Dzīve & Stils / Sarunas
Diskusijas par demokrātiju šobrīd ir krietni citādākas, nekā tās bija pirms dažiem gadiem. 21. gadsimtā mēs varam nodalīt pirmssociālo tīklu laiku un sociālo tīklu laiku tagad, kad ir mainījušās pietiekami daudzas izpratnes, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja politoloģe Iveta Reinholde.
Latvijai nepieciešams prezidents, kas bez kavēšanās un ar izpratni var piedalīties šobrīd svarīgākajā – tā ir drošība, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte. Viņas izvirzītajiem prezidentam nepieciešamajiem kritērijiem, viņasprāt, atbilst Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), bet Uldim Pīlēnam Ēlerte "no sirds nenovēl kļūt par prezidentu ar Aināra Šlesera ("Latvija pirmajā vietā") un Alekseja Rosļikova ("Stabilitātei!") balsīm. Tā runāšana, ka visas balsis ir vienādas, nav taisnība."
Latvijas Valsts prezidentam ir jābūt izcilai personībai, kura spēj prezentēt mūsu valsti, padarot to pamanāmu starptautiskā arēnā, norāda latviešu diasporas aktīvisti. Prezidentam būtu svarīgi atcerēties, ka diasporas jaunieši cīnās par to, lai Latvija būtu atpazīstama, savukārt tam, vai nākamais prezidents ir no politiķu vides vai bezpartejisks, tik lielas nozīmes, viņuprāt, nav.
Ir divas jomas, kur prezidentam parlamentārā republikā ir īpašas varas elementi, un tās ir ārlietas un drošība. Nākamajam prezidentam būs jābūt nomodā par to, lai mūsu izpildvara un mūsu aizsardzība turētos līmenī un turētos līdzi mūsu sabiedrotajiem, lai sadarbība ar sabiedrotajiem turpinātos, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa pauda – kaut gan seko līdzi un pārdzīvo par karu Ukrainā, bail par Latviju viņai nav.
Pazudušo personu sarakstiem nevajadzētu pastāvēt. Kamēr netiks atrasti visi, meklēšanas darbs turpināsies, – tā intervijā Latvijas Radio raidījumā "Drošinātājs" sacīja militāri vēsturiskā centra "Piemiņa un slava" vadītājs, kritušo karavīru meklēšanas speciālists Sergejs Sudniks, kurš par savas komandas sargeņģeļiem dēvē sapierus, jo bieži vien drošs ceļš uz vietām, kur krituši karavīri, atkarīgs tieši no viņiem.
Robeža starp akadēmisko fiziku un fiziku, ko iespējams pielietot industrijās, faktiski neeksistē, jo pat idejām, kas sākotnēji liekas abstraktas, ar laiku tiek atrasts pielietojums. Ja fundamentālajā zinātnē netiek ieguldīts, ja nav speciālistu, kas ar to nodarbojas, valsts savā attīstībā atpaliek. Turklāt interese par zinātni ir jārada jau bērnudārzā vai pamatskolā, jo pēc tam pievērst jauniešus tai jau ir par vēlu, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja fiziķis, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš.
Ilgtspēja kā misija globālā un Latvijas kontekstā, apzinoties diasporas pētnieku iespējamo pienesumu Latvijai dažādu izaicinājumu risināšanā – tie ir tikai daži no tematiem, ko konferencē "Zinātne un inovācijas ilgtspējai. Ar skatu uz Latviju" aprīļa vidū Lielbritānijā pārrunāja Latvijas studentu un pētnieku asociācijas. Latvijā par ilgtspēju ilgākā laika nogrieznī domāt ir grūti, bet nespēja noteikt izglītību kā prioritāti atspēlējas visos veidos, viedokli pauda diasporas pētnieki.
Pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam atsaucot savu kandidatūru pārvēlēšanu, cīņa par šo amatu ir tikai saasinājusies, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja eksprezidents Valdis Zatlers, piebilstot – pašlaik prezidenta vēlēšanas ir kā šaha spēle ļoti ātrā tempā.
Ir latvieši, kas Apvienotajā Karalistē jūtas laimīgi un apmierināti, darot arī zemākas kvalifikācijas darbu, tāpēc Latvijas iedzīvotājiem noteikti vajadzētu mainīt nereti jaušamo augstprātību, runājot par latviešiem ārzemēs, viedokli Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" pauda komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns. Savukārt žurnālists Uldis Āboliņš pauda, ka nav iespējams izveidot tipiska Latvijas aizbraucēja portretu.
Dažādība ir ceļojums, kurā viņa piedalās jau 23 gadus – tā par sevi saka grāfiene Aleta fon Hardenberga (Aletta Gräfin von Hardenberg), Vācijas dažādības hartas līdzdibinātāja. Viņa uzsver, ka dažādības vadība un tās ieviešana uzņēmējdarbībā nenotiek pati no sevis, tai ir jābūt balstītai jau biznesa pamatā. Vācijas dažādības hartu ir parakstījušas 5000 iestādes un organizācijas, tā pārstāv 16 miljonus darbinieku, kas ir aptuveni viena trešdaļa no Vācijas strādājošajiem.
Sarmīti Cīruli viņas komandieriem vajadzēja gluži vai piespiest atbraukt uz Latviju, lai saņemtu Viestura ordeni. Mediķe no Latvijas negribēja pamest savus dienesta biedrus Ukrainā, kas nu jau kļuvuši kā ģimenes locekļi. Šobrīd frontē valda gaidas un gatavošanās. Karavīri nevar sagaidīt, kad varēs atbrīvot savu zemi, bet mediķi, tostarp arī Sarmīte, gatavojas vēl aktīvākam darbam, viņa atklāja Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs".
