Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
«Jo vairāk ir, jo mazāk gribas.» Ciemos pie vīnogu audzētāja un vīndara Ģirta Miķelsona Zemgales pus...
«Jo vairāk ir, jo mazāk gribas.» Ciemos pie vīnogu audzētāja un vīndara Ģirta Miķelsona Zemgales pusē
Ģirts Miķelsons vīnogas audzē jau 20 gadus, no kuriem pusi saimnieko viensētā "Visnoļi" Bauskas novada Īslīces pagastā, jo Zemgales klimats ir piemērotākais vīnogu audzēšanai. Kopumā saimnieks izmēģinājis ap 800 vīnogu šķirnes, bet tagad divos hektāros audzē aptuveni 300 šķirnes, kas galvenokārt paredzētas vīna darīšanai. Pirms trim gadiem viņš izveidoja vīna darītavu "Kaucis Creek Winery" un savā saimniecībā rīko vīna degustācijas tūristiem, Ģirts stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti". 
«Lelles ir mans mersedess.» Ciemos pie laika un sirdslietu pavēlnieces Evitas Viļakā
«Lelles ir mans mersedess.» Ciemos pie laika un sirdslietu pavēlnieces Evitas Viļakā
Cilvēki Evitai Zarembai-Krīgerei nereti jautā: "Evita, kā tu visu paspēj?" Uz to viņa atbild: "Man ir tikpat daudz laika, cik jums." Taču ir būtiski prast šo laiku pareizi ieguldīt, tāpēc Evitas sirdslietu un vaļasprieku saraksts ir tik garš, ka grūti uzskaitīt. Viena no nodarbēm ir leļļu kolekcionēšana, kas vienā stundā ļauj apceļot vai visu pasauli.
«Normāla ģimene». Mika un Zandas raizes grūtniecībā un par spīti tam doma par otru bērnu
«Normāla ģimene». Mika un Zandas raizes grūtniecībā un par spīti tam doma par otru bērnu
Zandas un Mika kopdzīve sākās vētraini, bet nu jau trīsgadīgās meitas Alises ienākšanu ģimenē sākotnēji raksturoja uztraukumi, sāpes un pārdzīvojumi, kam sekoja smaga dzemdību pieredze Covid-19 posmā. Grūti bija arī pēc tam – Miks mainīja karjeru, lai spētu labāk parūpēties par ģimeni, kamēr Zanda turpināja darboties izaicinošajā kino jomā un vienlaikus saglabāt kaut ko no līdzšinējās dzīves un bezrūpības.
Pēc 10 gadiem Zviedrijā atgriezās Vircavā, lai audzētu avenes. Intas Romanovas stāsts
Pēc 10 gadiem Zviedrijā atgriezās Vircavā, lai audzētu avenes. Intas Romanovas stāsts
Inta Romanova Jelgavas novada Vircavas pagastā kopā ar meitas ģimeni izveidojusi piemājas saimniecību "Mūsu avenes". Zemes platība nav liela, avenes aug tikai divos hektāros, bet, kā Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti" uzsvēra Inta, – viņu mērķis nav kļūt par lielu saimniecību, jo ikdienā katram ir algots darbs, taču svarīgi, lai varētu darboties ar prieku un iesaistīt darbos mazmeitas. 
Kā festivāls «Rendas Zilonis» lika izvērtēt savus stereotipus
Kā festivāls «Rendas Zilonis» lika izvērtēt savus stereotipus
To sauc par Dziloni, arī Dzīloni, Zīloņa, Ziloņu un Ziloņa ezeru – ej nu saproti tos kurzemniekus. Bet lieta tāda, ka pirms gadiem desmit vīri, kas jau no bērna kājas Rendas garāžās grabinājuši metāla mūziku, izdomāja beidzot sarīkot savu festivālu.
Kara mediķe Sarmīte Cīrule saņem ordeni Ukrainā
Kara mediķe Sarmīte Cīrule saņem ordeni Ukrainā
Septembrī aprit gads, kopš Latvijas māsa Sarmīte Cīrule dienu un nakti gatava glābt ievainotos Ukrainas frontē. Arī izņemt lodes, šūt brūces un mierināt tikai tā, kā spēj sieviete karā. Mediķe šajās dienās saņēmusi vairākus apbalvojumus, arī Ukrainas aizsardzības ministrijas ordeni. Sarmītei apbalvojumi piešķirti pēc tam, kad viņa pati tika smagi ievainota un kontuzēta Krievijas uzbrukuma laikā.
Karš ienācis arī rotaļās: kāda ir Ukrainas bērnu ikdiena frontes ēnā?
Karš ienācis arī rotaļās: kāda ir Ukrainas bērnu ikdiena frontes ēnā?
Krievijas karš pret Ukrainu ukraiņu bērniem atņēmis pat miera laika rotaļas. Kādā Ukrainas ciemā puikas uzņēmušies rūpes par Ukrainas karavīru atstāto bunkuru, kuru parādīja arī brīvprātīgajiem no Latvijas, kas bija aizveduši palīdzības sūtījumu vietējiem iedzīvotājiem. 
Hobijs pārtop biznesā. Justs Dzedons Rojas pusē algotu darbu apvieno ar meža gaļas produktu cehu
Hobijs pārtop biznesā. Justs Dzedons Rojas pusē algotu darbu apvieno ar meža gaļas produktu cehu
Talsu novada Rojas pagasta "Kārandās" viesus uzņem Justs Dzedons. Justs izaudzis Rīgā, bet īpašumu Melnsilā viņa ģimene nopirka pirms 25 gadiem. Pandēmijas laikā Justs ar sievu un diviem bērniem pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Melnsilā un jau trešo gadu algotu darbu apvieno ar sava uzņēmuma vadīšanu. Justs ir mednieks, un Melnsilā no brieža gaļas top gan burgeri, gan citi produkti, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Valodas raustīšanas dēļ nepieņēma skolā, bet tagad atstumj darba devēji. Baibas Krūmiņas stāsts
Valodas raustīšanas dēļ nepieņēma skolā, bet tagad atstumj darba devēji. Baibas Krūmiņas stāsts
"Pēc pārējo cilvēku attieksmes es nedomāju, ka esmu normāla," Latvijas Televīzijas raidījumā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja Baiba Krūmiņa. Baiba visu dzīvi rausta valodu. Skolas gados viņa tika izsmieta gan vienaudžu, gan arī skolotāju vidū. Kaut arī Baiba funkcionē kā jebkurš cilvēks, bieži viņu uzskata par invalīdu. Arī darba devēji izvairās pieņemt Baibu darbā.
Pat radi neticēja, ka izdosies. Meijeru ģimene Ropažu novadā 20 gadus attīsta atpūtas kompleksu
Pat radi neticēja, ka izdosies. Meijeru ģimene Ropažu novadā 20 gadus attīsta atpūtas kompleksu
Stiprie iet, dara un nečīkst, bet tāpat gana daudz ir cilvēku, kas vaino valdību, kaimiņus un vecākus, bet paši nedara neko – uzskata atpūtas kompleksa "Sauleskalns" saimnieki Ieva un Jānis Meijeri, kuri savā jomā darbojas jau 20 gadu. Atpūtas kompleksu viņiem izdevies izveidot par spīti radu prognozēm, ka cilvēki uz šo vietu Ropažu novadā diez vai gribēs braukt, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
No pilnīga izmisuma līdz «viss normāli». Kā ukraiņu bērni apgūst latviešu valodu
No pilnīga izmisuma līdz «viss normāli». Kā ukraiņu bērni apgūst latviešu valodu
Kāds no skolēniem ir apmierināts un pļāpā visnotaļ veikli, citi ir satraukti – "saprotu, bet runāt nevaru". Bet skola gandrīz noteikti būs jābeidz Latvijā. Nupat noslēgušies Liepājas pašvaldības finansētie divu nedēļu intensīvie latviešu valodas kursi trīsdesmit bēgļu bērniem. Rus.LSM.lv aprunājās ar viņiem, viņu vecākiem un kursu vadību. Par kursiem, dzīvi Liepājā un  vēlmi atgriezties mājās, Ukrainā.
Nav vienas grāmatas, pēc kuras vadīties. Kā «Ķelmēnos» talkā nāk jaunākā paaudze
Nav vienas grāmatas, pēc kuras vadīties. Kā «Ķelmēnos» talkā nāk jaunākā paaudze
Nav tādas grāmatas, pēc kuras vadīties, lai visu izdarītu pareizi, tāpēc Gulbenes novada Rankas pagasta zemnieku saimniecībā "Ķelmēni" novērtē zināšanu un mācīšanās spēku. Saimniecībai šogad aprit 30 gadi, un pirms desmit gadiem galvenajiem saimniekiem talkā nāca arī atvases ar saviem dzīvesbiedriem, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
Mazā Lote no Viļķenes – aktrise seriālā «Sisi»
Mazā Lote no Viļķenes – aktrise seriālā «Sisi»
Limbažu novada Viļķenes pagasta iedzīvotāji ar aizrautību LTV1 skatās seriāla "Sisi" otro sezonu, jo vairākās filmas sērijās ir redzama Lote – meitene no Viļķenes. Filmēšanās pieredze bija neaizmirstams piedzīvojums, atzina mazās meitenes mamma. Par spīti tam, ka bija jāpiedzīvo dažādi izaicinājumi, ja šāds piedāvājums būtu vēlreiz, viņa un Lote piekristu nedomādamas.
Cep maizi ar brīvības garšu. Saimnieki Cēsu novadā atjaunojuši savas dzimtas «Maizes māju»
Cep maizi ar brīvības garšu. Saimnieki Cēsu novadā atjaunojuši savas dzimtas «Maizes māju»
Pasaulē un Latvijā ir neskaitāmi daudz cilvēka rokām radītu vietu, kas savu laiku godam kalpojušas, bet tagad slīgst aizmirstībā un ir lemtas lēnai iznīcībai, tomēr ir vietas, kam laimējas, un tām tiek dota iespēja atdzimt jaunā kvalitātē. Viena no tādām ir Cēsu novada "Maizes māja", Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja saimnieki Aina un Dainis Tarasovi. 
Dzīve pēc kaulu smadzeņu transplantācijas. Evitas Baumanes stāsts par cīņu ar vēzi
Dzīve pēc kaulu smadzeņu transplantācijas. Evitas Baumanes stāsts par cīņu ar vēzi
"Man nebija bail ārstēties. Man bija bailes no tā, ka es varētu nomirt," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atzina Evita Baumane. Uzstādot diagnozi - asins vēzis, ārsti bija pārliecināti, ka slimība nav ārstējama. 2019. gadā viņai tika veikta kaulu smadzeņu transplantācija un šobrīd jau gadu Evita dzīvo bez sāpēm, no jauna novērtējot iespēju dzīvot pilnvērtīgi.
Biznesā jau no 16 gadu vecuma. Uzņēmējs Zalves pusē rada koka karkasa siltumnīcas un angārus
Biznesā jau no 16 gadu vecuma. Uzņēmējs Zalves pusē rada koka karkasa siltumnīcas un angārus
Artis Kronītis no Aizkraukles novada Zalves pagasta savu mazo biznesu sāka jau 16 gadu vecumā. Vēlāk kļuva par pašnodarbināto, tad mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, bet pirms trim gadiem nodibināja SIA "Kronīšu kokapstrāde", kurā ražo koka karkasa siltumnīcas un angārus. Šobrīd uzņēmumā strādā arī Arta brālis un vēl 10 darbinieki, un darba ir atliku likām, viņš atklāja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti". 

Vairāk

Svarīgākais šobrīd