Tā Rīgā izveidotais vienotais atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem pirmajās dienās nav ticis galā ar bēgļu pieplūdumu, Rīgas dome apsver vēl viena šāda centra izveidi, medijiem pastāstīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par!"/"Progresīvie").
Autora ziņas
Lai sniegtu palīdzību un nokārtotu dažādas formalitātes, pirmdien Rīgā, Kongresu namā, atvērts vienotais atbalsta centrs Ukrainas kara bēgļiem. Centrā vienuviet strādā dažādi speciālisti, kuri palīdzēs sameklēt naktsmājas, pabaros un sniegs noderīgu informāciju. Latvijas Radio aprunājās arī ar vairākiem cilvēkiem, kuri ieradušies pēc palīdzības, un novēroja, ka atvēršanas dienā te valdīja liela rosība.
Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Aleksandrs nosodījis karu Ukrainā, norādot, ka karš ir bezjēdzīgākais un drausmīgākais grēks. Pēc tikšanās ar kristīgo konfesiju pārstāvjiem Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra baznīcas lomu sabiedrības vienotības veicināšanā.
Kopš sācies karš Ukrainā, Latvijā vadošais uzņēmums, kas ražo karogus – "Latvijas tekstils" –, saņēmis milzu pieprasījumu pēc Ukrainas karogiem. Vēlme iegādāties zili dzeltenos karogus ir tik liela, ka uzņēmums strādā virsstundas, un pašlaik, pieprasot karogus, jārēķinās, ka to izgatavošana var prasīt ilgāku laiku.
Pēdējās dienās apmēram sešas reizes ir palielinājusies interese par iestāšanos Zemessardzē, Latvijas Radio atklāja Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.
Piektdienas, 25. februāra, pēcpusdienā ap simt cilvēku pulcējās pie Krievijas ģenerālkonsulāta Daugavpilī un piketēja pret karadarbību Ukrainā.
Tētis Kijevā slimnīcā ar Covid-19, Ukrainā palikušas māsas un brāļi ar ģimenēm, arī – zīdaiņiem. Par šiem cilvēkiem sirds trīs Renātai Kušnarčukai. Viņa kopā ar vīru uz Latviju pārcēlās 2001. gadā, sāka nodarboties ar lauksaimniecību, iemācījās latviešu valodu.
Sākotnēji jau uz šī mācību gada sākumu plānotos gaisa kvalitātes mērītājus skolās sāk piegādāt šonedēļ. Pēc iepirkuma ieilgšanas līgumu par to piegādi noslēdza pērnā gada nogalē, un šo procesu plāno pabeigt līdz aprīļa beigām. Ilgāka termiņa ieguvums būs visaptveroši dati par gaisa kvalitātes problēmām skolā, tos izmantos ventilācijas sistēmu paplašināšanai izglītības iestādēs.
Noteikumi, kas regulēs, kā iedzīvotājiem kompensēt vakcinācijas pret kovidu radušos veselības kaitējumus, bija uzrakstīti pārāk sarežģīti, atzina Veselības ministrijā. Noslēdzoties sabiedriskajai apspriedei, ministrijas amatpersonas sola šo trešdien publiskot uzlaboto variantu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Ar Covid-19 baltsvakcīnu potētiem cilvēkiem risks nomirt no kovida ir 24 reizes zemāks nekā nevakcinētiem vai daļēji vakcinētiem iedzīvotājiem, secinājis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Nāves cēloņu datu bāzē līdz pagājušā gada beigām ir dati par septiņiem balstvakcīnu saņēmušiem cilvēkiem, kuri miruši no Covid-19. Vēl vairāki cilvēki miruši arī šogad, bet nāves pamata cēloni vēl skaidro. Riska grupā esošajiem pacientiem arī pēc trešās potes rūpīgi jāpiesargās.
Veselības inspekcija pārbaudē par ārstes Guntas Vīleres publiskajiem izteikumiem saistībā ar vakcīnām pret Covid-19, vīrusa ārstēšanu un tējas sēnes izmantošanu ārstēšanā atklājusi, ka dažos jautājumos ārste sniegusi nepatiesu informāciju, informēja inspekcijā.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prestižs un reputācija profesionālajā vidē ir kritusies, to atzina vairāki Latvijas Televīzijas aptaujātie ārsti. Par to liecina arī vairāku ārstu izstāšanās no valdes, demonstrējot neuzticību biedrības prezidentei, kā arī vairāki līdz šim neveiksmīgi mēģinājumi iniciēt vadības pārvēlēšanu. Domstarpības LĀB liek uzdot jautājumus par lielākās ārstu profesionālās organizācijas spējām jēgpilni pildīt savu darbu, tostarp pildīt tādus svarīgus uzdevumus kā sertificēt ārstus un vajadzības gadījumā šos sertifikātus anulēt.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdi pametuši arī pneimonologs Alvils Krams un kardiologs Gustavs Latkovskis.
Pašlaik nedzirdīgo cilvēku un bērnu labklājība ir atkarīga no viņu ekonomiskā stāvokļa, atzīst vājdzirdīgie. Nacionālais veselības dienests (NVD) sola vajadzīgo finansējumu pieprasīt nākamgad.
LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" raidījums par audzināšanas metodēm privātā izglītības iestādē "Mīlestības māja" vecāku vidū aktualizējis diskusijas par iespējamu vardarbību pirmsskolās. Bērnu tiesību uzraugošās iestādēs atzina – iesniegumus jeb sūdzības no vecākiem tās saņem samērā bieži. Pērn izmeklēti vairāk nekā 40 gadījumi gan par fizisku, gan emocionālu vardarbību.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien sāka iztiesāt krimināllietu, kurā apsūdzēts Jānis Sondars par žurnālistes Ingas Spriņģes vajāšanu. Draudi, nevēlama saziņa un pat ierašanās žurnālistes darba vietā turpinājās ilgstoši, un apsūdzētais agresīvā veidā vērsies arī pret citiem cilvēkiem. Kā nozīmīgu precedentu lietas iztiesāšanu tiesā vērtē arī Latvijas Žurnālistu asociācijā.
Infekcijas izplatību pašreizējos apstākļos apturēt vairs nav iespējams – arī šodien atklāti 11 599 jauni kovida gadījumi, bet sabiedrība ir nogurusi no nesaprotamiem un ieilgušiem ierobežojumiem, saka ārsti. Tādēļ kovida apkarošanas ierobežojumus var un vajag pakāpeniski mīkstināt. Svarīgākais, to darot, ir saglabāt prasību par masku vai respiratoru obligātu lietošanu iekštelpās.
Noslēgusies priekšlikumu un iebildumu iesniegšana Veselības ministrijas (VM) izstrādātajiem noteikumiem, kas regulēs, kā iedzīvotājiem kompensēs vakcinācijas pret Covid-19 dēļ radušos veselības kaitējumus. Trešdien ministrija uzklausīja noteikumu kritiķus, kas tai iesniedza iebildumus. VM sola divu nedēļu laikā izskatīt ekspertu norādījumus un plānotos noteikumus labot.
No Baltijas valstīm dārgākais benzīns ir Igaunijā, bet lētākā dīzeļdegviela ir Latvijā. Eksperts norāda, ka cenas pieauguma galvenais iemesls ir ģeopolitiskā nestabilitāte. Arī Latvijā autovadītāji jūt cenas pieaugumu un izlīdzas, kā māk.
Janvārī un februārī vienlaikus slimojuši neierasti daudz cilvēku, atzīst epidemiologi un statistiķi. Jaunākā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) apkopotā statistika iezīmē ainu vien par decembri, taču arī jau tad dati nav iepriecinoši, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma". VSAA dati arī liecina, ka decembrī bijis atvērts rekordliels skaits valsts apmaksāto B lapu. No tām vairāk nekā 11 000 ar diagnozi Covid-19.
No nākamās nedēļas varētu mīkstināt ar kovidu saistītos ierobežojumus skolās, kur kovida vīrusa omikrona variants lielā mērā jau ir izplosījies. Plašākā sabiedrībā ierobežojumu mīkstināšana gaidāma martā, kad būs beigusies pašlaik vēl spēkā esošā ārkārtējā situācija. To paredz Veselības ministrijas sagatavotie priekšlikumi ar kovidu saistīto ierobežojumu pakāpeniskai atcelšanai.
