Dzīve & Stils / Sarunas
Jāņu svinēšana ir bezgalība, kurā visu laiku var atrast ko jaunu. Saruna ar filozofi Aīdu Rancāni
Man tā ir bezgalība, kurā visu laiku var kaut ko jaunu atrast un ieraudzīt, – tā par Jāņu svinēšanu saka bioloģe, filozofe un praktizējoša folkloriste Aīda Rancāne. Tautas tradīciju kopšana viņai ielikta gluži vai šūpulī, bet viņa savas zināšanas aizvien pilnveido un dāsni dalās tajās ar citiem. Īsi pirms svētkiem internetā viņa aizsāka jaunu sarunu ciklu “Aīdas istaba”, un pirmā saruna bija veltīta Jāņu tradīcijai, tās norises jēgai un simbolikai.
Sapņu galvenā funkcija ir līdzsvarot psihi. Saruna ar Junga analītiķi Gintu Teivāni
Sapņu galvenā funkcija ir līdzsvarot psihi, un tie var atklāt šķautnes, ko nomodā neapzinās, intervijā raidījumam “Saknes debesīs” skaidroja Junga analītiķe Ginta Teivāne. Smadzenes ir emocionāls orgāns un miega laikā emocijas procesējas vēl ātrāk – tās nokļūst līdz smadzeņu garozai. Sapņiem ir vērts pievērst uzmanību, taču nevajadzētu to tulkojumus meklēt vecmāmiņu vai mūsdienu sapņu tulku grāmatās, uzsvēra Teivāne.
Antropoloģe: Individualizētā sabiedrībā cilvēkus vieglāk ekspluatēt kā darbiniekus
Mēs dzīvojam neoliberālisma laikmetā, ko raksturo sistēmiska nedrošība un liela atbildība uz indivīda pleciem, tostarp par iespējamo risku, Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā” norādīja kultūras antropoloģe Ieva Puzo. Mūsdienu pasaulē vērts domāt par solidaritāti, lai pārlieku nenoveltu atbildību uz katru pašu, jo individualizētā sabiedrībā cilvēkus var vairāk ekspluatēt kā darbiniekus, norādīja pētniece.
Pedagogs nevar nepamanīt mobingu. Saruna ar skolotāju Kārli Cauni
Runājot par bērnu un jauniešu vardarbību vienaudžu vidū, bieži rodas jautājumi par pedagogu atbildību. Kārlis Caune, kurš savu pedagoga karjeru veidojis gan Latvijā, gan Polijā, norāda, ka mobings ir pilnīgi visur, atšķiras tikai forma un izpausme, un pedagogam ir neiespējami to nepamanīt. Galvenais jautājums, viņaprāt, ir – kas notiek tālāk?
Abas pases vienā kabatā. Saruna ar Latvijas un Libānas pilsoni, neiroķirurgu Baselu Jakubu Vahbi
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) par neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārstu strādā neiroķirurgs Basels Jakubs Vahbe. Viņš ir dzimis Libānā, bet kopš deviņdesmitajiem gadiem dzīvo Latvijā un šeit arī apguvis ārsta profesiju. Ikdienā Vahbe operē bērnus ar dažādām slimībām un veic arī sarežģītas operācijas specializējoties epilepsijas ārstēšanā. Viņš nesen ieguvis arī Latvijas pilsonību. Tomēr kāda deputāta teiktajam, ka nu varēs turēt vienu pasi vienā kabatā un otru – otrā, viņš īsti nepiekrīt. Abas pases viņš vēlas turēt vienā kabatā, jo tieši tik nesaraujamas ir abas Vahbes identitātes. Ar ārstu par darbu slimnīcā, pilsonības iegūšanu un arī Covid-19 pandēmiju sarunājās Latvijas Radio korespondents Kristaps Feldmanis.
No dienesta bruņotajos spēkos līdz grima mākslai. Janas Kozlovas stāsts
Jana Kozlova ir grima māksliniece. Šogad līdzi Samantai Tīnai devusies arī uz Roterdamu pucēt dziedātāju uznācienam uz lielās Eirovīzijas skatuves. Viņa ir neskaitāmu mūzikas video un modes sesiju make up māksliniece, četru bērnu māte, kura ir dienējusi LR Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Mūsu brāļi izdarīja pašnāvību. Divu jaunu sieviešu saruna par zaudējumu
Latvija ir valsts ar vienu no augstākajiem pašnāvību statistikas rādītājiem gan Eiropas Savienības, gan visas pasaules līmenī. Imelde Podiņa un Andželika Jaunzema ir divas jaunas sievietes ar līdzīgu skarbu dzīves pieredzi – abām brāļi izdarījuši pašnāvības. Ko tas nozīmēja ģimenei, kas sabiedrībai un valstij būtu jāsaprot un jādara, lai risinātu samilzušās problēmas garīgās veselības jomā? Par to abas sievietes dalījās pārdomās LTV raidījumā “Saknes debesīs.”
Samantas Tīnas stāsts: Mani zākāja, bet es taču gribēju tikai dziedāt
“Es vienmēr esmu bijusi citādāka,” saka Samanta Tīna. Par to dziedātāju apsaukāja skolā, pēc TV šova, un arī tagad viņai nereti nākas uzklausīt pārmetumus. Tas Samantā Tīnā ir radījis agresiju un dusmas, ar ko viņa mācās tikt galā, ejot sevis pieņemšanas ceļu. “Pašvērtējums ir pats svarīgākais. Ja ir ļoti zems pašvērtējums, loģiski, ka tu sevi neapzinies tādā resursā, kāds tev ir dots. Tu sev šo resursu esi pazeminājis. Jāsaprot, ka tava atšķirība ir tava īpatnība, unikalitāte,” pārliecināta ir Samanta Tīna.
Baznīcas feminizēšanās raksturīga ne tikai Latvijai. Saruna par dievnamu nākotni ar teoloģi Daci Balodi
Nākotnes baznīcai ir jāiesaista plašāks sabiedrības loks – vīrieši, sievietes, bērni, dažādas paaudzes, uzskata Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne, Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas pasaulē mācītāja Dace Balode. Šobrīd Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, baznīcu galvenokārt apmeklē sievietes, kuras tur ir uzņēmušās ļoti daudzas praktiskās rūpes, sarunā ar LTV raidījuma “Saknes debesīs” autoru Ilmāru Latkovski atzina Balode.
Nobrieduši cilvēki pēc negatīvajām ziņām tik ļoti netiecas. Intervija ar psihoterapeiti Guntu Ancāni
Vai, attīstoties zinātnei, esam piekļuvuši tuvāk mūsu paralēlajai pasaulei – miegam un sapņiem? Kā gan iespējams dzīvot saldi, ja mūsu ikdienu pārpludina negatīvās ziņas? "Nobrieduši cilvēki pēc negatīvajām ziņām tik ļoti netiecas," novērojusi Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja, profesore, medicīnas doktore Gunta Ancāne. Viņa intervijā Latvijas Radio 3 stāsta, ka visi sapņi ir ļoti labi – arī tie, kuri ir šķietami negatīvi, jo palīdz saprast, kā tu patiesībā jūties.
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt