Vakcinēšanās pret Covid-19 aktivitāte Latvijā pašlaik ir vēsturiski zemākā, kopš Latvijā sāka vakcinācijas pret Covid-19 procesu 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā.
Autora ziņas
Aizsardzības ministram Artim Pabrikam (''Attīstībai/Par!'') pagājušajā nedēļā radušās aizdomas, ka LTV7 kanālā intervētais Latvijā dzīvojošais žurnālists Leonīds Ragozins ir Krievijas ietekmes aģents, tāpēc viņš sabiedrisko mediju padomei nosūtījis vēstuli, kritizējot intervējamā izvēli. Pabriks nenorādīja, kuri izteikumi raisījuši neapmierinātību, taču izteica domas, ka pēc tādām intervijām sabiedriskajiem medijiem pēc apvienošanas papildu nauda nav vajadzīga. Ministra rīcība pārsteigusi Latvijas Televīziju, kas šai kritikai nepiekrīt. Savukārt sabiedrisko mediju padome ministra rīcībā saskatījusi mēģinājumu izdarīt politisku spiedienu.
No šodienas, 1. aprīļa, Latvijā atceļ lielāko daļu Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu. Vairums Latvijas Televīzijas aptaujāto iedzīvotāju, jo īpaši skolēni, priecājas par noteikumu atcelšanu.
Jūrmalā ir otrs lielākais vienā pašvaldībā uzņemto Ukrainas bēgļu skaits aiz Rīgas, turklāt šo cilvēku skaits katru dienu pieaug. Jūrmalas pašvaldība paziņojusi, ka tā kara bēgļu uzņemšanā tuvojas kritiskajai robežai, tātad drīz tās resursi būs izsmelti. Iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") sacīja, ka plānots mainīt likumu, kas ļautu tos bēgļus, kas Latvijā vēl ieradīsies, pārdalīt starp dažādām pašvaldībām, atslogojot Rīgu, Jūrmalu un Ventspili, kur bēgļu pašlaik ir visvairāk. Tāpat top plāns vēl 30 000 bēgļu uzņemšanai.
Par atkāpšanos no amata paziņojis Latvijas Universitātes (LU) Senāta priekšsēdētājs, to pamatojot ar nepietiekamo atbalstu viņa priekšlikumam anulēt Aivaram Lembergam savulaik piešķirto Latvijas Universitātes Goda biedra statusu. Tas esot pretrunā viņa vērtībām, tāpēc darbu universitātes vadībā viņš labāk pamet. Nu pie LU vadības vērsusies arī izglītības un zinātnes ministre, aicinot Goda biedra statusu nekavējoši anulēt.
Pašlaik tiem studentiem, kuri studijas uzsākuši Ukrainā, Latvija piedāvā studiju kursus viesstudenta jeb klausītāja statusā un plāno, kā no septembra viņus integrēt pilnā studiju procesā. Bet kā studijas uzsākt tiem jauniešiem, kam Ukrainā šogad būtu jābeidz vidusskola? Visus šos skolēnus no eksāmeniem atbrīvošot, un Ministru kabinetā drīz virzīšot noteikumus, kas Ukrainas pilsoņiem paredzēšot citādu uzņemšanas kārtību Latvijas augstskolās.
Par karu Ukrainā skolās ir jārunā, it īpaši mazākumtautību mācību iestādēs, kurās galvenokārt izglītību iegūst bērni, kas auguši ar krievu valodu ģimenē, Latvijas Televīzijai norādīja Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi mācību materiālus, ko skolas var izmantot esošajā situācijā, runājot ar Ukrainas un Latvijas bērniem par notiekošo Ukrainā. Tomēr nav viena pareizā rīcības modeļa un katram skolēnam jāmeklē individuāla pieeja.
