Dzīve & Stils / Sarunas
Annas vīrs – Krievijas gūstā nonākušais «azovietis». Saruna par ilgstošu neziņu un centieniem atgrie...
Annas vīrs – Krievijas gūstā nonākušais «azovietis». Saruna par ilgstošu neziņu un centieniem atgriezt gūstekņus
Annas Lobovas dzīvesbiedrs un bērna tēvs Oļegs ir starp tiem "Azov" karavīriem, kas vairākus mēnešus turējās pretī milzīgam Krievijas pretspēkam Mariupoles metalurģijas kombinātā "Azovstaļ". Pēdējo reizi ziņu no vīra viņa saņēma 2022. gada maijā pirms karavīru nonākšanas gūstā, tomēr vēlāk kādā "Telegram" kanāla video viņai izdevās atpazīt Oļegu kādā okupētās Doneckas slimnīcā. Anna par Oļegu un karu stāsta Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs".
Kā vēsture var palīdzēt cīņā ar Krievijas dezinformāciju? Saruna ar vēsturnieku Uldi Neiburgu
Kā vēsture var palīdzēt cīņā ar Krievijas dezinformāciju? Saruna ar vēsturnieku Uldi Neiburgu
Latvijas problēma ir tā, ka nodarbojamies ar ugunsgrēku dzēšanu – par 16. martu un citiem jautājumiem. Mēs skrienam pakaļ un mēģinām atbildēt uz visiem Krievijas dezinformācijas uzbrukumiem, bet mums tam nepietiek resursu. Tā vietā vajadzētu izvērtēt prioritātes un palīdzēt vēsturniekiem radīt zināšanas. Šobrīd ir veseli gadsimti, kuri Latvijas vēsturē nemaz netiek pētīti. Tā ir īstā problēma – nepietiekams zinātnes finansējums un līdz ar to arī zināšanu trūkums sabiedrībā, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda vēsturnieks Uldis Neiburgs. 
«Neticu, ka cilvēki Krievijā nesaprot, kas notiek.» Saruna ar komponistu Borisu Rezņiku
«Neticu, ka cilvēki Krievijā nesaprot, kas notiek.» Saruna ar komponistu Borisu Rezņiku
Tieši stāvot pie Latvijas Radio ēkas, Atmodas laika himnas "Atmostas Baltija" autors Boriss Rezņiks saprata, ka viss Latvijā būs kārtībā, ka neatkarība tiks gūta, un tā arī bija. Rezņiks pats savulaik pieredzējis, kādas ir karavīru emocijas kara laikā, ar "Eoliku" sniedzot koncertu Afganistānā. Tieši tādēļ viņš nespēj saprast, kāpēc Vladimiram Putinam šodien nepieciešams karš Ukrainā. Tāpat, lai gan kontaktu ar paziņām Krievijā viņam vairs nav, viņš netic, ka cilvēki Krievijā nesaprot, kas notiek, – visticamāk, gluži kā padomju laikos, virtuvēs par to tiek runāts, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda komponists Boriss Rezņiks. 
Man gribētos ienest sabiedrībā pieņemošu un iekļaujošu sajūtu. Intervija ar LTV žurnālisti Evu Johan...
Man gribētos ienest sabiedrībā pieņemošu un iekļaujošu sajūtu. Intervija ar LTV žurnālisti Evu Johansoni
Eva Johansone ir viena no Latvijas Televīzijas "Kultūras ziņu" žurnālistēm un sejām, kas raidījumu veido un vada kopš tā pirmsākumiem – jau 10. gadu. Runāt ar Evu Johansoni tikai par "Kultūras ziņām" pat projekta jubilejā būtu par maz. Jā, Evu var saukt par kultūras žurnālisti, jo daudzas viņas darbības jomas patiešām saistās ar dažādām kultūras disciplīnām, taču interesantākais šķiet viņas pašas tēls: visiem redzams publiskajā telpā un tomēr noslēpumains, vienlaikus intraverts un ekstraverts, sievišķīgi skaisti juteklisks kā mūžsens siltuma strāvojums (kas patiesībā ir arī viens no vārda "harizma" tulkojumiem) un tajā pašā laikā – moderns un progresīvs dažādās izpausmēs. Šķiet, ka Evas personība ir iemesls, kas daudziem producentiem rada vēlmi viņu redzēt sava projekta "sejas" veidolā.
Krievijas izsīkuma pazīme – atgriešanās pie pagātnes karalaukā. Saruna ar Aizsardzības akadēmijas pē...
Krievijas izsīkuma pazīme – atgriešanās pie pagātnes karalaukā. Saruna ar Aizsardzības akadēmijas pētnieku Bērziņu
To, kas ar Krieviju šobrīd notiek karalaukā, var saukt par primitivizāciju, kad par spīti tam, ka mūsdienās vajadzētu karot citā veidā, notiek atgriešanās pie pagātnes. Tas ir viens no pirmajiem rādītājiem, kas liecina par izsīkumu Krievijā, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Jānis Bērziņš.
Dzīve Anglijā, Francijā un tagad sapņu zemē – Latvijā. Uskaļu ģimenes stāsts
Dzīve Anglijā, Francijā un tagad sapņu zemē – Latvijā. Uskaļu ģimenes stāsts
Lai arī Uskaļu ģimenes pārstāvji dzimuši un dzīvojuši citviet, tomēr sirdī Latvija vienmēr šķitusi kā sapņu zeme. Dažbrīd bijis grūti noticēt, ka tāda valsts vispār pastāv – britu medijos par to nerunāja un neviens tādu valsti nezināja. "Vai Latvija ir Lapzemē?" – arī šādu jautājumu ir nācies dzirdēt. Kā notika pārcelšanās uz Latviju, Ilona un Zinta Uskales stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts".
Latviešu valodas, identitātes un latvietības stiprināšana – aizsākas jauns trīs gadu posms plānam da...
Latviešu valodas, identitātes un latvietības stiprināšana – aizsākas jauns trīs gadu posms plānam darbā ar diasporu
Prioritātes attiecībā uz tautiešiem ārvalstīs nemainās, taču ir nianses, kur izkristalizējas, ka finansējumu vajag vairāk, Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" skaidroja Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Kā atzina raidījuma viesi, liela nozīme ir arī informācijas apritei, lai par plānotajām aktivitātēm diaspora arī uzzinātu.
Ukraiņiem svarīgi sajust mūsu klātesamību. Saruna ar zemessargu un mācītāju Mārtiņu Burki-Burkevicu
Ukraiņiem svarīgi sajust mūsu klātesamību. Saruna ar zemessargu un mācītāju Mārtiņu Burki-Burkevicu
"Turamies veseli un dodam virsū," tā sociālajos tīklos raksta mācītājs un zemessargs no Kuldīgas – Mārtiņš Burke-Burkevics, dodoties kārtējā palīdzības braucienā uz Ukrainu. Šobrīd viņš gatavojas jau 16. došanās reizei uz Ukrainu. Tur viņš ne tikai nogādā palīdzību, ko savākuši Latvijas cilvēki, bet ir arī klāt ukraiņu karavīriem caur sarunām, sniedzot emocionālu un garīgu atbalstu. Mūsu klātesamība tur ir ļoti svarīga un novērtēta, viņš stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu".
Bieži vien ilgtspējas iniciatīvas pie ilgtspējas nenoved. Saruna ar sociālantropoloģi Agnesi Cimdiņu
Bieži vien ilgtspējas iniciatīvas pie ilgtspējas nenoved. Saruna ar sociālantropoloģi Agnesi Cimdiņu
Bieži vien ilgtspējas iniciatīvas faktiski pie ilgtspējas nenoved. Uzņēmumiem, politiķiem, valdībām tas tagad ir primārais sauklis – mēs visi runājam par ilgtspēju, bet praksē tas pie ilgtspējīgākas ekosistēmas nav novedis. Analizējot daudzas no ilgtspējas iniciatīvām, atklājas, ka īstenībā tajās nekā vairāk kā zaļas krāsas nav, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris", stāstot par saviem pētījumiem Arābu līča valstīs, pauda sociālantropoloģe Agnese Cimdiņa.
Domburs: Ideja par sabiedrisko mediju apvienošanu ir daudz labāk «jāpārdod» sabiedrībai
Domburs: Ideja par sabiedrisko mediju apvienošanu ir daudz labāk «jāpārdod» sabiedrībai
Runājot par sabiedrisko mediju apvienošanas ideju, sabiedrībai ir daudz skaidrāk jāizstāsta, ka sabiedriskie mediji ir vajadzīgi valsts attīstībai – sākot ar kultūras mantojumu, tiesiskumu, nacionālo biznesu līdz pat sportam. Protams, medijus var apvienot gan labi, gan slikti, bet ar investīcijām, labiem menedžeriem un sabiedrības spiedienu, lai mēs ietu uz priekšu, sinerģija ir iespējama, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda žurnālists Jānis Domburs. 
Starp to, ko gribas un ko vajag. Intervija ar «Rīta Panorāmas» vadītāju Gustu Kikustu
Starp to, ko gribas un ko vajag. Intervija ar «Rīta Panorāmas» vadītāju Gustu Kikustu
Gusts Kikusts pazīstams kā Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta Panorāma" vadītājs, bet pats saka, ka pirmkārt ir ģimenes cilvēks – tētis desmitgadīgajai meitai un dēlam, kam rit pēdējais gads bērnudārzā. "Skolas uzdevumi vēl nav tik sarežģīti, varu vilkt līdzi," Gusts smejas. "Īpaši mūzikā, jo no saviem mūzikas skolas gadiem joprojām atceros solfedžo, piemēram, pamatakordus un visus to apvērsumus."
