Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
"Es esmu piederīgs valstij, esmu diezgan liels patriots. Manuprāt, ja nebūtu tādas organizācijas kā LNK, Latvijā būtu grūti ar profesionālo boksu," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja bokseris Emīls Špīss.
Sandra Valaine Jelgavas novada Cenu pagastā pirms pieciem gadiem izveidoja savu uzņēmumu. Viņa no lina šuj galdautus, dvieļus, gultasveļu un citus izstrādājumus, kā arī nodarbojas ar izšūšanu. Šūšanu uzņēmēja apguva jau bērnībā, taču tikai pēc bankā nostrādātiem gadiem viņa īstenoja savu sapni par šūšanas darbnīcu, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Ainai Jurēvicai-Krēmerei bija desmit gadi, kad viņu 1949. gada 25. martā savāca no skolas sola un izveda uz Sibīriju. Tur viņa pavadīja deviņus gadus.
Kad Anastasijai Sproģei bija astoņi gadi, viņa kopā ar brāli mammas alkoholisma dēļ nonāca bērnunamā. Tur citi bērni Anastasiju izsmēja un bija nežēlīgi. Viņa nezināja, kas ir mātes mīlestība, un ilgojās pēc tās. Tēvu viņa nekad nav redzējusi, Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja pati Anastasija.
Būdama četrgadīga meitene, Malda Jansone 1949. gadā pārcieta ceļu uz tālo Tomskas apgabalu. Tur viņa pavadīja astoņus gadus.
Pieniņi ir īpaša vieta. Pēc kara, 1948. gadā, kad Preiļu apkārtnes zemnieki tika dzīti reģistrēties kolhozos, turienes ļaudis jaunuzceltajā baznīcā reģistrējās draudzē, kas jo kupla ir vēl šobaltdien. Draudzē ikdienā kalpo Andris Gribuška – diplomēts inženieris, kuram bez intereses par ģeogrāfiju, vēsturi, sportu un rakstīšanu ir vēl viena aizraušanās – elektronika. To zinādams, Pieniņu prāvests lūdza Andrim paša rokām uzbūvēt ko nebijušu – digitālās ērģeles jaunuzceltajam Dieva žēlsirdības Romas katoļu draudzes dievnamam Daugavpilī. Tā jaunā baznīca tika pie savas dvēseles – ērģelēm ar trīsdesmit sešiem reģistriem.
Latvijā līdz šim nav izdevies panākt, ka valsts finansēti veselības aprūpes pakalpojumi savlaicīgi ir aizsniedzami visiem, un rindas uz dažiem pakalpojumiem pārsniedz pat gadu. Tās var apiet, ja pakalpojumu saņem par maksu, ko sedz veselības apdrošināšana. Bet, kamēr ministriju darbiniekiem šādas polises ir, skolotāju situācija dažādās pašvaldības atšķiras, un, piemēram, Talsu novada skolotāja Daina Erenberga ir neizpratnē – ar ko ministrijas darbinieks ir labāks.
Fizioloģiski Aleksandra ir vīrietis, bet psiholoģiski – sieviete. Un viņa grib pārmaiņas, jo nevar sadzīvot ar savu fizioloģisko dzimumu, Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja pati Aleksandra Jerašova.
Veiksmīgais pasākumu un televīzijas šovu vadītājs, "Krastu maču" organizators, tētis un dzīves baudītājs Renārs Zeltiņš ir piedzīvojis arī neveiksmes, tostarp atlaišanu no darba un depresiju. To viņš atklāja Latvijas Radio 5 – "Pieci.lv" raidierakstā "Veiksme neveiksmē". Šobrīd viņš atradis darbu, ko tiešām mīl, bet vienlaikus joprojām tic – veiksme seko labākajiem un stiprākajiem, bet tā ir ļoti neprognozējama.
Armands Zeltiņš Aizkraukles novada Mazzalves pagasta zemnieku saimniecībā "Bērzi" audzē 95 Šarolē šķirnes gaļas liellopus. Saimniecību ar 130 hektāriem zemes viņš pirms 10 gadiem pārņēmis no tēva un kā jaunais zemnieks ar Eiropas Savienības atbalstu uzbūvējis jaunu fermu, iegādājies jaunu traktoru, uzcēlis jaunu māju, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Nodokļu sloga izmaiņu tendences un to ietekmējošie faktori Eiropas Savienības dalībvalstīs – pētījumu par šādu tēmu veikusi Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studente Amanda Brizga. Par šo pētījumu Latvijas Zinātņu akadēmija viņai piešķīrusi jauno zinātnieku balvu.
Māra Krieviņa no Alūksnes novada Alsviķu pagasta "Aizupītēm" ir Latvijas Amatniecības kameras meistare – izšuvēja un audēja. Viņa ar pērlītēm izšuj gan meitu vainagus, gan vīriešu jostas. Māras kolekcijā ir arī 24 pērļu vainagi, bet par savu mūža darbu viņa sauc Alūksnes luterāņu baznīcas kanceles pārsegu, kas tapis piecu gadu laikā un kurā iešūti 78 tūkstoši pērlīšu, rokdarbniece stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Maija [vārds mainīts], nedaudz vecāka par 30 gadiem, dzemdēja savu otro bērniņu Rīgas Dzemdību namā. Lai gan viņas ginekoloģe dokumentos norādīja ķeizargrieziena iespēju, sieviete pavadīja vairākas stundas sāpēs parastajās dzemdībās, ārsti viņai situāciju neizskaidroja un beigās tomēr taisīja ķeizargriezienu. Slimnīcas skaidro, ka ķeizargrieziens ne vienmēr ir labākais un arī tam ir savi riski. Bet Dzemdību nams atzīst komunikācijas kļūdu.
Zane Magone izaugusi Limbažu novada Katvaru pagastā, kur viņas mamma audzēja sporta zirgus. Pēc mammas pēkšņās aiziešanas mūžībā viņa atgriezās mājās no Anglijas, lai kopā ar tēvu Aigaru turpinātu attīstīt saimniecību. Tagad lauku sētā "Priedītes" tūristi sezonas laikā var apskatīt astoņus īru tinkeru šķirnes zirgus, kā arī pabarot aitas, kazas un samīļot veselu trušu ganāmpulku, Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti" stāstīja Zane.
Atis Legziņš nāk no Dobeles. Strādā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers" un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), studē medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē un paralēli vada Latvijas Radio 5 – Pieci.lv raidījumu "Vesels Pieci", dienē Zemessardzē un ir aktīvs studentu korporācijas "Selonija" biedrs. Erudīcijas spēlē "Gudrs, vēl gudrāks" piedalījies 2015. un 2016. gadā – 11. un 12. klašu grupās. Otrajā reizē apzināti nācis uzvarēt, lai gan sākotnēji domājis, ka visiem noteikti zaudēs.
Latvijas Sarkanā Krusta Jēkabpils nodaļā strādā trīs brīvprātīgās – Broņislava, Margarita un Lilija. Jaunākajai no viņām ir 75 gadi, vecākajai - 83. Lai arī vecums viņām cienījams, sievietes atzīst – mājās vienas nosēdēt nevar. Tur esot tikai televizors un ledusskapis. Sarkanajā Krustā viņas strādā ar cilvēkiem, un tas dod dzīvei nepieciešamo enerģiju un sajūtu – esi vajadzīgs.
Krievijas iebrukums Ukrainā piespiedis doties bēgļu gaitās miljoniem cilvēku, bet uz vietas palikušie piedzīvo smagus zaudējumus. Karš Ukrainā sagriezis kājām gaisā arī astoņu bērnu lielās Dubrovecu ģimenes dzīvi. Ar viņiem Kupiščes ciemā Ukrainas un Baltkrievijas pierobežā tikās Latvijas Radio korespondentes Ukrainā Indra Sprance.
Valērijs Olenijčuks ar brāli Vitāliju ir ukraiņi, kuriem nācās pamest dzimto Luhanskas apgabalu, jo tajā jau 2014. gadā ar ieročiem rokās ielauzās "krievu pasaule". Valērijs vada Ukrainas un Latvijas draudzības biedrību, organizējot palīdzības sūtījumus Ukrainas aizstāvjiem. Viņam pieder īpašums bijušās Slokas papīrfabrikas teritorijā, ko Valērijs cer pārveidot par vietējiem un tūristiem pievilcīgu atpūtas vietu.
Svarīgākais, stājoties armijā, ir būt savas zemes patriotam, bet patriotismu iemācīt nevar, tam jānāk no ģimenes, Latvijas Radio raidījumā "Monopols" sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks un militārais analītiķis Jānis Slaidiņš. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pat militārajā dienestā jābūt humoram, tāpēc visiem topošajiem NBS karavīriem vispirms ieteica izlasīt "Šveiku".
"Zaļajā nedēļā" Berlīnē šogad ar medus maisījumiem piedalījās arī Raimonds Zviedriņš no Talsu novada Valdgales pagasta "Bandeniekiem". Par 60 bišu saimēm rūpējas viņa sieva Inga, saimnieki ir mājražotāji un gatavo ne tikai medus maisījumus, bet arī dzērienus. Saimnieki izveidojuši arī sveču darbnīcu un brīvdienu mājā uzņem tūristus. Arī vecākais dēls un meita izveidojuši paši savus mazos uzņēmumus, tostarp autoremonta darbnīcu, ģimene stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
