Dzīve & Stils / Sarunas
Sakarā ar raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" desmitgadi Guntis Bojārs kā projekta vienīgā seja un idejas autors tiek rauts uz dažādām intervijām, par ko pats nosmejas: "Es tikai ļaujos!" – taču tām īpašu svaru nepiešķir. Tāpat kā balvām: "Aizliegtais paņēmiens" ir Latvijas Televīzijas visvairāk apbalvotais projekts, tai skaitā uzvarējis arī Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU) Radošuma forumā Romā.
Serhijs Titarenko – bijušais Ukrainas armijas helikoptera pilots, kuram izdevās izdzīvot pēc raķetes trāpījuma helikoptera dzinējā. Smagās traumas dēļ viņš palika ratiņkrēslā, bet izmācījās par psihologu un tagad palīdz smagi savainotiem ukraiņu karavīriem atgriezties dzīvē un dažkārt arī armijas ierindā.
Pagaidām, runājot par karu, vēl tiek uzsvērts eksistenciālais aspekts jeb fakts, ka cilvēki tādēļ mirst, bet drīz vien mēs iemācīsimies ar to sadzīvot tāpat, kā iemācījāmies sadzīvot ar pandēmiju. Cilvēki turpinās mirt, bet tas vairs nevienu neinteresēs, jo viņu dzīvības tiks iemainītas pret ģeopolitisko stabilitāti, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja Filozofijas institūta pētniece Elvīra Šimfa.
"Kurā datumā būs 18. novembris?" – šāds jocīgs jautājums allaž izskanējis trimdā, jo latvieši ārvalstīs savas valsts svētkus svinēja brīvdienā, kas ne vienmēr sakrita ar īsto datumu, sarunā Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" stāstīja savulaik ASV dzīvojošā Vanda Dauksta.
Eiropā paaugstina teroraktu draudu līmeni; karš nu jau ne tikai Ukrainā, bet arī Tuvajos Austrumos. Latvieši ir visur. Kā viņi jūtas šobrīd savās mītnes zemēs, kad pieaug viedokļu polarizācija un ielās sākušies nemieri? Kā vietējās valdības komunicē par drošības pasākumiem mītnes zemē un vai tautieši jūtas pasargāti? Latvijas Radio raidījuma "Globālais latvietis. 21. gadsimts" sarunā iesaistījās diasporas pārstāvji no Izraēlas, Ēģiptes, Zviedrijas, Beļģijas un Amerikas.
Vitālijs Kološics ir viens no simt labākajiem Ukrainas pavāriem un viens no simt labākajiem picu meistariem pasaulē, vairāku Ukrainas gastronomisko rekordu īpašnieks, izveidojis jaunu projektu "Military Chef" jeb militārais pavārs un novembra beigās plāno braucienu pa piefrontes zonu, kura laikā uz vietas pagatavos tūkstoš picu. Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" saruna ar Vitāliju.
Baltijas valstu sajūtās joprojām jūtams netaisnīgums par okupāciju, deportācijām un visu citu. Turklāt Krievija jau gadiem mērķtiecīgi īsteno tādu ārpolitiku, kas savus noziegumus cenšas mazināt un pārvērst par baltiešu paranoju. Bet neviena sabiedrība nevar atveseļoties un atkopties, ja taisnīgums nav iestājies, – tik vienkārši zem paklājiņa nolikt to nevar, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.
Krievijas sāktajam pilna mēroga karam Ukrainā šobrīd ir jau trešā daļa – pamatīgs maratons, kurā Vladimirs Putins mēģina parādīt, ka Ukrainas kartē nekas nekustas uz priekšu, tādēļ konflikts ir jāiesaldē. Taču tā nebūt nav – Ukrainas progress ir neticams. Svarīgākais, lai rietumvalstis savu uzmanību nenovirza uz citām problēmām, bet turpina palīdzēt Ukrainai, kamēr tā uzbūvē pati savu militāro industriju. Kā par notikumiem Ukrainā runāt vienkāršā valodā, kā izvērtēt informāciju par karu un kā sadzīvot ar Kremļa troļļiem un nāves draudiem, – par to saruna ar Dānijā dzīvojošo latvieti, strauji augošā "YouTube" kanāla veidotāju Georgiju Ivanovu.
Kādreiz bija jāiet lineārs ceļš, lai līdzgaitnieki, kolēģi un plašāka sabiedrība tevi uzskatītu par vēsturnieku. Internets to visu sagriezis kājām gaisā. Lai arī tas vēsturei ļāvis kļūt iekļaujošākai un demokrātiskākai, vienlaikus tas arī radījis vietu dezinformācijas kampaņām, propagandai, sazvērestības teorijām, citiem noziedzīgiem tēliem, kas izmanto tīmekli un sociālos tīklus kā iespēju izplatīt faktos nebalstītus vēsturiskos naratīvus, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja amerikāņu vēsturnieks un populārās grāmatas "Vēsture pārtraukta: kā sociālie tīkli un internets mainījuši izpratni par pagātni" autors Džeisons Steinhauers.
"Tautas fronte ir manas dzīves spilgtākais posms," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" atzina viens no tās dibinātājiem, literatūrkritiķis, publicists un politiķis Jānis Škapars. Latviešu galvenais pārākums tolaik bija tas, ka latvieši atmodās pirmie – pirmie saprata, ka kaut kas ir jāmaina, un savā atmodā bija ļoti spēcīgi. Ukraiņi arī tolaik bija diezgan aktīvi, bet par savu brīvību viņi cīnās vēl tagad, pauda Škapars.
Jānis un Sanita iepazinās pirms 18 gadiem un bija precējušies 15 gadus, taču nu jau gandrīz gadu ir šķīrušies. Jau pēc pirmā bērna piedzimšanas Sanita saprata, ka kaut kas īsti "nestrādā". Ļoti būtisku lomu attiecību iziršanā spēlēja arī abu seksuālā nesaderība, kas vienlaikus arī pamatīgi grāva Jāņa pašapziņu. Tagad abiem ir ļoti labas attiecības un dziļāka komunikācija nekā iepriekš. Abi ir labi draugi, kuri var pārrunāt pat randiņus un dot viens otram attiecību padomus.
Fonds "Uzņēmēji mieram" ir viens no jaudīgākajiem starpniekiem starp Latvijas cilvēkiem, kuri grib palīdzēt, un Ukrainu, kur šī palīdzība tik ļoti vajadzīga. Fonda vadītāja Laura Skrodele intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atklāja gan ikdienas darba ritmu, gan paver priekškaru uz motivāciju, kādēļ viņai šis darbs šķiet tik svarīgs.
"No laikapstākļiem neizbēgt!" Tā par sinoptiķa darba specifiku smejas "Rīta Panorāmas" laika ziņu šarmantā ziņotāja Ilze Golubeva, kas intervijā stāsta ne tikai par to, kā mūsdienās veidojas laika prognozes, bet arī par savu ceļu televīzijā un dzīvē.
Latvijā cilvēki dzīvo salīdzinoši labi un ir gatavi darīt visu, lai tā varētu turpināt dzīvot, bet pilsoniski aktīvi ir ļoti maza iedzīvotāju grupa. Nevajag iedomāties, ka vienreiz iet novēlēt ir viss, ar ko nodarbojas pilsonis normālā demokrātiskā zemē. Ir nepieciešama daudz un dažāda piedalīšanās valsts dzīvē, ieskaitot pārdomas par to, kam tu deleģē pārstāvēt savu viedokli, savu attieksmi, savu sapratni par to, kā būtu jādzīvo, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda filozofs un žurnāla "Rīgas Laiks" galvenais redaktors Uldis Tīrons.