Esošais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis nemotivē skolēnu mācīties, tāpēc plāno celt eksāmenu latiņu. Lai arī nozarē iniciatīvu vērtē pozitīvi, kovida pandēmijas laikā ieilgušās attālinātās mācības nozīmē, ka pirmajiem skolēniem, kuriem varētu būt jākārto eksāmeni ar augstāku latiņu, būtu ātri vien jāatgūst zaudētais. Vai pēc diviem mācību gadiem pandēmijā ir īstais laiks celt centralizēto eksāmenu latiņu?
Arvien vairāk skolu un klašu grupu izvēlas attālināto mācību modeli. Iepriekšējā mācību gadā, kad bija ilgstošas attālinātās mācības, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) aplēsa, ka skolēni apguvuši pat par 30–50% satura mazāk par paredzēto. Precīzas ainas par šo gadu vēl nav, bet ir uzsākta skolu, skolēnu un vecāku aptauja, lai to noskaidrotu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Ministriju solījumiem par vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti trūkst konkrētības, solījumi šajā jautājumā ir pārāk plaši un abstrakti, tā trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē secināja vairāku atbildīgo nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji, uzklausot ministrijas par pērnā gada nogalē sabiedrisko mediju rīkotā labdarības maratona "Dod pieci!" izceltajām problēmām cilvēkiem ar invaliditāti.
100% kaitējums par letālu iznākumu un maksimālā kompensācijas summa - 142 290 eiro. Tā rakstīts pašlaik sabiedriskajai apspriešanai nodotajos Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas regulēs, kā iedzīvotājiem kompensēs vakcinācijas pret kovidu dēļ radušos veselības kaitējumus. Latvijā pašlaik gan nav neviena gadījuma, kad būtu pierādīta cēloņsakarība starp vakcināciju un personas nāvi, bet kādos gadījumos cilvēki vēl var pretendēt uz atlīdzību?
Šodien Eiropas Savienībā reģistrētas pirmās iekšķīgi lietojamās zāles pret Covid-19 tablešu veidā – "Paxlovid". Tās plāno iepirkt arī Latvija. Tiesa, aptiekās tās vēl nebūs pieejamas.
Valdība šonedēļ vienojusies par plašu atbalstu energocenu krīzē. Daļa atbalsta pasākumu skars pilnīgi visus iedzīvotājus, bet papildu pabalstus var gaidīt ģimenes ar bērniem, seniori un valsts pabalstu saņēmēji. Ekonomisti un sabiedrības nevienlīdzības pētnieki uzsver – tā kā šādi soļi valstij izmaksā milzīgas summas, gudrāk būtu atbalstu mērķtiecīgi sadalīt tiem iedzīvotājiem, kuriem patiešām ir grūtāk nomaksāt savus rēķinus.
Vai veiksmīgi iekļaujošās izglītības gadījumi ir izņēmums? Vai skolas labprāt uzņem bērnus ar īpašām vajadzībām? Uz to šodien atbildes meklēja bērnu vecāki kopā ar dažādiem speciālistiem un Tiesībsarga biroja darbiniekiem. Speciālisti secinājuši, ka ir arī labie piemēri, taču kopumā vēl daudz risināmu problēmu.
Veselības inspekcija aicina Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes, Satversmes tiesas un mediķu organizāciju pārstāvjus iesaistīties darba grupā nolūkā pilnveidot normatīvos aktus, lai paplašinātu inspekcijas pilnvaras aizstāvēt pacientu tiesības un vērsties pret ārstu iespējamiem pārkāpumiem.
Energocenu krīzē pensionāriem ik mēnesi varētu piešķirt papildu atbalstu 20 eiro apmērā, bet ģimenēm par katru bērnu paredzēts atvēlēt 50 eiro mēnesī. To paredz valdībā otrdien, 25. janvārī, akceptētais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums, kas vēl jāskata Saeimā.
Kovida pandēmijas laikā Baltijas valstu iedzīvotāji atzinuši sabiedriskos medijus par uzticamāko informācijas avotu kovida krīzes informācijas atspoguļošanā, secināts Baltijas Mediju izcilības centra starptautiskajā pētījumā, kurā skaidrota iedzīvotāju uzticēšanās masu medijiem visās trijās Baltijas valstīs.
Šajā nedēļā salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu Latvijā konstatēto Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits varētu pieaugt divas reizes – vienā dienā varētu konstatēt 9000 inficēšanās gadījumus, bet nedēļā – 63 000. To preses konferencē atzina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
