Dzīve & Stils / Sarunas
"Ja kāds saka "iedzersim par mieru", tad mēs sakām, ka negribam mieru bez uzvaras," norāda Rivnes pilsētas iedzīvotāja Svetlana Pikola. Viņa intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atklāj, kāda ir parastas ukraiņu ģimenes ikdiena tagad, plānoto un ārkārtas elektrības atslēgumu, kā arī gaisa trauksmju laikā. Veļas mazgāšana naktīs, strādāšana "neuzvaramības teltī" elektrības atslēgumu dēļ, sildīšanās pie piecu ģimenes kaķu sāniem – tāda ir Svetlanas ģimenes realitāte šoziem, kad Krievija turpina savu uzsākto karu.
Ja būtu bijusi tāda iespēja, profesore, Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja un galvenā ārste Baiba Rozentāle ar likumu būtu aizliegusi Covid-19 pieminēt politisko mērķu vai popularitātes iegūšanas nolūkos. Savukārt tagad laiks domāt par sevis pasargāšanu no gripas, kas šogad epidēmijas spēkā pieņēmās netipiski agri, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" stāstīja Rozentāle.
"Savā ziņā šis ir tāds pateicīgs laiks, lai saprastu, ko nozīmēja okupācija tajā laikā, ko nozīmēja deportācijas, holokausts. Tad, kad tu redzi, ka tas viss šobrīd notiek tepat blakus, daudz ātrāk vari iejusties pagātnē," Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja vēsturniece Ineta Lipša.
Bulgāriete, dzīvnieku tiesību aizstāve Petja Petrova pameta darbu dzīvnieku aizsardzības organizācijā Vācijā, lai ietu soli tālāk – brauktu uz Ukrainas karstākajiem punktiem palīdzēt dzīvniekiem šajās vietās. Viņa stāsta par to, ko kara dēļ nākas pārdzīvot gan mājdzīvniekiem, gan savvaļas dzīvniekiem. Kāpēc īpaši asiņains šis karš okupētajās teritorijās ir suņiem un kā saglabāt veselo saprātu pēc visa pieredzētā, viņa pastāstīja intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs".
Sanita un Nauris Graudiņi ir viesnīcas "Rojas pērles" saimnieki. Kopš maija pie viņiem dzīvojuši 74 ukraiņi – dažs īsāku, dažs ilgāku laiku. Ir arī ģimenes, kuras viesnīcā mitinās kopš 26. maija. Un Graudiņi atbraucējiem piedāvā ne tikai jumtu virs galvas. Arī vietējās dzīves iepazīšanu, kopīgus darbus, sarunas un kopīgi svinētus svētkus, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija".
"Ar to, ka esi jauns, vien nepietiek. Vajag arī prast un darīt," teic pētnieks, zinātnieks, Latvijas Universitātes (LU) rektors profesors Indriķis Muižnieks, viesojoties Radio "Naba" rubrikā "Gana aktuāli". Viņš arī iesaka: "Visiem iesaku obligāti doties uz ārzemēm tad, kad jau pašam kaut kas ir aiz ādas, kad ir jau kāda pieredze."
"Varbūt tas, ko teikšu, būs mazliet negaidīti, bet ziemā, kad sals ir līdz kādiem -5 grādiem, karot ir labāk nekā vēlā rudenī," intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" stāsta Ukrainas bruņoto spēku majors Dmitrijs Ivanovs, kurš ar pārliecību pauž – Ukrainas armija šai ziemai ir gatava, savukārt Krievijas karavīriem nav pieredzes karot ziemā pret pilnvērtīgu armiju, tādēļ "viņiem daudzas nianses, ko mēs labi zinām, esam apguvuši un pārbaudījuši, būs jaunums."
Nākamās valdības koalīcijai ar 54 balsīm strādāt būs grūti. Ministru prezidentam izaicinoši būs nodrošināt tik perfektu komunikāciju ar koalīciju frakciju vadītājiem, lai tās izšķirošos balsojumos būtu vienotas. Vienlaikus šī Saeima būs stiprāka par iepriekšējo, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja bijušais premjers Andris Bērziņš.
Mēs bieži jautājam: "Kas lācītim vēderā?", lai saprastu, kur slēpjas būtība. Protams, ir svarīgi noskaidrot – "kas ir vēderā", taču daudzkārt būtiskāk ir saprast, "kas darās galvā". Tieši tas, kas noris galvā jeb apziņā, padara katru no mums par vienreizēju, neatkārtojamu, īpašu personību. Nosaka mūsu identitāti. Tieši apziņa nošķir identiskos dvīņu, pat ja viņu ģenētiskais kods ir vienāds. Katrs no viņiem ir vienreizēja personība, lai gan vizuāli viņi var arī nebūt atšķirami.
Pirmdienas vakarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā savas valsts prestižāko mediju – Albēra Londra – balvu saņēma Francijas žurnālisti. Kāpēc Londra balvu šogad pasniedz Latvijā, ko Francijā domā par mūsu valsti, – to pirms apbalvošanas ceremonijas Latvijas Radio stāstīja balvas žūrijas priekšsēdētājs, bijušais žurnālists Ervē Brusini.