Latgalīšu volūda ir vīna nu mozuok lītuotūs volūdu Eiropā, kurū saprūt i runoj naviņ aptyvai 8% nu Latvejis sabīdreibys, diaspora Sibirī i citur pasaulī, bet par viesturiskū latvīšu volūdys paveidu – latgalīšu rokstu volūdu – interesējās ari cytu vaļstu volūdnīki i pietnīki. Jī atzeist, ka problemys, ar kū sasadur latgalīšu volūdys atteisteituoji i popularizātuoji, ir cīši leidzeigys, kaidys rysynoj ari mozuok lītuotūs volūdu aktivisti cytuos Eiropys vaļstīs.
Teju pirms deviņiem gadiem žurnālists Jānis Domburs uzņēma dokumentālo filmu "4. maija republika". Tas bija skarbs izvērtējums, kas noticis ar mūsu valsti kopš 1990. gada 4. maija līdz 2014. gadam. Tagad Jānis Domburs ir atgriezies Latvijas Televīzijā un turpina vadīt televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?", katru trešdienas vakaru aicinot diskutēt par būtiskiem notikumiem mūsu šodienas Latvijā. Tieši tāpēc Latvijas Radio aicināja viņu uz sarunu – kādu viņš redz pašreizējo Latviju un ko mums vajadzētu darīt, lai dzīvotu labākā valstī.
Ir ļoti daudz pētījumu par mākslīgā intelekta izveidi un par cilvēka bioloģiskajiem procesiem, bet – kā tie savā starpā mijiedarbojas, kāda ir šīs interakcijas specifika, cena, zaudējumi, ieguvumi – tas ir daudz mazāk skaidrs. Šobrīd tehnoloģiskā perspektīva aizskrien priekšā tam, ko zinām par cilvēka uztveres un kognitīvajiem procesiem, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja kognitīvo zinātņu pētnieks profesors Jurģis Šķilters.
Daces un Valta attiecību stāsts nav atdalāms no viņu profesionālās dzīves, kas savulaik iesākās ar jaunā mūziķa Valta Pūces solījumu skaistajai Latvijas Valsts konservatorijas [tagad Mūzikas akadēmija – red.] kursabiedrenei Dacei Volfai: "Es tevi padarīšu par zvaigzni!". Pēc diviem gadiem Valts izveidoja leģendāro grupu "Marana" un solījumu skaistajai meitenei, kas jau bija kļuvusi par viņa sievu Daci Pūci, arī piepildīja. Par to, cik ikvienam būtu noderīga muzikālā izglītība un cik svarīga ir prasme uzklausīt, Pūces pastāstīja intervijā LSM.lv.
Mārtiņš Medinieks kopā ar domubiedriem kara sākumā meklēja veidus, kā palīdzēt Ukrainas slimnīcām. Loģistikas ķēdes un sadarbība ar Ukrainu veidojās tik efektīva, ka vēlāk tika nolemts palīdzēt smagi cietušajiem karavīriem, tos no Ukrainas nogādājot uz operācijām un rehabilitāciju Latvijā. Tas ir sarežģīts process, kas prasa daudz Mārtiņa un citu brīvprātīgo laika, – nokārtot visus dokumentus, atgādāt karavīrus šurp, katru no tiem piereģistrēt Latvijā, pēc tam par katru parūpēties, gādājot bankas kontu un dzīvesvietu, ja tas nepieciešams. Daļa karavīru pēc atlabšanas nekad vairs nebūs derīgi militārajam dienestam, bet citi pie pirmās iespējas raujas atpakaļ uz fronti cīnīties, platformas "M-help.com" vadītājs Medinieks pastāstīja Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs".
Ukrainas korporatīvās sociālās atbildības padomes ("CSR Ukraine") priekšsēdētāja Marina Saprikina (Maryna Saprykina), sākoties karam Ukrainā, ar ģimeni devās bēgļu gaitās, taču pēc pusgada atgriezās. Lai atbalstītu tādas pašas sievietes kā viņa, kas bēga un meklēja veidus, kā nodrošināt savas ģimenes, Saprikina uzsāka programmu "UWE Hub". Tā ir viņas atbilde karam un atbalsts sievietēm, kuras vēlas sākt vai atsākt uzņēmējdarbību. Intervijā LSM.lv viņa pauda, ka sievietes var uzņemties un jau ir uzņēmušās vadošo lomu Ukrainas ekonomiskajā attīstībā.
Šis nav ideju, bet ir mazu darbu un daudzu kompromisu laiks, un ideju līmenī Latvijā vērojama stagnācija. Vienlaikus karam fonā notiek daudz praktisku darbu, kas sabiedrību virza uz priekšu, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja politikas pētniece Iveta Kažoka.
Kara reportieris Atis Klimovičs savas karjeras laikā pabijis daudzos karstajos punktos, bet, runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā, viņš sarunā ar Latvijas Radio raidījumu "Drošinātājs" atzina – tur notiekošais tikai apstiprina politologu vai analītiķu vērtējumu, ka Krievija šobrīd uzvedas kā īstens terorists. Tāpat Klimovičs skaidroja – Ukrainā darbojas ne tikai kā žurnālists, bet arī brīvprātīgais, gādājot palīdzību Krievijas iebrukumā cietušajiem.
Vispārējās aprūpes māsa Sarmīte Cīrule jau pusgadu Ukrainā pilda kaujas mediķa pienākumus. Latvijas Ārstu biedrība viņu atzinusi par gada cilvēku medicīnā, ko Sarmīte sauc par pagodinājumu un arī lielu atbildību. Savukārt Ordeņu kapituls nupat lēmis par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot mediķi ar Viestura ordeni.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
