Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Ingrīda piedzima un uzauga Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Andris piedzima Austrālijā un no 10 gadu vecuma dzīvoja Lielbritānijā. Abi auga latviskā vidē, un, iespējams, mājās katram savā pasaules malā bija vienādi latviski spilveni, aizkari, grāmatas un māla trauki. Pirmo reizi abi satikušies Minsteres dziesmu svētkos, bet otrreiz – randiņā Latvijā, kur tagad aug viņu bērni, viesojoties Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts", par sevi pastāstīja Bērziņu ģimene.
Ilze Jansone ir Penkules pamatskolas mūzikas skolotāja. Kopā ar ģimeni viņa Dobeles novada Penkules pagasta piemājas saimniecībā "Bērzāji" audzē puķu stādus, zemenes un sparģeļus. Saimnieki izveidojuši nelielu pašapkalpošanās veikalu, kur katrs pats var norēķināties par preci, un šovasar saimniecībā taps arī oranžērija atpūtai, Ilze stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Latvijas pļavas, meži un domu spēks tiek ieausts talsinieces Unas Rozentāles vilnas lakatos. Viņas lielākais palīgs ir viņas dzīvesbiedrs. Una Rozentāle izveidojusi arī savu zīmolu "Vidū", kas vēsta par lakatu simbolisko nozīmi. Lakatu audēja no Talsiem šodien un rīt būs viena no dalībniecēm Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgū. Pati gan pavisam nesen, maijā, devās uz Maljorku, kur piedalījās tradicionālajam tekstilam veltītajā pasākumā "Xtant" - starptautiska mēroga tirgū, kur sabrauc meistari no visas pasaules.
Rēzeknes novada Dekšāres ciemā nav veikala, toties jau vairāk nekā gadu darbojas autoserviss ar modernām iekārtām un visu veidu pakalpojumu klāstu. Tas ir arī Latgalē pirmais pašapkalpošanās autoserviss – te jebkurš var braukt pats remontēt savu mašīnu un izmantot visus servisā pieejamos instrumentus, maksājot tikai par auto pacēlāja nomu. Īpašnieks Viktors Marjuničs autoservisu iekārtojis pamestā kolhoza ēkā, ko izremontējis divatā ar tēvu.
Zigis ir Kuldīgas slimnīcas Ilgstošās sociālās aprūpes nodaļas "Skrunda" iemītnieks. Viņš pamazām sāka izpausties radoši – vispirms ēku maketi, bet nu gleznas. Pavisam citādi uz gleznām viņu rosināja paskatīties māksliniece Sindija Kļaviņa, kura uz nodaļu sāka nākt, lai ar iemītniekiem parunātos vai izietu pastaigās. Tagad abi gatavojas izstādei "Cilvēka stāsts", kas tiks atklāta jūnija beigās Skrundas kultūras namā.
Ingrīda un Guntars Sebri Gulbenes novada Daukstu pagasta zemnieku saimniecībā "Pļavnieki" audzē ābeles, ķiršus, plūmes, bumbieres un rudens avenes. Saimniekiem ir arī deviņas siltumnīcas, kurās aug zaļumi un dārzeņi. Dārza darbos liels palīgs ir gan meita Gundega, gan pārējie četri bērni, bet Ingrīda pati ikdienā strādā arī Gulbenes novada vidusskolā par vēstures skolotāju, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti". Saimnieki cer, ka bērni viņu vecumdienās attīstīs saimniecību tālāk.
No maija vidus līdz Jāņiem visaktīvākā sezona ir sparģeļu audzētājiem. Nu jau vairākus gadus ar to nodarbojas Rosens Ilijevs no Rendas, kurš pieredzi ieguvis, strādājot Dānijas audzētavās, bet tagad savas prasmes liek lietā Latvijā. Rendas pagastā viņš apsaimnieko vairākus hektārus zemes un cer, ka šogad varēs tirgum izaudzēt ap divām tonnām sparģeļu, kas galvenokārt nonāk pie pircējiem Rīgā un vairākās Kurzemes pilsētās.
Dzimtas stāsti ir dzīva vēstures liecība, kas atklāj laikmetu. Mūsdienās interese par savu radurakstu pētīšanu arvien pieaug. Saldeniece Ligita Tauriņa to sāka pirms 20 gadiem. Pa šo laiku sakrāta bieza mape ar fotogrāfijām, pētīti priekšteču raksturi. Dzimtas koks kļuvis arvien kuplāks, un pati dzimta saliedējusies.
Maija beigās jau trešo tūrisma sezonu sāks Kaļķu ielas kvartāls Kuldīgā, kur atrodas daudzas nelielas ražotnes, darbnīcas un kafejnīcas un kur notiek dažādi kultūras pasākumi. Kaļķu kvartāla idejas autors un attīstītājs ir Toms Egle. Viņa sākotnējais mērķis gan nebija atjaunot Kuldīgā veselu kvartālu, bet atvērt nelielu alus darītavu, uzņēmējs atklāja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Nepilna gada laikā no Ukrainas atbraukusī astoņgadīgā Zlata, kura mācās Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolā, ir apguvusi latviešu valodu tādā līmenī, ka saprot visu un arī runā vienkāršos teikumos. Turklāt ar savu neatlaidību ir kļuvusi par vienu no labākajām skolniecēm skolā.
Pēc daudziem nostrādātiem gadiem bāriņtiesā Ludzas novada Salnavas ciemata iedzīvotāja Tatjana Ločmele atstāja algotu darbu vietējā pašvaldībā un kļuva par mājražotāju. Nu viņas ceptos gardumus iecienījuši gan vietējie, gan arī pilsētnieki.
Strauji tuvojas Dziesmu un deju svētki, kas šogad ir īpaši, jo svinēsim Dziesmu svētku 150. gadu jubileju. Kā dziedātāji, dejotāji, mūziķi gatavojas jūlija pirmajai nedēļai? Cik emocionāli piesātināts ir šis laiks? Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" viesojās pie pastalu meistara Alberta Brokāna, kurš aprēķinājis, ka viņa darinātajās pastalās dejo vismaz trešdaļa visu Deju svētku dalībnieku.
Anete Stīpniece ir "Black Hawk" helikopteru inženiere, savukārt Ēriks Feldentāls Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēkos ir atbildīgs par lidmašīnām. Abi par savu darbu pauž gandarījumu un uzsver, ka visvairāk prieka ir par darba daudzveidību. Kā viņi nonāca līdz šādai profesijai, un kāda ir darba ikdiena Gaisa spēku Lielvārdes bāzē, strādājot ar lidaparātiem?
Pērn par Latvijas "Dižprojektu 2022" kļuva tūrisma objekts "Apgrieztā māja" Tukuma novada Smārdes pagastā. Tā īpašnieki Guntis un Ilze Baltgalvji dzīvo Rīgā, bet lauku īpašumu nopirka pirms 10 gadiem. Tā kā zeme pie mājas ir tikai 1,7 hektārus liela, saimnieki četru gadu laikā izveidojuši neparastu tūrisma objektu un turpina to papildināt, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
Ukrainiete Svetlana Vorožbita Krievijas tanku savā dārzā ieraudzīja okupācijas pirmajā dienā. Tagad viņa Rankā radusi pagaidu mājas un darbu skolas virtuvē. Bet Mātes dienā īpaši ilgojas pēc savas mammas, kura palika Ukrainā, un savas meitas, kura devusies uz Spāniju. Karš kuplo ģimeni izmētājis pa trim valstīm, un Svetlana nezina, kad atkal izdosies Mātes dienu svinēt tā, kā bija ierasts.
Lai mudinātu lauksaimniekus īstenot videi draudzīgāku saimniekošanu, Baltijā ieviests projekts par ilgtspējas sertifikātu piešķiršanu. Latvijā pirmo ilgtspējas apliecinājumu saņēmusi saimniecība "Liepkalns" Rēzeknes novadā.
Skaistu dāvanu gaidāmajā Mātes dienā deviņām Liepājas Veco ļaužu dzīvojamās mājas iemītniecēm ceturtdien, 11. maijā, sagādāja Liepājas Valsts tehnikuma audzēkņi – topošie frizieri, kuri kundzēm apgrieza un ieveidoja matus. Dažas seniores neslēpa, ka frizieri ikdienā apmeklē daudz retāk, nekā gribētos, jo nevar atļauties par to samaksāt, tāpēc jauniešu dāvana kundzes ļoti aizkustināja.
"Es domāju, ka man vienkārši jau agri bija problēmas ar alkoholu. Es sapratu, ja tā turpināšu, tad nebūs ne dēla, ne meitas, ne sievas, ne mājas. Nekā īsti nebūs pēc tam," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja mūziķis Miks Dukurs.
Diāna Lapkis ir viena no četrām Latvijas sievietēm, kuru Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības tīkls iekļāvis to sieviešu TOP 100, kuras aktīvi darbojas sociālās uzņēmējdarbības jomā. Diāna vada sociālās uzņēmējdarbības akseleratoru "New Door", kas palīdz attīstīties jaunajiem sociālajiem uzņēmumiem. Kā sākās Diānas ceļš uz sociālo uzņēmējdarbību?
Aleksa jau no pašas bērnībās bēga no realitātes. Viņu nepieņēma vienaudžu vidū, tika arī fiziski iespaidota. Viņa jutās citāda, atšķirīga, un tas, iespējams, ir bijis iemesls atstumšanai. Tad Aleksas dzīvē ienāca kosplejs. Izmēģinot dažādus tēlus, viņa varēja iegūt tās īpašības, kuras reālajā dzīvē viņai nepiemita, Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Aleksa.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
