Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Pēdējo gadu notikumu virpulī Ņikita Trojanskis (24) kļuva par diskusiju un virsrakstu epicentru. No pasaules olimpiāžu pjedestāliem, cauri Kembridžas gaiteņiem jaunais zinātnieks pēkšņi nokļuva valdības ārkārtas sapulču zālēs, kur viņam bija jāpārliecina Latvijas valdība veikt izšķirošus soļus saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Šobrīd viņš jau uzsācis doktorantūras studijas Oksfordas Universitātē, izlaižot maģistrantūru, jo "tas ir nelietderīgs veids, kā pavadīt gadu", viņš stāstīja Latvijas Radio 5 podkāstā "5 zem 25", norādot, ka allaž dzīvē jūtas tā, it kā viņam būtu maz laika.
Lai arī joprojām daļa jauniešu no Latvijas un arī no Latgales dodas mācīties, strādāt un arī dzīvot uz lielākām pilsētām vai ārzemēm, notiek arī pretējs process. Tam piemērs ir Rozīšu ģimenes lēmums ne tikai pārvākties no Rīgas uz dzīvi Latgalē, bet arī, sakārtojot degradēto teritoriju Balvu novada Kubulos, attīstīt te savu biznesu.
Edīte Bēvalde Dobeles novada Penkules pagasta "Skalbēs" audzē lavandas, no kurām gatavo augu hidrolātus, krēmus un ziedes, kā arī palīdz dažādām biedrībām rakstīt projektus un vada meistarklases. Pirms tam viņa ilgus gadus strādājusi par skolotāju un vēlāk par laikraksta redaktori, Edīte stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
"Bija svētdiena, draudzes locekļi nāca no baznīcas, un pēkšņi sāka šaut," Ukrainas pareizticīgās baznīcas protohierejs Maksims Molotkovs atceras marta sākuma notikumus viņa dzimtajā ciemā pie Kijivas. Okupanti bija atnākuši. Tad vēl neviens nezināja, vai uz ilgu laiku.
83 gados pasaulē labākie rezultāti pat vairākos sporta veidos savā vecuma grupā – ar to var lepoties valmieriete Marta Ādamsone. Visu mūžu viņa ir bijusi aktīva sportiste, sporta skolotāja un arī tagad ikdienu velta laiku sporta aktivitātēm. Valsts svētkos viņas ieguldījums Valmieras sporta dzīvē novērtēts ar apbalvojumu – novada Goda pilsonis.
Ogrēnietis Jānis Gaņģis dzīvē ir pamēģinājis daudz spēkratu līdz atrada īsto, savējo. Te, strādājot par pārdevēju autoplacī Rīgā, te par mehāniķi servisā dzima pārliecība, ka amerikāņu minivens – tā ir mūža mīlestība. Taču iegūstot īpašumā savu sapņu auto, Jānim vēl nebija gana, tāpēc tika dibināts Latvijas "Chrysler Voyager'' klubs, ierīkota specializēta remontdarbnīca, bet paša privātmāja pamazām ir pārtapusi par šo Amerikas auto kulta vietu, kur fantāzijas lidojumam nav robežu.
Katra kara diena ir liela traģēdija, un Ukrainai aizvien ir un būs vajadzīga palīdzība, lai spētu aprūpēt karā cietušos. Tā Lāčplēša dienā intervijā LTV sacīja traumatologs ortopēds Mārtiņš Malzubris, kurš kopš Krievijas iebrukuma ir pabijis Ukrainā.
Viņš pieņēma lēmumu nepakļauties pavēlei atkāpties un kopā ar Studentu bataljona vīriem noturēja Rīgu – tas bija Fridrihs Zommers-Vasarietis. Tieši viņa vadībā Brīvības cīņu dalībnieki neļāva vācu karaspēkam šķērsot Daugavu un, iespējams, tas izšķīra Latvijas likteni. Zommera-Vasarieša cīņasspars turpinās viņa bērnos, mazbērnos un mazmazbērnos. Vasariešu dzimta ir liela, tur godā varoņdarbus un nu jau mazmazmazbērniem stāsta, kā tika noturēta Rīga.
"Svinīgi apsolos nežēlot savus spēkus un prātu labākas dzīves veidošanai manas dzimtās zemes un Latvijas tautas labā." Šie vārdi ir daļa no svinīgā solījuma, ko 11. novembrī dod vairāk nekā 800 Latvijas jauniešu, stājoties Jaunsardzes rindās. Viņu vidū ir arī 16 gadus vecais Dmitro Ļaskoveckis. Puisis no Ukrainas, kurš pagaidām radis patvērumu Latvijā, Ikšķilē.
