pilsētās," Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja dzejnieks un bijušais Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Jānis Peters.
Vērtējot Krievijas un Ķīnas līderu neseno tikšanos, jāsaprot, ka Ķīnas pozīcija ir sarežģītāka nekā vienkāršs atbalsts Krievijai. Ķīna domā tikai par savām interesēm, un Krievijas karš Ukrainā tai ne pārāk patīk. Vienlaikus tā ir iespēja Ķīnai izmantot Krievijas propagandas vēstījumus par ASV un NATO kā draudu citām valstīm, – Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" situāciju analizēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ķīnas studiju centra vadītāja, pētniece un politoloģe Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
Diāna Zemture piecu gadu vecumā zaudēja mammu. Lai gan dzīvoja ar tēti, viņa alkohola lietošanas dēļ meitenes patiesais apgādnieks bija opis, taču 11 gadu vecumā ar bāriņtiesas lēmumu aprūpes tiesības nonāca tantes rokās. Vēlāk dzīvē Diāna sāka aizrauties ar alkoholu, līdz atrada spēku sevī mainīt dzīvi, tostarp piedot tēvam, viņa atklāja Pieci.lv podkāstā "Kā ir būt".
Novērst Latvijas okupāciju nebūtu bijis iespējams arī tad, ja Latvija būtu bijusi demokrātiska valsts, bet tā, iespējams, būtu bijusi citādāka – pastāvētu brīva prese, brīvi viedokļi, cilvēki būtu informētāki. Būtu kļūda par notikušo vainot Kārli Ulmani, taču ir situācijas, kuras arī viņš varēja risināt citādāk, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja vēstures profesors Aivars Stranga, norādot, ka šis jautājums – vai varēja būt citādāk – allaž nodarbinās vēsturnieku prātus.
Lai arī kāds būtu Ukrainas kara iznākums, pēc 10, 20 vai 50 gadiem situācija atkal būs tāda pati – kāds Krievijā sagrābs varu un uzbruks mazākajiem kaimiņiem. Vienīgais risinājums, lai Latvijā izbeigtos nepārtrauktie kara draudi, ir Krievijas sadalīšana, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks Vilis Vītols.
Profesors Romans Lācis ir sirds pārstādīšanas operāciju aizsācējs Latvijā. Darbs ar cilvēkiem uz dzīvības un nāves robežas jau daudzus gadus ir viņa profesionālā ikdiena. Tomēr kā svarīgāko cilvēkam viņš atzīst tieši dvēseli. "Mums vajag vairāk atvērt dvēseliskās durvis un vienam pret otru būt labestīgākiem," Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielās patiesības" sacīja profesors.
Ja cilvēkus, kuri neinteresējas par politiku, uz vēlēšanām aizdzen mākslīgi, tad viņi ir apmulsuši, bet ar zobu sāpēm aiziet un par kaut ko nobalso, taču tas nešķiet pareizi, – tā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja Latvijas Universitātes profesors politikas zinātnē, politologs Jānis Ikstens, kurš arī pauda uzskatu, ka politiķiem jākļūst kompetentākiem un atsaucīgākiem pret sabiedrību, jo demokrātiju nav iespējams darbināt ar klusēšanu.
Latvija šobrīd ir daudz labākā situācijā nekā 1939. gadā – tagad varam brīvi izteikt savas domas, varam nostāties, kurā pusē vēlamies, un lielākā daļa Latvijas sabiedrības ir Ukrainas pusē. Vienlaikus, ja spēsim ievēlēt gudru Saeimu, tā spēs apvienot Latvijas dažādi domājošo sabiedrību, – tā Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" sacīja rakstniece, tulkotāja un diplomāte Anna Žīgure.
Bībelē, arī Jaunajā Derībā, atrodam ne mazums izteicienu, kas mūsdienu cilvēkos raisa pretestību un mulsumu. Piemēram, Jēzus Kalna runā cits pie cita virknējas teikumi, kas šķietami nepārprotami mudina uz padošanos ļaunumam, gļēvumu. Par to arī "Lielo patiesību" saruna ar teoloģijas doktoru, Rīgas Lutera draudzes mācītāju Linardu Rozentālu. Šī ir televīzijas raidījumā izskanējušās sarunas precizēta versija.
"Ģimene iemāca sadzīvot ar bailēm. Tāds ļaušanās vieglums. Man liekas, ka tā dzīve kaut kā pienāk tuvāk klāt," intervijā LSM.lv saka "Dzelzs vilka" un "Jauno Jāņu orķestra" menedžere un mūziķa Jura Kaukuļa sieva Aija Kaukule, un vīrs viņai piekrīt. Viņš atzīst – ja ne ģimene, viņš nebūtu izdarījis 60–70% no tā, ko ir izdarījis.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
