Panorāma

Latvijas lauku iedzīvotājos vismazāk pesticīdu atliekvielu

Panorāma

Patriotismu stiprina valsts aizsardzības mācības nometnē

Būtiski pasliktinājusies pusaudžu mentālā veselība

Latvijā būtiski pasliktinājusies pusaudžu mentālā veselība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Šā gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, gandrīz dubultojies pusaudžu skaits, kas meklē palīdzību Pusaudžu resursu centrā. Tie ir jaunieši, kuru mentālās veselības stāvoklis ir sliktāks nekā pusaudžiem vidēji sabiedrībā. Resursu centra klienti visbiežāk nevar pat piecelties no gultas, kavē skolu, nonāk nemitīgos konfliktos, vai arī nodara sev pāri. Klātienes mācību atsākšanās, dažādu ar Covid-19 pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšana diemžēl situāciju nav būtiski mainījusi, un šķietami ir kļuvis vēl sliktāk.

Ar Rasu, kuras vārds pēc sievietes lūguma sižetā ir mainīts, Latvijas Televīzija tikās vietā, kur mēdz uzturēties pusaudži, kā viņas pašas 13 gadus vecā meita. Pandēmijas dēļ Rasas meitai bijušas depresijas iezīmes un pēc rindas pusgada garumā tagad meita un arī mamma apmeklē Pusaudžu resursu centru. Īpašu vietu, kas sniedz profesionālu palīdzību pusaudžiem un viņu ģimenēm. Problēmas sākās ar izolēšanos no vienaudžiem un attālināto mācīšanos, atminējās sieviete.

"Tas dzīves ritms pilnībā izmainījās, arvien vairāk istabā, pie datora, tas viss posms bija ļoti izaicinošs. Sākumā meitai patika tas, ka var neiet uz skolu, bet, varētu teikt, ka pēc pusgada attālināti bija tas lūzums, kad jau es redzu, ka tas kļūst tā apātiski, zūd arī interese iet ārā tad, kad ir iespēja iet ārā. Tie bija tādi pirmie signāli," stāstīja pusaudzes mamma.

Līdz vēlāk zuda interese teju par jebko. Par visām krīzes situācijām mamma kameras priekšā stāstīt negribēja, vien piebilda, ka tās ir situācijas, kurās vecāki vienkārši izjūt bezpalīdzību, jo nezina, kā palīdzēt un cik nopietni bērns cieš.

"Bija tas viens brīdis, kur es jutu – nu nē, šādi nevar vairs turpināties. Zūd pilnīga interese par mācībām, par dzīvi.

Arī visi tie teksti, ko var dzirdēt, ir ļoti, ļoti nomākti. Pusaudzim tas vecuma posms – 11, 12, 13, kad tas sākās, man liekas, tur nevajag pandēmiju, lai tas būtu grūts posms," teica pusaudzes mamma.

Un pašlaik problēmas ir daudziem. Par to liecina fakts, ka Pusaudžu resursu centram vairākās vietās Latvijā pēdējā pusotra gada laikā atvērtas filiāles, darbinieku skaits pat četrkāršojies, bet rindas pie speciālistiem tik un tā ir garas.

"Tas, ko mēs redzam, ka šīs grūtības paliek arvien biežākas. Un viņas paliek arvien, ne smagākas, bet mainās viņu profils. Un dažkārt arī smagākas. Un ko tas nozīmē? Viņiem ir grūtības izpildīt savus pienākumus, sadarboties skolā. Viņiem ir nopietnas problēmas un konflikti mājās," stāstīja Pusaudžu resursu centra eksperte Romija Krēziņa.

Šie jaunieši vai nu nonāk nelabvēlīgās kompānijās un uzdzīvē, vai izolējas no draugiem pavisam. Daudziem raksturīgs paškaitējums – sevis graizīšana, kropļošana.

"Mentālās veselības pakalpojumi – tiem ir jābūt skolās. Un sekundāri tad nāk šīs te ārstniecības iestādes jau," uzskata Krēziņa.

Par šiem jautājumiem varētu runāt audzināšanas mācību stundās. Un tas vien samazinātu milzīgo slodzi, ko uz saviem pleciem pašlaik iznes Pusaudžu resursu centrs un Bērnu slimnīca, ir pārliecināta eksperte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti