Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Emīlam Sniedzem ir 13 gadi. Pēc pārslimota vīrusa, kura pazīmes sakrīt ar Covid-19 pazīmēm, jau gadu viņš dzīvo bez skaidras diagnozes un ārstēšanas.
“Viens no jaunākajiem Skotijā jebkad priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem beidzot dodas mājup!” tāds ieraksts pirms dažām dienām rotāja britu raidsabiedrības BBC ziņu lentu. Četrus mēnešus pirms laika dzimusī meitenīte Sofija, kura pasaulē nāca oktobrī - tikai grūtniecības 23. nedēļā, ir retums pasaules mērogā. Izrādās – viņas vecāki ir Skotijā dzīvojoši latvieši Egija un Inārs Biriņi. Tagad jau vairākas nedēļas mazā Sofija ir mājās, un Egija Biriņa piekrita dalīties ar Latvijas Radio viņas piedzimšanas stāstā, lai dotu cerību arī citu priekšlaikus dzimušu mazuļu vecākiem.
Latgalietis Viktors Piļščikovs smejas nepārtraukti un par visu – arī pats par sevi. Un tas pie latviešiem nemaz tik bieži negadās. Vai tu mani vari iedomāties kā bankas klerku? – viņš kacinot nāk klajā ar pretjautājumu. Skaidrs, ka ne. Viktora vieta ir šeit – pašā Baltkrievijas pierobežā, Daugavas lokos, ņemoties ar copi, zirgiem un medībām – īstām veču lietām, kā viņš pats saka.
Stāsts par bipolāri afektīviem traucējumiem turpina Veselības ministrijas īstenoto kampaņu “Viss ir Norm.a”. “Kad ir mānijas epizode, varu uzņemties ļoti daudz pienākumu, ir ļoti daudz enerģijas. Varu negulēt stundām un nejūtos noguris. Līdz vienā brīdī salūstu un vairs nespēju izdarīt to, ko esmu apņēmies, kur nu vēl visu pārējo, kas jādara ikdienā,” savā pieredzē atklāti dalās Aivis.
Ulla Rozenberga ir endokrinoloģe. Taču Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā viņai šobrīd ir citi pienākumi. Jaunā ārste vada 67. nodaļu, kurā ir 24 gultasvietas un kur ārstējas vēža pacienti ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi un ķirurģijas pacienti, kuri ir Covid-19 pozitīvi.
Andrejs Elksniņš ir jauns veterinārārsts no Daugavpils novada, kurš pērn izveidojis mobilu veterināro klīniku-laboratoriju „uz riteņiem”. Tagad, apmeklējot savus klientus, viņš vidēji dienā nobrauc vairāk nekā 200 kilometrus pa Latgali un pierobežu.
Vai es varēšu tikt pie vakcīnas tāpat kā pārējie? Šis ir jautājums, kas satrauc daudzus Latvijā dzīvojošus ārzemniekus, kuri pandēmijas laikā asāk nekā iepriekš izjutuši to, ka angļu valodā ātras un uzticamas informācijas par Latvijā notiekošo ir maz. Viņi izslāpuši lasa Latvijas sabiedrisko mediju portāla LSM angļu versiju, tulko ziņas paši ar “Google Translate” un bezcerīgi meklē angļu versijas ar Covid-19 saistītajiem lēmumiem Latvijas oficiālo iestāžu mājaslapās.
Dīkstāves pabalsts vēl nav saņemts, bet īres maksājumi nav paceļami – tas lika uzņēmējai, salonu “Royal Dandy” īpašniecei Sigitai Norvelei izšķirties par salona slēgšanu Rīgā. Viņa aicina netērēt laiku birokrātijai, bet gan atbalstam uzņēmējiem, kuri ienes naudu valsts budžetā.
Pieņemt apstākļus, bet nepārstāt ticēt dzīvei – savu pārliecību Latvijas Radio 5 jeb Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt” atklāja Annija Kļaviņa. Viņas dzīvi krasi mainīja autoavārija, pēc kuras viņa spēj pārvietoties tikai ratiņkrēslā. Viņa ir iemācījusies zaudēt, jo tā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, taču 25-gadīgā jauniete nav gatava ieslīgt slinkumā vai noticēt bezizejai. Padošanās reizēm ir drosmes un spēka apliecinājums, un viņai tas bija jāizdara, lai sevi iemīlētu no jauna.
2020.gads daudziem ieviesis pārmaiņas dzīvē. Arī dziedātājai Ievai Sutugovai uz brīdi nācās nokāpt no skatuves, iesēsties mājas krēslā, nolikt malā mikrofonu un paņemt rokās darbarīkus. Un tā viņas darinātas rotas un rokassprādzes iekaro popularitāti, un redzētas arī dažām skatuves kolēģēm.
Veidojot gimeni ar ganiešu izcelsmes dzivesbiedru, Latvijā pieņemšana bija jāiemanto arī savējo vidū, Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” atzina Londonā dzīvojošā Sandra Martinsone. Par savu pieredzi, kādi ir latvieši saskarsmē ar cittautiešiem, stāstīja arī Ēģiptē dzīvojošā latviete Digna Abuzeida un Latvijā dzīvojošā brazīliete Elaine Brazila Bērziņa, kuras vīrs ir Brazīlijas latvietis.
Francūziete Koleta Mazē klavieres spēlējusi vairāk nekā simt gadu un nemaz neplāno atmest hobijam ar roku.
Durvis apmeklētājiem 1. februārī atkal vēra Vatikāna muzeji, Itālijai atvieglojot Covid-19 ierobežojumus. Vatikānā par muzeju durvju atvēršanu ir atbildīgs atslēgu turētājs Džanni Krea. Ik rītu pirms saullēkta viņš savāc simtiem atslēgu un dodas vairāku kilometru garā ceļā daudzo durvju atvēršanai.
Cilvēki nemāk saskatīt prieku mazās lietās – ka uzsnidzis sniegs, ka parādās pumpuri, ka pērnruden iestādītais un domās jau norakstītais tulpes sīpols izdzen asniņu – ir taču tik daudz lietu, par ko priecāties, un to bēdu vienkārši nelaist sev klāt. Tieši tik vienkārši savu pašas izloloto un pieredzē balstīto dzīves filozofiju formulē Dana Bērziņa no Skrīveriem – trīs bērnu māmiņa, Skrīveru “burziņa” dalībniece un pasakaini skaistu “dzīvo cimdiņu” darinātāja.
Daudziem cilvēkiem aizvadītais gads bija gluži kā neiespējamā misija – pilns ar izaicinājumiem. Arī mūziķiem, māksliniekiem un citiem radošo profesiju pārstāvjiem nācās iedarbināt savu izdzīvošanas instinktu un ļauties nebijušām pārmaiņām, lai varētu nodrošināt sevi un savu ģimeni ar iztiku. Mūziķis, radio personība Mārtiņš Kanters (Ruskis) šajā laikā uzsāka kafijas biznesu un uzskata, ka dzīvē darbojas princips – jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt.
Pandēmijas laiks ieviesis korekcijas arī sērfotāju vidū, kuri pārsvarā šajā laikā cenšas izbraukt uz siltākām zemēm un tur ķert viļņus. Līdz ar to šogad Kurzemes piekrastē pat trīskāršojies to cilvēku skaits, kuri Pāvilostā un Liepājā sērfo ziemas laikā. Viņu vidū ir vairākas sievietes, arī liepājniece, vairākkārtēja Latvijas čempione kabeļa veikbordā un Baltijas čempione sērfošanā Santa Vēvere. Ja viļņi ir piemēroti sērfošanai, aukstajā ūdenī tiek pavadīta aptuveni pusotra stunda.
Izvēršoties asām diskusijām par ģimenes jēdziena noteikšanu, var aktualizēties jautājums, ko tad mēs īsti grozīsim – Satversmi vai Bībeli? Daži garīdznieki teic, ka Satversmē nav precīzi pateikts, kas ir ģimene, un tāpēc šis formulējums ir jānostiprina. Citi uzskata – arī Bībelē tas nav tik viennozīmīgi ierakstīts. Šādu viedokli pārstāv arī teologs Juris Cālītis, kurš kopā ar sievu Sandru Dzenīti radījis “Zvannieku” kopienu. “Zvannieki” jau divdesmit gadus ir kā liela ģimene bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības.
Latviete Liene Svoka un jordānietis Tamirs Basams Jakubs Alsalaite ir ģimene. Satikušies un iemīlējušies laikā, kad Liene kristīgā labdarības projektā “Zvaigzne Austrumos” mācīja angļu valodu bēgļu bērniem Jordānijā. Abi apprecējās un sagaidīja Leo – savu pirmo dēlu. Pērn visiem trīs bija jauns galamērķis – Saūda Arābija, kurp veda Tamira darba gaitas. Taču Covid-19, kas principā apstādināja visu pasauli, viņu ģimeni izšķīra. Tamirs nevarēja izkļūt no valsts, kas pēkšņi pilnībā slēdza savas robežas. Liene palika viena ar divgadnieku mājās un gaidāmo otro dēliņu vēderā. Atcelti lidojumi, nežēlīgi darba līguma nosacījumi un dzemdības vienatnē. Ģimene atkal apvienojās tikai saltā ziemas dienā Lienes dzimtajā Jelgavā. Un Tamirs savu pastarīti Teimu satika dienā, kad viņam palika četri mēneši.
Skatuve nemīl centīgos – to Lienei Sebrei kā teicamniecei, kura visu cenšas izdarīt pēc iespējas labāk, ilgi bija grūti saprast, Latvijas Radio 1 raidījumā “Monopols” atklāja Latvijas Nacionālā teātra aktrise. Viņa ne tikai darbojas uz teātra skatuves, bet arī filmējas bērnu raidījumā “Tutas lietas”, studē un ir mamma. Viņas sirdī dejai ir īpaša vieta, arī viņas kolēģi atzīst, ka Liene ir ļoti plastiska. Ārpus teātra viņa labprāt darbojas praktiski – krāso sienas, rosās dārzā.
Piedāvājam noskatīties dokumentālo filmu “Es esmu Grēta”, kur iepriekš neredzētos kadros atklājas stāsts par vides aktīvistes Grētas Tūnbergas (Tūnberjas) ceļu no protestiem pie Zviedrijas parlamenta – Riksdāga – ēkas līdz žurnāla “Times” 2019. gada ietekmīgākā cilvēka titulam. Kā Grētai klājies pēc filmas uzņemšanas, un ko nu jau pilngadīgā dumpiniece dara pandēmijas laikā?
Populārākie
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