Krists Ancāns ir viens no brīvprātīgajiem karavīriem Ukrainas armijā. Lāčplēša dienā viņš aicina nepierast pie kara.
Sveicienu Lāčplēša dienā Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, zemessargiem, armijas veterāniem un rezerves karavīriem no Nepālas kalniem ar dzestru vēju un Anapurnas grēdu fonā atsūtījis zemessargs un alpīnists Juris Ulmanis.
Agita Kimmele Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pievienojās pirms sešiem gadiem. Savus dienesta pienākumus viņa veic Liepājā, dienot uz kuģa "Tālivaldis". Agita Kimmele ieguvusi izglītību grāmatvedībā, tomēr ātri vien sapratusi, ka tas nebūs īstais ceļš viņas dzīvē, tāpēc iestājusies Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, viņa pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma".
Dina Skrabe Zemessardzes 2. Vidzemes brigādē dien kopš 2018. gada. Medicīnas rota sāka attīstīties gadu vēlāk, un šobrīd tajā dien ap 80 zemessargu, kas ir ārsti un citi medicīnas darbinieki. Lai spētu sevi aizstāvēt, jāapgūst arī militārās prasmes, viņa pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma".
Pirms mēneša Ādažu militārajā bāzē militārās pamatapmācības kursu uzsāka 30 cilvēki, kuru mērķis ir kļūt par profesionāliem karavīriem. Viņu vidū ir arī Ralfs Daniels Saulītis un Aivis Beļakovs. Kāpēc šie vīri nolēmuši pievienoties Latvijas armijai, un kā viņiem sokas apmācībās, viņi pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma".
Gundars Kalve šonedēļ atgriezās no Ukrainas, kur aizstāv tās neatkarību. Gundars ir valsts patriots – viņš stāvēs un kritīs par valsti. 18. novembrī viņam pasniegs pašvaldības apbalvojumu – "Jēkabpils novada Goda pilsonis".
"Mani darba instrumenti bija pats vērtīgākais, ko paņemt līdzi, bēgot no Ukrainas," saka frizieris Daniils Kiktjovs, kurš kopā ar ģimeni patvērumu radis Kuldīgā. Tas bijis tālredzīgi, jo viņš šajā nelielajā pilsētā šobrīd strādā divās frizētavās. Kiktjovs atzina, ka jau saradis ar Kuldīgas mieru, bet cer, ka drīz varēs doties atpakaļ mājās.
Mūsdienu jaunieši ir ieinteresēti tiesību jautājumos un ilgtspējā, bet ne tik ļoti turībā, novērojis sociālā uzņēmuma "Visas iespējas" vadītājs Gustavs Mārtiņš Upmanis. Viņš gan uzsver, ka var runāt tikai par tiem 6000 jauniešu, kuru vārdi ir atrodami uzņēmuma datu bāzē un kuriem "Visas iespējas" palīdz kāpt pa karjeras kāpnēm, meklēt brīvprātīgo darbu vai saprast savu potenciālu.
Arī karavīriem ir vajadzīgs atbalsts, un to var sniegt kapelāni. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vecākais kapelāns majors Mareks Savickis norāda, ka kapelāni ir Dieva instruments, kas stiprina karavīru. Taču, runājot par to, kas stiprina valsti, Savickis teic: "Mēs stāvam sardzē par to, lai mēs varētu kā tauta plaukt, augt, nobriest." Viņš aicina ikkatru padomāt par to, kā viņš var aizstāvēt savu valsti.
Šajā nedēļas nogalē svinīgas lāpas iedegsies arī Krotes ciemā Dienvidkurzemē, kur par īpašo Velēkņu ozolu rūpējas Inta un Māris Ūtēni. Senā ozola dobumā joprojām redzama 1919. gadā iegravētā karavīru cepures kokarde ar saulīti, kas bija Latvijas valsts pirmais ģerbonis. Velēkņu ozols šogad tika pieteikts arī konkursa "Eiropas Gada koks Latvijā" balsojumam.
Olena Hubska un Andrijs Holovatenko ir laulāts pāris no Kijivas, ārsti. Kara laikā katram ukraiņu mediķim ir daudz nepierastu, bet ļoti svarīgu uzdevumu. "Katrs ārsts bez pamatdarba veica arī brīvprātīgo darbu. Un ārstam šis darbs ir ārstēt cilvēkus," saka Andrijs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