Jānis un Ilze ir kopā jau 13 gadus, precējušies 10 gadus. Kad Jānis ienāca Ilzes ģimenē un pārcēlās uz dzīvi pie viņas, Ilzei jau bija trīsgadīga meita Luīze. Jānis nāca no patriarhālas ģimenes un bija gatavs "ieskrūvēt lampiņas", bet līdz galam nebija apzinājies milzīgo darba apjomu, ko ietver lielāka mājsaimniecība – Ilzei nācās pastāstīt, ka būs regulāri jāmazgā pods, jāgatavo ēst un jādala arī citi mājas darbi... Sākotnēji bija vairāk jāpielāgojas, bet Jānis vienmēr ļoti labi sapratās ar Ilzes meitu Luīzi, kuru uzskata arī par savu meitu. Arī ar meitas bioloģisko tēvu viņiem visiem joprojām ir labas attiecības. Jānim un Ilzei neizdevās tikt pie kopīgiem bērniem, taču abi novērtē to, kas viņiem ir, un sevi realizē profesionālajā dzīvē, kur strādā ar bērniem ikdienā.
Pagājis jau vairāk nekā pusotrs gads, kopš Krievija iebruka Ukrainā. Pa šo laiku Latvijā ieradušies ne tikai ukraiņi, bet atgriezusies arī daļa tautiešu, kuri līdz šim dzīvojuši Krievijā. Kāda ir dzīve tiem, kuri palikuši Krievijā, un kādas šobrīd Latvijai ir saiknes ar diasporu austrumos?
Latvijā katram iedzīvotājam būtu individuāli jāpaaugstina sava nodokļu morāle, jo tas ir veids, kā būvējam mūsu valsti, kā finansējam veselības aprūpi un citus mums nepieciešamos pakalpojumus. Nemaksāt nodokļus, jo politiķi zog, nav attaisnojums – zagļi jāliek cietumā un par viņiem nevajag balsot vēlēšanās, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja sociologs Andris Saulītis.
Ideja pārtraukt sabiedrisko mediju apraidi krievu valodā nav labi pārdomāta. Cilvēki, kuriem saturs krievu valodā ir ērtāk uztverams, tāpēc pēkšņi nesāks vairāk patērēt medijus latviešu valodā, drīzāk meklēs alternatīvas. Krievvalodīgajiem ir jābūt pieejamai informācijai viņiem ērtā valodā, kas atbilst žurnālistikas standartiem un atspoguļo vietējās demokrātiskās vērtības, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda mediju pētnieks un Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs.
Ance un Dāvis ir kopā nepilnus septiņus gadus, un viņiem ir divi bērni – piecgadīgais Hugo un divgadīgā Annika. Ance uzskata: ja bērni nebūtu pieteikušies tik ātri attiecību sākumā, ļoti iespējams, viņiem bērnu nebūtu vispār, jo būt par mammu viņai nekad nebija pašmērķis. Dāvis ir mūziķis, un abi ir vienisprātis, ka elastīgs darba grafiks dzīvei ar maziem bērniem ir daudz labāk piemērots, nekā "9-17" režīms. Ance līdz Hugo piedzimšanai bija īsta darbaholiķe un uzskata, ka bērns pieteicās īstajā brīdī, pretējā gadījumā viņai draudētu nopietna izdegšana. Ance un Dāvis netic tiem, kuri saka: ar vairākiem bērniem vieglāk nekā ar vienu: abi ir uz savas ādas izbaudījuši, cik ātri un pamatīgi pieaugušā enerģiju spēj "nodedzināt" mazi bērni!
Ukraiņu ārsts, kas strādā ar latviešu alkoholiķiem – tāds ir Serhijs Lozonjuks, psihiatrs Jelgavā, slimnīcā "Ģintermuiža". Lozonjukam rit jau 45. darba gads medicīnā. Uz Latviju viņš atbraucis kara sākumā, jo šeit jau kopš 2015. gada dzīvo un starptautiskā uzņēmumā strādā dēls. Ukrainā mediķa karjeru veidojis Rivnes apgabalā, pēdējā darba vieta – Dubno psihosociālās rehabilitācijas dispansers. Bet tagad viņš sniedz palīdzību slimnīcā "Ģintermuiža".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
