Dzīve & Stils / Sarunas
Ukraiņu karavīrs Andrijs Kiceļuks pēc Ukrainas frontē gūtā ievainojuma ārstējas Latvijā, bet pirms kara viņš bijis, kā pats saka, parasts celtnieks. Intervijā Latvijas Radio podkāstam "Drošinātājs" Andrijs stāsta par valsts aizsardzību kā milzīgu ķēdi, kurā katrs posms ir svarīgs.
Krievijas nolūki revanšēties par Padomju Savienības sabrukumu bija skaidri redzami, taču mūsu pašu biznesa un īstermiņa peļņas intereses pārsniedza morālās un stratēģiskās, un mēs paši karu savā ziņā finansējām – caur naftas un gāzes iegādi, Latvijas Radio raidījumā "Šīs dienas acīm" pauda Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītājs, vēsturnieks Dainis Poziņš.
Krievija savās mājās vēl nav redzējusi gana daudz asiņu, lai tās sabiedrībā veidotos spiediens, kas Vladimiram Putinam liktu domāt par savas politikas maiņu. Krievija savus kritušos neredz. Tāpat uz fronti tiek sūtīti noziedznieki, minoritātes, sociālekonomiskie pabērni un ciemata alkoholiķi – ar to Krievijas sabiedrība var samierināties. Krievija ir ciniska un briesmīga savā retorikā un pieejā pati pret saviem iedzīvotājiem, bet grūti teikt, kad asiņu būs pietiekami, lai Putina varai pienāktu beigas, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.
Annas Lobovas dzīvesbiedrs un bērna tēvs Oļegs ir starp tiem "Azov" karavīriem, kas vairākus mēnešus turējās pretī milzīgam Krievijas pretspēkam Mariupoles metalurģijas kombinātā "Azovstaļ". Pēdējo reizi ziņu no vīra viņa saņēma 2022. gada maijā pirms karavīru nonākšanas gūstā, tomēr vēlāk kādā "Telegram" kanāla video viņai izdevās atpazīt Oļegu kādā okupētās Doneckas slimnīcā. Anna par Oļegu un karu stāsta Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs".
Latvijas problēma ir tā, ka nodarbojamies ar ugunsgrēku dzēšanu – par 16. martu un citiem jautājumiem. Mēs skrienam pakaļ un mēģinām atbildēt uz visiem Krievijas dezinformācijas uzbrukumiem, bet mums tam nepietiek resursu. Tā vietā vajadzētu izvērtēt prioritātes un palīdzēt vēsturniekiem radīt zināšanas. Šobrīd ir veseli gadsimti, kuri Latvijas vēsturē nemaz netiek pētīti. Tā ir īstā problēma – nepietiekams zinātnes finansējums un līdz ar to arī zināšanu trūkums sabiedrībā, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda vēsturnieks Uldis Neiburgs.
Tieši stāvot pie Latvijas Radio ēkas, Atmodas laika himnas "Atmostas Baltija" autors Boriss Rezņiks saprata, ka viss Latvijā būs kārtībā, ka neatkarība tiks gūta, un tā arī bija. Rezņiks pats savulaik pieredzējis, kādas ir karavīru emocijas kara laikā, ar "Eoliku" sniedzot koncertu Afganistānā. Tieši tādēļ viņš nespēj saprast, kāpēc Vladimiram Putinam šodien nepieciešams karš Ukrainā. Tāpat, lai gan kontaktu ar paziņām Krievijā viņam vairs nav, viņš netic, ka cilvēki Krievijā nesaprot, kas notiek, – visticamāk, gluži kā padomju laikos, virtuvēs par to tiek runāts, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda komponists Boriss Rezņiks.
Nodibinājuma "2x2" mērķis ir radīt vidi, kurā katrs latviešu jaunietis pilnveido sevi un Latvijas sabiedrību. Šogad kustības "2x2" kopiena atzīmē savas darbības 60 gadus. "2x2" nometne tika izveidota pagājušā gadsimta 60. gados, un toreiz pulcēja trimdas latviešus ASV, bet kopš 2015. gada "2x2" notiek Latvijā.
Eva Johansone ir viena no Latvijas Televīzijas "Kultūras ziņu" žurnālistēm un sejām, kas raidījumu veido un vada kopš tā pirmsākumiem – jau 10. gadu. Runāt ar Evu Johansoni tikai par "Kultūras ziņām" pat projekta jubilejā būtu par maz. Jā, Evu var saukt par kultūras žurnālisti, jo daudzas viņas darbības jomas patiešām saistās ar dažādām kultūras disciplīnām, taču interesantākais šķiet viņas pašas tēls: visiem redzams publiskajā telpā un tomēr noslēpumains, vienlaikus intraverts un ekstraverts, sievišķīgi skaisti juteklisks kā mūžsens siltuma strāvojums (kas patiesībā ir arī viens no vārda "harizma" tulkojumiem) un tajā pašā laikā – moderns un progresīvs dažādās izpausmēs. Šķiet, ka Evas personība ir iemesls, kas daudziem producentiem rada vēlmi viņu redzēt sava projekta "sejas" veidolā.
To, kas ar Krieviju šobrīd notiek karalaukā, var saukt par primitivizāciju, kad par spīti tam, ka mūsdienās vajadzētu karot citā veidā, notiek atgriešanās pie pagātnes. Tas ir viens no pirmajiem rādītājiem, kas liecina par izsīkumu Krievijā, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Jānis Bērziņš.
Lai arī Uskaļu ģimenes pārstāvji dzimuši un dzīvojuši citviet, tomēr sirdī Latvija vienmēr šķitusi kā sapņu zeme. Dažbrīd bijis grūti noticēt, ka tāda valsts vispār pastāv – britu medijos par to nerunāja un neviens tādu valsti nezināja. "Vai Latvija ir Lapzemē?" – arī šādu jautājumu ir nācies dzirdēt. Kā notika pārcelšanās uz Latviju, Ilona un Zinta Uskales stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts".
Prioritātes attiecībā uz tautiešiem ārvalstīs nemainās, taču ir nianses, kur izkristalizējas, ka finansējumu vajag vairāk, Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" skaidroja Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Kā atzina raidījuma viesi, liela nozīme ir arī informācijas apritei, lai par plānotajām aktivitātēm diaspora arī uzzinātu.
"Turamies veseli un dodam virsū," tā sociālajos tīklos raksta mācītājs un zemessargs no Kuldīgas – Mārtiņš Burke-Burkevics, dodoties kārtējā palīdzības braucienā uz Ukrainu. Šobrīd viņš gatavojas jau 16. došanās reizei uz Ukrainu. Tur viņš ne tikai nogādā palīdzību, ko savākuši Latvijas cilvēki, bet ir arī klāt ukraiņu karavīriem caur sarunām, sniedzot emocionālu un garīgu atbalstu. Mūsu klātesamība tur ir ļoti svarīga un novērtēta, viņš stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu".
Bieži vien ilgtspējas iniciatīvas faktiski pie ilgtspējas nenoved. Uzņēmumiem, politiķiem, valdībām tas tagad ir primārais sauklis – mēs visi runājam par ilgtspēju, bet praksē tas pie ilgtspējīgākas ekosistēmas nav novedis. Analizējot daudzas no ilgtspējas iniciatīvām, atklājas, ka īstenībā tajās nekā vairāk kā zaļas krāsas nav, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris", stāstot par saviem pētījumiem Arābu līča valstīs, pauda sociālantropoloģe Agnese Cimdiņa.
Runājot par sabiedrisko mediju apvienošanas ideju, sabiedrībai ir daudz skaidrāk jāizstāsta, ka sabiedriskie mediji ir vajadzīgi valsts attīstībai – sākot ar kultūras mantojumu, tiesiskumu, nacionālo biznesu līdz pat sportam. Protams, medijus var apvienot gan labi, gan slikti, bet ar investīcijām, labiem menedžeriem un sabiedrības spiedienu, lai mēs ietu uz priekšu, sinerģija ir iespējama, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda žurnālists Jānis Domburs.
Gusts Kikusts pazīstams kā Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta Panorāma" vadītājs, bet pats saka, ka pirmkārt ir ģimenes cilvēks – tētis desmitgadīgajai meitai un dēlam, kam rit pēdējais gads bērnudārzā. "Skolas uzdevumi vēl nav tik sarežģīti, varu vilkt līdzi," Gusts smejas. "Īpaši mūzikā, jo no saviem mūzikas skolas gadiem joprojām atceros solfedžo, piemēram, pamatakordus un visus to apvērsumus."
Krievijas ambīcijām robežu nav – tā paņems visu, ko spēs paņemt, un par to mums nevar būt ilūziju. Mums jābūt gataviem, ka Krievija nākotnē varētu atgūties un kļūt par nopietnu draudu arī Baltijas valstīm, – tas ir mūsu pašu mājasdarbs. Vienlaikus skaidrs, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins grib dzīvot, viņš negrib mirt, un jebkurš uzbrukums NATO valstīm šobrīd viņam būtu pārāk liels risks, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda publicists un žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps.
Ja cilvēkam nepieciešamas latviešu valodas zināšanas, lai varētu strādāt, viņš valodu iemācās ļoti ātri, taču Daugavpilī un citur Latvijā ir cilvēki, kas spēj organizēt savu ikdienu un pat profesionālo darbību tā, lai latviešu valoda viņiem nebūtu vajadzīga. Tas skaidrojams ar vidi, kādā cilvēks dzīvo – Daugavpilī latviešu valodas nesēji ir mazākumā, tāpēc motivāciju apgūt valodu ir jārada gan ar likuma normām, gan atbalsta mehānismiem, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Daugavpils. Stereotipi" stāstīja filoloģe, Daugavpils Universitātes profesore un latviešu valodas kā svešvalodas pasniedzēja Maija Burima.
Pērn Krievijas okupētās Hersonas atbrīvošana bija īsti svētki Marinas Kondratjukas ģimenei, kurai pieder konservu ražošanas uzņēmums Hersonas apkārtnē. Kādreiz izlolotais sapnis – sava ražotne – nu bija izpostīta, piebraucamais ceļš saspridzināts un apkārtne tukša. Tomēr Marinas tēvs mudināja darbiniekus atgriezties un ir atjaunojis ražotni.
Šobrīd esam iekrituši kara miglā, kad viss šķiet melns vai balts. Šādā situācijā ir grūti nodrošināt atšķirīgu viedokļu pastāvēšanu un izteikšanu, jau iepriekš tiek nolemts, kas ir pieņemams un ko drīkst teikt, bet ļoti agresīvi tiek izslēgts tas, kas nav pieņemams. Šīs bailes un pašcenzūra ir satraucoša – tas ir bīstami mūsu demokrātijai, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda sociālantropoloģe Ieva Raubiško.
Ko Ziemassvētkos vēlas piefrontes bērni? To vislabāk zina projekta "Svētā Mikolaja brieži" koordinatore Inna Ačkasova, kuras pārstāvētā organizācija apkopo Ukrainas bērnu vēlmes un atrod cilvēkus, kuri spēj tās realizēt, lai bērniem Ziemassvētkus atkal padarītu par svētkiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