Publicists Pauls Raudseps: Putinam ir viena sarkanā līnija – viņš negrib mirt
Publicists Pauls Raudseps: Putinam ir viena sarkanā līnija – viņš negrib mirt
Krievijas ambīcijām robežu nav – tā paņems visu, ko spēs paņemt, un par to mums nevar būt ilūziju. Mums jābūt gataviem, ka Krievija nākotnē varētu atgūties un kļūt par nopietnu draudu arī Baltijas valstīm, – tas ir mūsu pašu mājasdarbs. Vienlaikus skaidrs, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins grib dzīvot, viņš negrib mirt, un jebkurš uzbrukums NATO valstīm šobrīd viņam būtu pārāk liels risks, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda publicists un žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps.
Kā motivēt cittautiešus apgūt un lietot valsts valodu? Saruna ar latviešu valodas skolotāju no Dauga...
Kā motivēt cittautiešus apgūt un lietot valsts valodu? Saruna ar latviešu valodas skolotāju no Daugavpils
Ja cilvēkam nepieciešamas latviešu valodas zināšanas, lai varētu strādāt, viņš valodu iemācās ļoti ātri, taču Daugavpilī un citur Latvijā ir cilvēki, kas spēj organizēt savu ikdienu un pat profesionālo darbību tā, lai latviešu valoda viņiem nebūtu vajadzīga. Tas skaidrojams ar vidi, kādā cilvēks dzīvo – Daugavpilī latviešu valodas nesēji ir mazākumā, tāpēc motivāciju apgūt valodu ir jārada gan ar likuma normām, gan atbalsta mehānismiem, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Daugavpils. Stereotipi" stāstīja filoloģe, Daugavpils Universitātes profesore un latviešu valodas kā svešvalodas pasniedzēja Maija Burima.
Mežonīga apņemšanās neļaut karam sagraut izlolotu ražotni. Ukrainietes Marinas ģimenes uzņēmuma stās...
Mežonīga apņemšanās neļaut karam sagraut izlolotu ražotni. Ukrainietes Marinas ģimenes uzņēmuma stāsts
Pērn Krievijas okupētās Hersonas atbrīvošana bija īsti svētki Marinas Kondratjukas ģimenei, kurai pieder konservu ražošanas uzņēmums Hersonas apkārtnē. Kādreiz izlolotais sapnis – sava ražotne – nu bija izpostīta, piebraucamais ceļš saspridzināts un apkārtne tukša. Tomēr Marinas tēvs mudināja darbiniekus atgriezties un ir atjaunojis ražotni.
Esam kara miglā, kad viss šķiet tikai melns vai balts. Saruna ar sociālantropoloģi Ievu Raubiško
Esam kara miglā, kad viss šķiet tikai melns vai balts. Saruna ar sociālantropoloģi Ievu Raubiško
Šobrīd esam iekrituši kara miglā, kad viss šķiet melns vai balts. Šādā situācijā ir grūti nodrošināt atšķirīgu viedokļu pastāvēšanu un izteikšanu, jau iepriekš tiek nolemts, kas ir pieņemams un ko drīkst teikt, bet ļoti agresīvi tiek izslēgts tas, kas nav pieņemams. Šīs bailes un pašcenzūra ir satraucoša – tas ir bīstami mūsu demokrātijai, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda sociālantropoloģe Ieva Raubiško.
Galerts Amerikā un aukstā zupa Austrālijā – ēdiens palīdz saglabāt latviskumu svešumā
Galerts Amerikā un aukstā zupa Austrālijā – ēdiens palīdz saglabāt latviskumu svešumā
Speķa pīrāgi jeb pīrāgu bums Brazīlijā un Austrālijā, ķimeņu siers Dienvidāfrikā, galerts jeb aukstā gaļā Amerikā un svaigi cepta maize Kanādā – tie ir tikai daži no diasporas kulinārā mantojuma piemēriem. Ja valoda zūd, tad garša paliek – jeb kā ēdiens palīdz atcerēties Latviju un saglabāt latvietību. Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" tar to svešumā dzīvojošie diasporas pārstāvji.
Noskriet katru centimetru un vēl vairāk. Intervija ar «Dod pieci!» režisori Inu Kronbergu
Noskriet katru centimetru un vēl vairāk. Intervija ar «Dod pieci!» režisori Inu Kronbergu
Ina Kronberga ir pieredzējusi Latvijas Televīzijas režisore, kura sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci!" komandas sastāvā kopā ar redaktori Sanitu Auškāpu veido televīzijas pārraides, ļaujot mums ieskatīties gan galvenajos notikumos, gan aizkulisēs. Šoreiz saruna ar Inu par viņas pašas darba aizkulisēm – ko nozīmē būt režisorei šādos sociāli nozīmīgos un bieži vien arī ļoti sāpīgos projektos? Un kas viņu pašu gluži cilvēcīgi ir ietekmējis visvairāk?

Vairāk

Svarīgākais šobrīd