Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Līdz savai izdienas pensijai krāslavietis Māris Skudra nostrādāja kriminālpolicijā. Kā zināms, Valsts policijā maizes rieciens nav no tiem biezākajiem, un, ja vēl sieva Dina ir pedagoģe, tad gribi negribi jādomā, kā dzīvot un izdzīvot tālāk. Viena lieta, kas palika vēl no policijas laikiem, bija svaru cilāšanas sports, bet, pārcilājot nākotnes perspektīvas, Māris atcerējās, ka reiz uz meitas izlaidumu viņš cienastam bija žāvējis gaļu. Lai gan pirmo reizi bija labāk neatcerēties, viņš izdomāja pamēģināt vēl – turpat savas mājas pagalmā pašā Krāslavas centrā. Kopš tiem laikiem bijušais kriminālpolicists un bijusī skolotāja ar saviem mājas izstrādājumiem ir labi atpazīstami tirdziņu dalībnieki visā plašajā Latgalē.
10 gari un grūti mācību gadi aiz muguras, priekšā ne mazāk izaicinoši gadi izvēlētajā profesijā. Piektdien, 22. septembrī, Latvijas Universitāti absolvēja 75 jaunie ārsti. Lielākā daļa no viņiem izvēlējusies strādāt tieši ģimenes medicīnā, bet viens absolvents šogad jau piedzīvojis īpašu slavas mirkli.
Tieši pirms 20 gadiem 20. septembrī, Latvijas iedzīvotāji pulcējās vēlēšanu iecirkņos, lai atdotu savu balsi par vai pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Līdzīgi kā šodien, arī tolaik par sabiedriski un politiski svarīgiem notikumiem bija plašas diskusijas, kurās atbalstošus vai skeptiskus viedokļus publiskajā vidē izteica arī sabiedrībā pazīstami cilvēki no dažādām nozarēm. To vidū bija arī Māris Olte un Normunds Skauģis, kuri jau ar 20 gadu distanci paraudzīsies uz saviem argumentiem, balsojot šajā referendumā.
Ģirts Miķelsons vīnogas audzē jau 20 gadus, no kuriem pusi saimnieko viensētā "Visnoļi" Bauskas novada Īslīces pagastā, jo Zemgales klimats ir piemērotākais vīnogu audzēšanai. Kopumā saimnieks izmēģinājis ap 800 vīnogu šķirnes, bet tagad divos hektāros audzē aptuveni 300 šķirnes, kas galvenokārt paredzētas vīna darīšanai. Pirms trim gadiem viņš izveidoja vīna darītavu "Kaucis Creek Winery" un savā saimniecībā rīko vīna degustācijas tūristiem, Ģirts stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Cilvēki Evitai Zarembai-Krīgerei nereti jautā: "Evita, kā tu visu paspēj?" Uz to viņa atbild: "Man ir tikpat daudz laika, cik jums." Taču ir būtiski prast šo laiku pareizi ieguldīt, tāpēc Evitas sirdslietu un vaļasprieku saraksts ir tik garš, ka grūti uzskaitīt. Viena no nodarbēm ir leļļu kolekcionēšana, kas vienā stundā ļauj apceļot vai visu pasauli.
Latviešu valodas apgūšana dažiem Latvijā dzīvojošajiem sagādā problēmas, bet izrādās, ka to var iemācīties ārzemnieki, kas nemaz nedzīvo ne Latvijā, ne latviskā vidē. LTV Luksemburgā satika trīs cilvēkus, kuriem ir atšķirīga pieredze un veidi, kā viņi latviešu valodu ir iemācījušies.
Zandas un Mika kopdzīve sākās vētraini, bet nu jau trīsgadīgās meitas Alises ienākšanu ģimenē sākotnēji raksturoja uztraukumi, sāpes un pārdzīvojumi, kam sekoja smaga dzemdību pieredze Covid-19 posmā. Grūti bija arī pēc tam – Miks mainīja karjeru, lai spētu labāk parūpēties par ģimeni, kamēr Zanda turpināja darboties izaicinošajā kino jomā un vienlaikus saglabāt kaut ko no līdzšinējās dzīves un bezrūpības.
Inta Romanova Jelgavas novada Vircavas pagastā kopā ar meitas ģimeni izveidojusi piemājas saimniecību "Mūsu avenes". Zemes platība nav liela, avenes aug tikai divos hektāros, bet, kā Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti" uzsvēra Inta, – viņu mērķis nav kļūt par lielu saimniecību, jo ikdienā katram ir algots darbs, taču svarīgi, lai varētu darboties ar prieku un iesaistīt darbos mazmeitas.
To sauc par Dziloni, arī Dzīloni, Zīloņa, Ziloņu un Ziloņa ezeru – ej nu saproti tos kurzemniekus. Bet lieta tāda, ka pirms gadiem desmit vīri, kas jau no bērna kājas Rendas garāžās grabinājuši metāla mūziku, izdomāja beidzot sarīkot savu festivālu.