Teoloģes un rakstnieces Ilzes Jansones prātu šobrīd nodarbina gan Latvijas sabiedrības izglītotības jautājums, gan cilvēku nepietiekamās zināšanas reliģiskajos jautājumos, gan latviešu valodas prasmes. "Nez kāpēc mēs apgalvojam nereti, ka angļu valoda ir bagātāka par latviešu. Es tam nekad nepiekritīšu," viņa pauda Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris".
Sarmīte Cīrule Ukrainas armijai pievienojās līdz ko tas bija iespējams pēc tam, kad sākās karš. Tagad savā rotā viņa ir galvenā mediķe. Ik dienu viņa strādā pie pašas frontes līnijas, evakuācijas mašīnā uzņemot ievainotos karavīrus vien 10 minūšu brauciena attālumā no ierakumiem. Nepārtraukti šāvienu un sprādzienu trokšņi, smagi ievainoti karavīri, kā arī jau trīs rotas paramediķi, kas aizgājuši bojā, – tas viss viņai liek apzināties, ka katra diena var būt viņas pēdējā, mediķe atzina Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs".
Āfrika līdz šim pie mums ir līdz galam nenovērtēta iespēju zeme. Diasporas profesionāļi maina attieksmi un meklē iespējas – ir aizsākts izglītības un uzņēmējdarbības attīstības projekts "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā". Par apmācību programmu jaunām sievietēm Latvijas valsts pirmajā projektā Namībijā un Zambijā Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" saruna ar kustības #esiLV pārstāvjiem un sabiedrotajiem no Rīgas Biznesa skolas.
Raimonds Platacis pirms apmēram diviem gadiem no galvaspilsētas pārcēlies atpakaļ uz Latgali, lai organizētu jauna formāta pasākumus un veidotu autentisko latgalieša spēka pozīciju. Ir izveidota latgaliešu apvienība LATGALACTICA, kur kopā sanākuši aktīvi cilvēki, kas reģionu redz kā vienotu koprades telpu. Raimonds ir viens no tiem, kas ar dažādu aktivitāšu un mārketinga instrumentu palīdzību plāno veicināt Latgales atpazīstamību, eksportējot latgalisko dzīves ziņu arī ārpus reģiona.
Latvijā situācija uzlabojas, taču varētu klāties vēl labāk, ja cilvēki viens otram vairāk uzticētos. Ja vadošās partijas spētu viena otrai vairāk uzticēties un neplēsties, valdības veidošana un citi panākumi nāktu daudz ātrāk, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja bīskaps emeritus Pāvils Brūvers.
"Mums, ukraiņiem, nepatīk karot, bet tie orki šķērsoja sarkano līniju, nācās atbildēt," intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" sacīja Ukrainas bruņoto spēku 59. atsevišķās motorizētās strēlnieku brigādes majors Sergejs Cehockis no Krimas. Viņš viens no pirmajiem iebrauca atbrīvotajā Hersonā ar mašīnu, kuru rotā Latvijas numurzīmes, un jau pirms astoņiem gadiem izplānojis, kā svinēs uzvaru Jaltas krastmalā, uz svinībām aicinot arī visus draugus un atbalstītājus no Latvijas.
Kamēr citur Eiropā hospisa sistēmu, kas parūpējas par cilvēkiem, kuriem šajā pasaulē atlikuši mazāk kā seši mēneši, uztur par valsts naudu, Latvijā šo situāciju var aprakstīt ar terminu "izmisuma zona", jo mums ne tikai nevienā slimnīcā nav atvadu telpas, bet arī netiek atbalstīta aprūpe mājās, Latvijas Radio raidījumā "Monopols" uzsvēra labdarības organizācijas "hospiss.lv" izveidotāja un balvas "Latvijas lepnums 2020" ieguvēja Ilze Neimane-Nešpora. Viņa uzskata, ka pieredze rāda, ka nāve var būt citāda.
Nācija ir vienots dzīvs organisms. Tie ir cilvēki, kurus vieno kopīga kultūra, attiecības, vēsturiskā pieredze un vēlme būt kopā, būt daļai no unikālā un savdabīgā kopuma – nācijas. Taču atslēga uz visu, kas vieno nāciju, ir viena – valoda.
Andrejs Panteļējevs daudzus gadus bija Atmodas un atjaunotās Latvijas politikas virsotnē[1]. Tad sekoja pamatīgs kritiens gan personiskajā dzīvē, gan karjerā. Sarunā Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielās patiesības" Panteļējevs stāstīja, ka savā krīzes brīdī juta izmisumu par to, ka ar savām problēmām palicis totāli viens. "Es neredzēju nevienu, kurš man varētu palīdzēt," sacīja ekspolitiķis.
Liela daļa no kara bēgošo ukraiņu devušies uz Poliju. Viena no tiem ir Olha, kas kopā ar vīru Polijas dienvidos esošajā Krakovā dzīvo vairākus gadus. Olha nepilnu gadu strādā vietējā ukraiņu kafejnīcā. Pati no Zaporižjas, bet vīrs – no Doneckas. Pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma abi palīdzējuši ukraiņiem. Olha arī vedusi automašīnas uz Ukrainu valsts aizstāvjiem. Par to viņai piešķirta Ukrainas armijas ģenerāļa medaļa, viņa pastāstīja Latvijas Radio žurnālistam Rihardam Plūmem, kurš viesojās Krakovā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
