Panorāma

Eiropā ap 80 saslimšanas gadījumu ar pērtiķu bakām

Panorāma

Panorāma

Mēģinās atgriezt bezpajumtniekus sabiedrībā

Bezpajumtniekus sabiedrībā mēģinās atgriezt, vispirms sagādājot mājokli

Pēdējos gados pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri palikuši bez pajumtes un vērsušies kādā no pašvaldību patversmēm, rāda dati. Tie ir vairāk nekā 5000 cilvēku. Bet – patiesais bezpajumtnieku skaits, visticamāk, ir lielāks, un precīzas statistikas nav. Problēmu risināt mēģinās ar jaunu pieeju – bezpajumtniekiem vispirms sagādājot dzīvesvietu un tad palīdzot sakārtot dzīvi un iegūt nepieciešamās iemaņas.

Lai gan tuvojas vasara, kad patversmes nav pārpildītas, sieviešu patversmē Eiženijas ielā brīvu vietu ir maz – tikai desmit no 90. Gadā kādā no Rīgas patversmēm nakšņo aptuveni 4000 cilvēku. 

Pieņemt, ka daļa valsts iedzīvotāju dzīvo uz ielas, jo viņiem nav māju, nevajadzētu. Tā vietā jādomā, kā šiem cilvēkiem palīdzēt izmainīt savu dzīvi. Tieši to mēģinās darīt īpašā izmēģinājuma projektā ar nosaukumu "Mājoklis vispirms".

Sabiedrības integrācijas fonds īpašā izmēģinājuma projektā, kas balstīts Zviedrijas, Vācijas un Somijas, kā arī citu valstu labajā praksē, Rīgā un Liepājā bezpajumtniekiem piedāvās mājokli un tad sociālās prasmes. Kopā uzrunās 100 bezpajumtniekus. Lielākā daļa jeb 60 būs no Rīgas.

"Bezpajumtniecība ir visredzamākais un galējais nabadzības attēlojums. Jo tie ir tie cilvēki, kas dzīvo uz ielas.

Pilotprojektā šie pirmie mēneši paies cilvēkiem mācot tieši šīs sociālās prasmes. Kopā ar pajumti,"

stāstīja fonda Sociālās saliedētības departamenta pārstāve Ilze Dūmiņa

Rīgas domē ideju uzteic kā aktuālu, vienlaikus norādot, ka summa 60 cilvēku izmitināšanai galvaspilsētā esot par mazu. Lai saistības varētu izpildīt, būtu vēl pašiem jāpiemaksā. Vēl domē cer, ka tai palīdzēs dzīvokļus atrast.

"Projekts paredz, ka pašvaldība varētu saņemt 3000 eiro gadā par katra bezpajumtnieka izmitināšanu. 3000 eiro gadā nozīmē, ka mēnesī tie ir mazāk nekā 300 eiro. Nav jābūt dzīvokļa tirgus ekspertam, lai saprastu, ka tas ir daudz par maz. Tas ir vismaz divas reizes par maz. Rīga to apzinās. Sabiedrības integrācijas kolēģi to apzinās," norādīja Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors.

Bet mēģināt vajag, uzsvēra sociālās nevienlīdzības un nabadzības pētniece Līga Rasnača. Pieredze citviet rāda, ka, iegūstot mājokli, cilvēks daudzkārt ātrāk dzīvē "atsperas". Tas esot labāk nekā esošajā modelī, kurā strādā ar cilvēku, lai viņš pats to sasniedz – atrod darbu un nodrošina sev jumtu virs galvas. Protams, pastāv recidīva riski.

"Vai projekts ir ļoti veiksmīgs? Īstenībā es tā gluži neapgalvotu. Kāpēc? Tāpēc, ka bezpajumtniecība ir problēma, kas neveidojas ne vienā dienā, ne pāris mēnešos. Tā veidojas gadiem, un tā ir ļoti smaga problēma.

Bet, ja arī 100 personām izdosies šo problēmu atrisināt, kaut vai pusei no šiem 100, tad tas būs ļoti labi," sacīja Rasnača.

To, cik labi šis projekts nostrādās Latvijā, varēsim redzēt vien pēc pusotra gada, kad to noslēgs un izvērtēs. Plānots, ka pirmie cilvēki pie mājokļiem tiks šī gada rudenī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt