Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Pludmales volejboliste Tīna Graudiņa studē Amerikā, ir piedalījusies Tokijas olimpiskajās spēlēs, šovasar kļuva par divkārtēju Eiropas čempioni pludmales volejbolā un sacensībās apceļo visu pasauli. Taču tas viss prasa smagu darbu un disciplīnu, kas Tīnai ielikta jau kopš bērnības. Tāpat nākas samierināties ar dzīvi uz koferiem un regulāru ceļošanu starp attiecībām, ģimeni un volejbolu, viņa atklāja Latvijas Radio 5 podkāstā "5 zem 25".
Černihiva ir viena no skaistākajām un senākajām Ukrainas pilsētām ar vairāk nekā tūkstoš gadu vēsturi, tā bijusi klāt pie Kijivas Krievzemes pirmsākumiem. Kara pašā sākumā pilsēta pārdzīvoja aplenkumu un briesmīgu humāno katastrofu, kad cilvēki bija uz izdzīvošanas robežas. Atmiņās par šīm briesmīgajām dienām dalās Natālija Onanko – māksliniece un tēlotājas mākslas pasniedzēja.
Kad deviņdesmitajos gados saimniecība tika atgūta, no bijušās godības maz kas vairs bija palicis, tāpēc rakstnieka Edvarta Virzas pēctečiem trijās paaudzēs atgriešanās nebija viegls pasākums. Šodien māja un dārzs jau tikuši pie kādreiz zudušā gara, bet jaunizveidotajā dzejnieku Virzas un Stērstes muzejā saimnieko mazmazmeita Diāna Jance.
Līvānu 1. vidusskolas direktors Gatis Pastars Līvānos beidzis deviņas klases, vēlāk 14 gadus dzīvoja Rīgā, bet, atgriežoties Līvānos, kļuva par uzņēmēju. Jau četrus gadus Gatis Pastars ir ne tikai skolas direktors, bet arī informātikas un matemātikas skolotājs un skolēniem palīdz apgūt jaunās tehnoloģijas – 3D printerus. Līvānos skolēni var apmeklēt vairāk nekā 20 interešu pulciņus, tai skaitā robotiku, skolā ir arī sporta komplekss un peldbaseins.
Viola Reinholde Līvānu novada Turku pagastā hektāra platībā audzē ķiplokus un no tiem gatavo produktus ar zīmolu "Līvānu ķiploks". Abi ar vīru Māri biznesu apvieno ar algotu darbu, un Violas grāmatvedības prasmes lieti noder projektu rakstīšanā, ar kuru palīdzību iegādāta tehnika gan augsnes apstrādei, gan ķiploku pārstrādei, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Dāvidam vistuvākais viņa dzīvē vienmēr bijusi mūzika, bet lielākais izaicinājums ir dzirdes problēmas, kas tika atklātas pamatskolā. Lai gan pašlaik nav lielu draudu tam, ka viņš varētu pavisam zaudēt dzirdi, tomēr viena auss ir gandrīz nedzirdīga, un ar to ir nācies sadzīvot. Tas nav traucējis sevi attīstīt muzicēšanā un tieši mūzikas sacerēšanas jomā.
Jurijs Prokofjevs neapvainojas, nečīkst un atbild ar smaidu. Viņš strādā vietā, kur citi saredz elles darbu – palienu pļavās Pededzes upes baseinā. Pie Jurija ir pieci gadalaiki. Piektais ir plūdi, kas atnāk regulāri, vismaz divas reizes gadā, kad teju visi 400 hektāri var būt zem ūdens. Vienlaikus viņš ir laimīgs savā zemē un citur sevi iedomāties nevar, Jurijs pauda Latvijas Televīzijas raidījumā "Zemes stāsti".
Daiga Stavska kopā ar vīru, sākoties karam Ukrainā, atgriezās Latvijā. Tagad viņa dzīvo un strādā Rēzeknē, māca ukraiņu bērniem latviešu valodu, kā arī aktīvi palīdz ukraiņu ģimenēm.
Dārza mājiņā Rīgā jau ilgāku laiku mīt kāds bezpajumtnieks vārdā Imants ar savu suni Bellu, par kuru satraukušies līdzcilvēki, cerot viņam sarūpēt siltāku mājvietu ziemai. Savukārt pats kungs, kuru pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" iesaistes apciemoja arī sociālais darbinieks, atzina – viņš varētu doties darbos uz kādu saimniecību, taču ar noteikumu, ka drīkst ņemt līdzi savu suni. 
Ar Olenu Sujetovu iepazināmies 2020. gadā fotosesijā Kijivas Botāniskajā dārzā, un mani uzreiz pārsteidza šī neparastā sieviete – ne tikai ar savu skaistumu, bet arī ar dvēseles īpašībām.
Gunita Berkmane ikdienā strādā par skolotāja palīdzi bērnudārzā, bet brīvajā laikā nodarbojas ar vieglatlētiku – tāllēkšanu un sprintu. Viņas aizraušanās kopš bērnības ir zirgi, turklāt uz zirga šoruden iegūtas arī trīs zelta medaļas Baltijas veterānu čempionātā.
Otto Lodiņš piedzima Ukrainā, taču 19 gadu vecumā nolēma iemācīties latviešu valodu un palikt uz dzīvi Latvijā. Tad septiņus gadus nodzīvoja Indijā, taču tagad Bauskas novada Iecavas pagastā dzīvo savā lauku viensētā "Rāmriti", rūpējas par 60 bišu saimēm un no medus gatavo unikālu produktu – medus suflē, Otto stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Pirms pieciem gadiem, atgriežoties dzimtajā pusē un Pierīgas komforta vidi nomainot uz Bebrenes laukiem, Kristīne un Aivis Ruļuki netālu esošajā Pašulienes ciemā atvēra savu veļas mazgātavu. Ar dažām veļas mašīnām un gludekļiem sāktais bizness jaunajai ģimenei šobrīd izvērties par nopietnu nodarbi ar plašu klientu loku.
Ir cilvēki, kuri nepazīst bailes, kuriem cieņa ir augstākā vērtība. Pārsteidzošs ir Olhas Zmijivskas stāsts. Viņa ir brīvprātīgā un sabiedriskā darbiniece no Harkivas. Jau vairāk nekā pusgadu atrodas vēsturisko notikumu epicentrā, iemīļotajā Harkivā, cenšoties darīt visu iespējamo – un neiespējamo – dzimtās pilsētas labā.
Liega Krasovska ir aktīva un mērķtiecīga personība, katru darbu darot līdz kaulam, nevis ķeksīša pēc, – iespējams to ietekmē Liegas ilgstošā nodarbošanās ar sportu jau kopš bērnības. Šogad Latvijas Televīzijas raidījums "Gudrs, vēl gudrāks" svin savu 10. sezonu. Raidījuma lielākā vērtība, protams, ir paši jaunieši, – viena no tiem – Liega, kura spēlē šo sezonu laikā piedalījusies četras reizes.
Juris Šleiners Dundagā atgriezās pirms četriem gadiem, kad saprata, ka nevēlas galvaspilsētā bezmērķīgi pelnīt naudu. Bez izglītības lauksaimniecībā Juris atrada sevi zemes darbos un permakultūrā. Ar zinātnisku pieeju un eksperimentiem katru dienu viņš cenšas dabai dot vairāk un negraut tās resursu – augsni. Guntis dara citādāk nekā citi, pats izpēta un pats eksperimentē, viņš stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zemes stāsti".
Pavārgrāmatas no dažādām pasaules valstīm, kurās gan izsmalcinātu ēdienu receptes, gan arī dažādu tautu raksturīgais kulinārais mantojums. Šķiet, Latvijā diezin vai ir otra tik apjomīga pavārmākslas bibliotēka. Un tās ir populārā pavāra Mārtiņa Rītiņa mūža laikā sakrātās grāmatas, kuras viņa brāļi tagad nodevuši Brantu muižas saimniecei Ilzei Briedei. Kādu pielietojumu šīm grāmatām saskata maizes cepēja un godu saimniece?
Par pasaules diktātu latviešu valodā, kas notiks nu jau astoto reizi pēc kārtas, šķiet dzirdējuši daudzi, bet fakts, ka tā idejas autore un rīkotāja ir sieviete no ģimenes, kur runā krieviski, iespējams, pārsteidz. Un rodas jautājums – kā tad viņa tik labi prot latviski? Izrādās, astoņdesmitajos gados, kad ģimene pārcēlās no Rīgas, jaunajā dzīvesvietā bijusi tikai latviešu skola. Olga joko, ka tētis nebija vis tālredzīgs 1984. gadā, sūtot viņu latviešu skolā, bet tā vienkārši bija nejaušība, jo tuvākā krievu skola bijusi 30 kilometru attālumā.
Jaunietim vārdā Īden ir 15 gadu, un viņš sevi identificē kā "viņš", lai gan vēl salīdzinoši nesen "viņš" visiem bija "viņa". To, ka viņš nejūtas kā meitene, Īden sāka just aptuveni 12 gadu vecumā. Pirmais protests – vienā brīdī ļoti skaidra vēlme atbrīvoties no garajiem matiem. Par pieredzēto LTV raidījumam "Aizliegtais paņēmiens" stāsta pats jaunietis un viņa mamma.
Viņš piedzima kā zēns, bet jau piektajā klasē sapratis, ka grib būt meitene. Pusaudžu gados nācies iet cauri daudzu depresiju posmam, bijis daudz ciešanu un vientulības sajūtas, līdz 18 gadu vecumā paziņoja, ka ir meitene. Par pieredzēto LTV raidījumam "Aizliegtais paņēmiens" pastāstīja jaunietes mamma.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
