Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Latvijas Sarkanā Krusta Jēkabpils nodaļā strādā trīs brīvprātīgās – Broņislava, Margarita un Lilija. Jaunākajai no viņām ir 75 gadi, vecākajai - 83. Lai arī vecums viņām cienījams, sievietes atzīst – mājās vienas nosēdēt nevar. Tur esot tikai televizors un ledusskapis. Sarkanajā Krustā viņas strādā ar cilvēkiem, un tas dod dzīvei nepieciešamo enerģiju un sajūtu – esi vajadzīgs.
Krievijas iebrukums Ukrainā piespiedis doties bēgļu gaitās miljoniem cilvēku, bet uz vietas palikušie piedzīvo smagus zaudējumus. Karš Ukrainā sagriezis kājām gaisā arī astoņu bērnu lielās Dubrovecu ģimenes dzīvi. Ar viņiem Kupiščes ciemā Ukrainas un Baltkrievijas pierobežā tikās Latvijas Radio korespondentes Ukrainā Indra Sprance.
Valērijs Olenijčuks ar brāli Vitāliju ir ukraiņi, kuriem nācās pamest dzimto Luhanskas apgabalu, jo tajā jau 2014. gadā ar ieročiem rokās ielauzās "krievu pasaule". Valērijs vada Ukrainas un Latvijas draudzības biedrību, organizējot palīdzības sūtījumus Ukrainas aizstāvjiem. Viņam pieder īpašums bijušās Slokas papīrfabrikas teritorijā, ko Valērijs cer pārveidot par vietējiem un tūristiem pievilcīgu atpūtas vietu.
Svarīgākais, stājoties armijā, ir būt savas zemes patriotam, bet patriotismu iemācīt nevar, tam jānāk no ģimenes, Latvijas Radio raidījumā "Monopols" sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks un militārais analītiķis Jānis Slaidiņš. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pat militārajā dienestā jābūt humoram, tāpēc visiem topošajiem NBS karavīriem vispirms ieteica izlasīt "Šveiku".
"Zaļajā nedēļā" Berlīnē šogad ar medus maisījumiem piedalījās arī Raimonds Zviedriņš no Talsu novada Valdgales pagasta "Bandeniekiem". Par 60 bišu saimēm rūpējas viņa sieva Inga, saimnieki ir mājražotāji un gatavo ne tikai medus maisījumus, bet arī dzērienus. Saimnieki izveidojuši arī sveču darbnīcu un brīvdienu mājā uzņem tūristus. Arī vecākais dēls un meita izveidojuši paši savus mazos uzņēmumus, tostarp autoremonta darbnīcu, ģimene stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Migrēna 23 dienas mēnesī – kā Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Karīna Zaņģe, tāda ir viņas ikdiena. Slimība ietekmē viņas dzīvi, neļaujot viņai strādāt vai baudīt dzīvi pilnvērtīgi.
"Es atguvu savus vecākus, par ko es ļoti sapņoju, bet dzīve man viņus atņēma pavisam," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Laura Skodžus, kura piedzīvojusi dažādus likteņa satricinājumus, bet spējusi gan piedot, gan piecelties, lai turpinātu dzīvot.
Pirmā Krievijas iebrukuma Ukrainā diena biedrības "Mūsu ligzda" vadītājai Rainai Bogužai pagāja, raudot un mēģinot apkopot domas, ko var darīt tālāk. Tas, ka nedrīkst sēdēt ar klēpī saliktām rokām, bija skaidrs uzreiz. Un Raina sāka darīt. Viņa palīdz organizēt Ukrainas kara bēgļu transportēšanu uz Latviju un atbalsta viņus, cik vien spēj. Ar savu stāstu Raina dalījās Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta".
Jete Lakuča un Eidens Konefrijs ir baletdejotāji. Viņa latviete, bet viņš – amerikānis, kurš raiti runā latviski, tiesa, brīžam izmantojot kādus pašdarinātus jaunvārdus, kas sarunai piešķir autentisku šarmu. Viņš apgalvo, ka labā latviešu valoda esot Jetes nopelns, un sarunas gaitā vairākkārt savus sasniegumus saista ar savu draudzeni Jeti.
Karš izraisa neskaitāmi daudz ciešanu. Un smaga traģēdija arī Latvijas goda konsula Slovjanskā Oleksandra Pavenko ģimenē. Viņš Krievijas kara dēļ februāra sākumā zaudēja jau trešo dēlu – 36 gadus veco Jaroslavu, kuru nogalināja Krievijas izšauts lādiņš. Bez vīra palikusi sieva Ksenija un bez tēva – divus gadus vecā meitiņa Milāna.
Onurs Obekcāns ir jaunietis, kurš nolēmis uzsākt jaunu savas dzīves posmu Latvijā. Kā viņš pats stāstīja Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta", latviešu valodu viņš sāka apgūt 2021. gada septembrī un spējis iemācīties valodu pusotra gada laikā.
Kijivā dzīvojošais latvietis Roberts Vaišļa par saviem novērojumiem un dzīvi valstī, kur norit karš, Latvijas Radio stāstījis vairākkārt. Izglītības jomā strādājošais latvietis joprojām dzīvo Ukrainā. Lai arī kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā iedzīvotājiem arī galvaspilsētā netrūkst izaicinājumu, latvietis tur plāno palikt un attīstīt savu uzņēmumu izglītības jomā.
Vēlme izdarīt kaut ko vairāk, kā arī atstāt ko paliekošu un vērtīgu pamudināja Latvijas Televīzijas operatoru Ingu Graudiņu doties iemūžināt Ukrainā notiekošo uz vietas. Tur viņš piedzīvojis netālu sprāgstošas raķetes un draudus, taču arī novērojis ukraiņu nesalaužamo garu, gribasspēku un spītu, – par to Graudiņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols".
Mediķi Tetjana un Serhijs Čerepovi ir Ukrainas kara bēgļi, kuru pilsētā Harkivas apgabala Volčanskā Krievijas karaspēks ienāca jau kara pirmajā dienā. Trīs mēnešus Čerepovu ģimene pavadīja okupētajā pilsētā; tas bija ļoti smags laiks, tādēļ viņi devās bēgļu gaitās. Tagad Tetjana un Serhijs, kā arī viņu divas meitas mājvietu ir raduši Valmierā, bet darbu – Vidzemes slimnīcā.
Līdz pērnā gada 16. martam busiņam bija sarkanie diplomātu numuri un tas vadāja Krievijas vēstniecības darbiniekus, bet tad tas mainīja īpašnieku un kļuva par palīdzības busiņu Ukrainai. Ar to biedrības "Tev" aktīvists Aigars Loss jau 17 reizes bijis karā ierautajās pilsētās un vedis uz Latviju bēgļu ģimenes. Viņš smejas, ka šis ir veids, kā busiņš izpērk savu karmu.
Santa un Didzis Rumbas Valmieras novada Dikļu pagastā izveidojuši bioloģisko saimniecību, kurā 25 hektāros audzē tējas, dārzeņus, augļus un ogas. Izaudzēto viņi pārstrādā – kaltē, gatavo garšvielu maisījumus un sukādes. Didzis rūpējas par 29 bišu saimēm, galdniecību, traktoriem un zemes apstrādi, bet Santa par visu, kas aug zemē. Viņa arī raksta projektus, kas ļāvuši mazajai saimniecībai attīstīties, saimnieki atklāja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Jau gandrīz gadu Latvijā dzīvo un Ukrainā sāktās studijas turpina 19 gadus vecā Aņa Ribakova, kura kopā ar citiem ģimenes locekļiem bija spiesta doties bēgļu gaitās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Studente Latvijā ir iedzīvojusies, jūtas labi un mācās arī latviešu valodu, tomēr cerība par drīzu atgriešanos mājās nepamet.
Veiksmes faktors uzņēmējdarbībā noteikti ir klātesošs, taču tam ir jābūt atvērtam – tu nevari sēdēt dīvānā un cerēt, ka pēkšņi paveiksies, pašam ir jāstrādā, pārliecināta Egija Gailuma – uzņēmuma "OX Drive" līdzīpašniece un vadītāja, kā arī bijusī uzņēmuma "CityBee Latvia" vadītāja, kas pērn iekļauta "Forbes Latvija" veiksmīgāko uzņēmēju "30 līdz 30" sarakstā. Veiksme, bailes, neizdošanās un darbs – tas viss ir daļa no uzņēmējdarbības, viņa stāstīja Latvijas Radio 5 – "Pieci.lv" raidierakstā "Veiksme neveiksmē".
Saiva Drupa jau 40 gadus dzīvo Zemgalē, Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā. Kā jau laukos, viņa vienlaikus dara vairākus darbus – ir tūrisma punkta vadītāja un gide Staļģenes muižā, bet dienas centrā "Jaunlīdumi" ir saimniecības pārzine un vada ādas apstrādes pulciņu. Saiva izgatavo ādas izstrādājumus, bet spēku rod folklorā un jau 14 gadus darbojas folkloras kopā "Liepāre", viņa pastāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Nažu izgatavošana Krišjānim Grīnbergam sākumā bija hobijs, lai atslēgtos no ikdienas ritma. Pēc draugu iedrošinājuma to pakāpeniski pārvērta par nodarbošanos, radot zīmolu "Karl Walter Tools". "Noticēšana sev laikam veidojas tad, kad ir skaidrs, ka katrs nākamais ir vai nu labāks, vai ne sliktāks par iepriekšējo," viņš stāstīja Latvijas Radio 5 podkāstā "Kā ir būt", komentējot izaugsmi septiņu gadu laikā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
