Dzīve & Stils / Sarunas
Katrīna ir solomamma četrgadīgajai Gunai, bet meitai ir vēl otrs ārkārtīgi tuvs cilvēks – Katrīnas bijusī partnere Ieva. Guna pati arī saka, ka viņai ir divas mammītes. Kad Katrīna iemīlējās Ievā, viņai jau bija divgadīga meitiņa Ance, kurai tagad ir jau 17 gadi. Katrīna kļuva Ancei par otru mammu. Lai gan sākotnēji Ieva par Katrīnas vēlmi pašai dzemdēt vēl vienu bērniņu bija skeptiska, tagad dzīvi bez Gunas nevar iedomāties. Ieva ienāca Gunas dzīvē jau pirmajā dienā – Katrīnai bija ārkārtīgi smagas dzemdības, un tieši Ieva viņas operācijas un atkopšanās laikā parūpējās par mazulīti.
Kā bija strādāt pusaudža gados par saldējuma pārdevēju un vēlāk štancēt dīzeļrūpnīcā? Kā ir šodien jaunietim nespēt atrast darbu vasarā, ja negribas ravēt dobes? Piecpadsmitgadīgā Diāna Ozoliņa Rīgas sociālās aprūpes centrā "Mežciems" satika 73 gadīgo Solveigu Jansoni. Viņas dalījās ar sapņiem, runāja par dzīves notikumiem, draudzībām un par mīlestību. Tā ir interviju sērija "Dzīvā dzīve" – jaunieša ceļojums uz seniora emocionālo pieredzi un iekšējo pasauli, lai apstiprinātu to, ka esam vērtīgi jebkurā vecumā.
Karot pret Krievijas okupantiem Ukrainā devās arī daudzas sievietes, kuras saredz gan problēmas ar nodrošinājumu un attieksmi pret sievietēm armijā, gan pārmaiņas, pakāpeniski mainoties padomiskajai domāšanai Ukrainas armijā. "Mums ir jāatzīst Ukrainas problēmas, jānobriest kā sabiedrībai, jāiemācās saskatīt savas vājās puses un atbilstoši reaģēt. Mums taču nav mērķa visiem parādīt, cik labi mēs esam. Mūsu mērķis ir izdzīvot un izveidot spēcīgu sabiedrību," tā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātajs" atzina Ukrainas sieviešu veterāņu kustības "Veteranka" līdzdibinātāja un pašreizējā vadītājas vietniece Katerina Primaka.
Māra un Rutas kopdzīvē viss šķiet izplānots līdz pēdējam sīkumam. Māris ir ārsts, un Ruta ir arhitekte, un abiem kā jauniem profesionāļiem bija būtiski spert nepieciešamos soļus karjeras attīstībā, sākt pelnīt, un tikai tad domāt par bērniem. Ruta bērnībā reizēm jutās finansiāli nedroši, bet Māra vecāki izšķīrās, viņam esot pavisam maziņam, – ne viens, ne otrs nevēlējās atkārtot vecāku kļūdas savā ģimenē. Bērnu abi izlēma radīt tikai pēc vienošanās, ka dalīs bērna kopšanas atvaļinājumu – Rutai bija ne tikai svarīgi "neizkrist" no profesionālās aprites, bet arī dzīvot līdztiesīgās attiecībās. Viņa ar bērnu mājās pavadīja pirmos 4,5 mēnešus, bet pēc tam "stafeti" uz 9,5 mēnešiem pārņēma Māris, pierādot, ka vīrietis par zīdaini spēj parūpēties tikpat labi kā sieviete.
"Nekad nebiju domājis, ka atklāšu pilsētu!" – tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio 3 – Klasika stāsta mūsdienu arheoloģijas leģenda – pasaulslavenais eģiptologs un vēsturnieks Zahi Havass (Zahi Hawass), kurš veicis revolucionārus atklājumus Heopsa, Teti un Gīzas piramīdās, kā arī personīgi vadījis Tutanhamona mūmijas ģenētisko pētījumu komandu. Viņš gan atzīst, ka bez veiksmes tas nebūtu iespējams, jo var strādāt visu mūžu un tā arī neko neatklāt.
Santa un Ingmārs kopā ir jau 12 gadus, un abiem šķiet, ka šo gadu laikā izdevies "uzkonstruēt ko līdzīgu normālam ģimenes modelim". Taču sākums bija visai vētrains, negaidīts un neplānots – pēc pāris mēnešu pazīšanās un spontānas došanās kopīgā braucienā uz Islandi, Santa jau bija stāvoklī, un abiem nācās domāt, kā tālāk dzīvot un ģimeni nodrošināt. Pirmos trīs gadus nevienam no viņiem nebija stabila darba, – finansiālā situācija bija smaga, taču abiem vienmēr bija svarīgāk būt kopā ar īsto cilvēku, kuram var uzticēties un ar kuru jūties labi.