Septembrī aprit gads, kopš Latvijas māsa Sarmīte Cīrule dienu un nakti gatava glābt ievainotos Ukrainas frontē. Arī izņemt lodes, šūt brūces un mierināt tikai tā, kā spēj sieviete karā. Mediķe šajās dienās saņēmusi vairākus apbalvojumus, arī Ukrainas aizsardzības ministrijas ordeni. Sarmītei apbalvojumi piešķirti pēc tam, kad viņa pati tika smagi ievainota un kontuzēta Krievijas uzbrukuma laikā.
Krievijas karš pret Ukrainu ukraiņu bērniem atņēmis pat miera laika rotaļas. Kādā Ukrainas ciemā puikas uzņēmušies rūpes par Ukrainas karavīru atstāto bunkuru, kuru parādīja arī brīvprātīgajiem no Latvijas, kas bija aizveduši palīdzības sūtījumu vietējiem iedzīvotājiem.
Talsu novada Rojas pagasta "Kārandās" viesus uzņem Justs Dzedons. Justs izaudzis Rīgā, bet īpašumu Melnsilā viņa ģimene nopirka pirms 25 gadiem. Pandēmijas laikā Justs ar sievu un diviem bērniem pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Melnsilā un jau trešo gadu algotu darbu apvieno ar sava uzņēmuma vadīšanu. Justs ir mednieks, un Melnsilā no brieža gaļas top gan burgeri, gan citi produkti, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
"Pēc pārējo cilvēku attieksmes es nedomāju, ka esmu normāla," Latvijas Televīzijas raidījumā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja Baiba Krūmiņa. Baiba visu dzīvi rausta valodu. Skolas gados viņa tika izsmieta gan vienaudžu, gan arī skolotāju vidū. Kaut arī Baiba funkcionē kā jebkurš cilvēks, bieži viņu uzskata par invalīdu. Arī darba devēji izvairās pieņemt Baibu darbā.
Stiprie iet, dara un nečīkst, bet tāpat gana daudz ir cilvēku, kas vaino valdību, kaimiņus un vecākus, bet paši nedara neko – uzskata atpūtas kompleksa "Sauleskalns" saimnieki Ieva un Jānis Meijeri, kuri savā jomā darbojas jau 20 gadu. Atpūtas kompleksu viņiem izdevies izveidot par spīti radu prognozēm, ka cilvēki uz šo vietu Ropažu novadā diez vai gribēs braukt, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Kāds no skolēniem ir apmierināts un pļāpā visnotaļ veikli, citi ir satraukti – "saprotu, bet runāt nevaru". Bet skola gandrīz noteikti būs jābeidz Latvijā. Nupat noslēgušies Liepājas pašvaldības finansētie divu nedēļu intensīvie latviešu valodas kursi trīsdesmit bēgļu bērniem. Rus.LSM.lv aprunājās ar viņiem, viņu vecākiem un kursu vadību. Par kursiem, dzīvi Liepājā un vēlmi atgriezties mājās, Ukrainā.
No okupētajām Ukrainas teritorijām Krievija izvedusi bērnus gan piespiedu kārtā, gan ar viltu, iesaistot ģimenēm tuvus cilvēkus. Južnijes pilsētā netālu no Odesas LTV satika Oļesju Savinsku, kura pārdzīvoja meitas aizvešanu un arī emocionāli smago ceļu pēc viņas, pašai braucot uz ienaidnieka zemi – Krieviju.
Nav tādas grāmatas, pēc kuras vadīties, lai visu izdarītu pareizi, tāpēc Gulbenes novada Rankas pagasta zemnieku saimniecībā "Ķelmēni" novērtē zināšanu un mācīšanās spēku. Saimniecībai šogad aprit 30 gadi, un pirms desmit gadiem galvenajiem saimniekiem talkā nāca arī atvases ar saviem dzīvesbiedriem, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
Limbažu novada Viļķenes pagasta iedzīvotāji ar aizrautību LTV1 skatās seriāla "Sisi" otro sezonu, jo vairākās filmas sērijās ir redzama Lote – meitene no Viļķenes. Filmēšanās pieredze bija neaizmirstams piedzīvojums, atzina mazās meitenes mamma. Par spīti tam, ka bija jāpiedzīvo dažādi izaicinājumi, ja šāds piedāvājums būtu vēlreiz, viņa un Lote piekristu nedomādamas.
Pasaulē un Latvijā ir neskaitāmi daudz cilvēka rokām radītu vietu, kas savu laiku godam kalpojušas, bet tagad slīgst aizmirstībā un ir lemtas lēnai iznīcībai, tomēr ir vietas, kam laimējas, un tām tiek dota iespēja atdzimt jaunā kvalitātē. Viena no tādām ir Cēsu novada "Maizes māja", Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja saimnieki Aina un Dainis Tarasovi.
"Man nebija bail ārstēties. Man bija bailes no tā, ka es varētu nomirt," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atzina Evita Baumane. Uzstādot diagnozi - asins vēzis, ārsti bija pārliecināti, ka slimība nav ārstējama. 2019. gadā viņai tika veikta kaulu smadzeņu transplantācija un šobrīd jau gadu Evita dzīvo bez sāpēm, no jauna novērtējot iespēju dzīvot pilnvērtīgi.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.