Iespēja jaunietim dzīvot patstāvīgi, neatrodoties institūcijā, bet vienlaikus būt sociālā darbinieka vai kādas citas atbalsta personas uzraudzībā, kas viņu pieskata un atbalsta, – tāds būtu vēlamais deinstitucionalizācijas rezultāts. Tomēr šobrīd Latvijā process nereti ir atkarīgs no pašvaldību politiskās gribas – cik lielā mērā tās risina sociālos jautājumus un grib jauniešus atbalstīt. Tāpēc jauniešiem nereti trūkst emocionālā atbalsta, nav skaidrības, kur varēs dzīvot pēc pilngadības sasniegšanas vai tieši pretēji – tiek piešķirts dzīvošanai nepiemērots miteklis. Turklāt valsts nenodrošina jauniešu ārstēšanu un rehabilitāciju no atkarību izraisošajām vielām – tas tiek uzkrauts uz to cilvēku pleciem, kas ar šiem jauniešiem strādā, intervijā LSM.lv atzina Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas aprūpes kvalitātes speciāliste Dace Beināre.
Elvīra un Arnis ir precējušies un attiecībās ir sešus gadus. Arnis ienāca Elvīras ģimenē, kurā jau bija divi mazi dēli. Neilgi pēc kopdzīves uzsākšanas nāca trieciens – atklājās, ka trīsgadīgajam Pēterim ir 1. tipa cukura diabēts. Elvīra izjuta vainas apziņu un dēlu sāka īpaši saudzēt, tikmēr Arnis grib dēlu audzināt "par vīrieti", un tas reizēm joprojām izraisa nesaskaņas ģimenē. Neskatoties uz to, abi prot sadzīvot un vienmēr atrast risinājumu, turklāt ir lēmuši par labu vēl viena bērniņa adopcijai. Lai tai gatavotos, pāris izgājis adopcijas kursus, kuros apgūtais abiem, bet jo īpaši Arnim, licis ar citu skatu paraudzīties uz bērnu audzināšanu un savām līdz šim neatrisinātajām traumām.
Latvijas izlases galvenais treneris Luka Banki spēja komandā iedvest pārliecību par saviem spēkiem, un basketbola valstsvienības spēles stilu viņš salīdzina ar itāļu virtuvi, kur receptes ir vienkāršas, bet izcilību nosaka īstas sastāvdaļas un pārliecinoša garša. Banki ļoti lepojas ar izlases 5. vietu Pasaules kausā, tomēr Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" atzina, ka palikusi arī rūgta pēcgarša gluži kā pēc nepadarīta darba, jo medaļas bija tik tuvu.
Ik pa laikam interneta vietnēs vai sociālajos tīklos lasām piederīgo izmisīgus lūgumus palīdzēt atrast kādu ārzemēs pazudušu tuvinieku. Pirms vairākiem gadiem Kanādā pazuda Ērika tētis, un līdz šim brīdim tuviniekiem nav skaidrs, kas īsti notika, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Globālais latvietis. 21. gadsimts", lūkojot pēc atbildēm, kā piederīgajiem jārīkojas, ja ārvalstīs pazudis tuvinieks.
Ikdienā svētki ir ierasta lieta, bet frontē tie iegūst īpašu nozīmi. Tāpēc līdzās pārtikas piegādēm brīvprātīgie no Ukrainas ciema Lutovinovkas ved karavīriem, kas cīnās pret iebrucējiem, arī kūkas. Brīvprātīgā Olena Kravčenko sarunā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" pastāstīja par šīm piegādēm un spēju rast spēkus turpināt sagādāt un vest atbalstu uz fronti.
Pēc valdības sastādīšanas notiek gaidīšana un raudzīšanās, kas no "iestādītājiem" ministriem izaugs – vai grauds bijis labs, vai varbūt iepuvis. Vajadzētu paturēt prātā, ka ar sastādīto un atmatā palaisto valdību tomēr vajadzētu turpināt ņemties – ravēt, kopt un sarunāties. Valsts tomēr nav tikai tas, kas noticis līdz šim, valsts ir darbības vārds nākotnes formā, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja filozofs, publicists un dzejnieks Ilmārs Šlāpins.
Elīna un Artūrs bija precējušies 10 gadus, un laulībā piedzima trīs bērni, bet neilgi pēc tam, kad pāris attiecības nolēma atvērt, abi tomēr izšķīrās. Elīna šobrīd ir precējusies ar Aigaru, un abi dzīvo atvērtās attiecībās, savukārt kopā ar Artūru un viņa partneri Ievu audzina nu jau četrus bērnus, kurus visi uzskata par saviem kopīgajiem. Par ētisku poliamoriju ir dzirdēti daudzi mīti, taču šī trijotne – Elīna, Aigars un Artūrs – tos grauj, un, veidojot veselīgu "paplašināto ģimeni", pierāda, ka jebkuros apstākļos galvenais ir komunikācija.
No šodienas podkāstu jeb raidierakstu straumēšanas vietnēs un Latvijas Radio mobilajā lietotnē pieejams Latvijas Radio oriģinālpodkāsts "Normāla ģimene". Eksperimentālā formātā veidotais deviņu epizožu raidieraksts vēstīs par dažādu ģimeņu attiecībām. Deviņi pāri bez intervētāja iejaukšanās un klātbūtnes savā virtuvē sarunāsies par savām attiecībām un dzīvi ar bērniem, ļaujot klausītājiem pastarpināti piedalīties privātā sarunā. No šodienas klausītājiem pieejamas podkāsta pirmās trīs epizodes.
Masu nogalināšana Ķīnā orgānu dēļ nav jaunums, un tas joprojām notiek tāpat kā iepriekš, intervijā Latvijas Radio sacīja Kanādas cilvēktiesību advokāts Deivids Matass. Matass ir līdzautors vairākām grāmatām, kurās viņš ar citiem ekspertiem pēta un izmeklē nelegālās orgānu transplantācijas Ķīnā.
Kapakmeņi un kapu kopšanas tradīcija atklāj ne vien skaidri apzinātas, bet nereti arī tikai klusi nojaušamas attiecības, kādas mēs veidojam ar mirušajiem. Distancēts šo attiecību aplūkojums var atklāt mūsu pašu pieņēmumus par nāvi un aizsaules pasauli, kas ir palikuši neapzināti. Šīs attiecības un pieņēmumi ir nevis statisks, bet gan mainīgs lielums. Festivāla "Lampas" sarunā dalībnieki lūkoja saprast, kā laika gaitā ir mainījušās kapu kopšanas tradīcijas. Kādas ir jaunākās tendences? Ko tās atklāj par mūsu attiecībām ar mirušo valstību?
Šobrīd jautājums par Stambulas konvencijas ratificēšanu Latvijā ir tik politizēts, ka cilvēki atsakās skatīties uz konvencijas būtību un galveno mērķi – palīdzēt cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības. Tas ir vienīgais, ko konvencija kā juridisks dokuments spēj regulēt un izdarīt, neko citu, Latvijas Radio 5 jeb "Pieci.lv" raidījumā "Atkod valsti" skaidroja biedrības "Centrs Marta" politikas koordinatore Beata Jonite.
Latvija ir pierādījusi sevi sirds un asinsvadu slimību jomā, turklāt Stenforda Universitātes laboratorijās biomedicīnas jomā strādājoši ārsti no Latvijas attīsta tehnoloģiju koronārās sirds slimību diagnostikai, kas palīdz izvēlēties nepieciešamo ārstniecības metodi. Tagad šī metode tiek izmantota visā pasaulē. Šādi stāsti no diasporas latviešu uzņēmējiem iedvesmo tautiešus, Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" atzina uzņēmēji. Tiekoties Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā (PLEIF), uzņēmēji sprieda par Latvijas veiksmes stāstiem un investīciju piesaisti.
Nemitīga prombūtne, lidojumi un ilga neredzēšanās – tāds ir hokejistu sievu liktenis, – viņām jāuzņem trieciens, jābūt ar bērniem un jātiek ar visu galā, kamēr dzīvesbiedri dara savu sapņu darbu, intervijā LSM.lv atzina Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš. Savukārt Santa Daugaviņa atzina, ka visgrūtāk klājās kovida laikā, kas nāca kā pārbaudījumu gads, jo ģimenei nebija iespēju satikties. Abi intervijā arī atklāja, ka nāk no lielām ģimenēm, kas novērtē kopā būšanas un sanākšanas spēku.
Dzimusi Maskavā, dziļi iesakņotā Krievijas inteliģences ģimenē, nu jau vairāk nekā 10 gadus māksliniece Katerina Margolis pastāvīgi dzīvo un rada Venēcijā. Viņa Latvijas Radio ciklā "Kas būs ar Krieviju?" vērtēja iespējamos Krievijas attīstības scenārijus. Rezumējot māksliniece atzina, ka neasiņains scenārijs vairs nav iespējams, turklāt norādīja, ka agresija, vardarbība un brutālo tēviņu valsts tēls tiek īpaši kultivēts no iekšienes.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