22 gadus vecā studente Olha Oltarževska līdz karam bija Tarasas Ševčenko Kijivas Nacionālās universitātes studente, bet kopš 24. februāra jauniete kopā ar ģimeni slēpjas savā mājas pagrabā, kurā ir arī vairāki citi cilvēki ar maziem bērniem un mājdzīvniekiem. Jauniete vērsusies pie žurnālistiem visā pasaulē, arī Latvijas Televīzijā, cerot, ka viņas stāsts sasniegs arvien vairāk cilvēku.
Aprit 73 gadi, kopš vienā diennaktī lopu vagonos uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk nekā 40 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, un neapšaubāmi šī ir viena no melnākajām dienām mūsu valsts vēsturē. Šogad, atceroties komunistiskā genocīda upurus, pieminēja arī pašlaik notiekošo starptautisku noziegumu – karu Ukrainā.
Mammas piens ir kritiski nozīmīgs priekšlaikus dzimušo bērnu izdzīvošanai un attīstībai. Pateicoties ziedotāju atbalstam, kas vairāku gadu garumā saziedojuši apmēram 150 000 eiro, arī Latvijā izveidota pirmā Mātes piena banka, kas nozīmē, ka turpmāk daudziem mazuļiem būs pieejams donoru piens. Bērnu klīniskās universitātes slimnīca aicina atsaukties piena donores.
Jaunais Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centrs Vecrīgā dienā apkalpo vidēji ap 800 cilvēku. Tas liecina par lielu kara bēgļu pieplūdumu, tomēr kopumā situācija atbalsta centros šonedēļ ir stabilizējusies.
Rīgā, Dzelzavas ielā starp Jorģa Zemitāna tiltu un līnijas galapunktu Juglas ielā, būvēs metrobusu jeb no autosatiksmes atdalītu autobusu un trolejbusu līniju, kas ļaus sabiedriskajam transportam pārvietoties ātrāk un ērtāk.
Rīgas Ukraiņu vidusskolā šonedēļ mācības sākuši bērni, kas aizbēguši no kara Ukrainā. Uzņemts esot iespējami lielākais audzēkņu skaits, ko skola varēja atļauties, rēķinoties, ka pašvaldība tai piešķirs papildu telpas.
Pirmā mācību diena Jelgavas Pārlielupes pamatskolā šodien bija diviem pirmsskolas vecuma bērniem un vēl 23 skolēniem no 1. līdz 9. klasei. Pie skolas sastaptā Jegora mamma Anna Latvijas Televīzijai atzina, ka dēla satraukums sākumā bijis liels.
Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai daudzi cilvēki pamet valsti un dodas bēgļu gaitās. Bēgļus no Ukrainas uzņem arī Latvijā, mūsu skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs mācās skolēni un bērnudārznieki no Ukrainas. Šobrīd notiek sadarbība ar Ukrainas Izglītības ministriju, lai saskaņotu attālinātu mācību iespējas, mācību programmas un mācību materiālus, pauž Latvijas Radio raidījuma “Ģimenes studija” viesi.
Sabiedrības interese un vēlme risināt problēmas, ar kādām spiesti sadzīvot cilvēki ar invaliditāti, pērnā gada labdarības maratonā "Dod pieci!" izrādījās milzīga. Tika saziedota rekordliela summa – vairāk nekā 483 000 eiro. Taču valsts un pašvaldību aktivitāte un vēlme risināt uzdotos uzdevumus izrādījās mazāka, nekā sagaidīts.
Iespējas izārstēties no vēža un turpināt kvalitatīvu dzīvi ne visās Eiropas valstīs ir vienlīdzīgas un pašsaprotamas. Nevienlīdzība izpaužas galvenokārt naudas daudzumā, no kā atkarīga arī savlaicīga diagnostika un mūsdienīgu zāļu esamība, uzsver vēža pacienti. Šodien Rīgā notika Eiropas valstu vadošās vēža pacientu organizācijas kongress, kurā arī Latvijas politiķiem tika pieprasīts mazināt nevienlīdzību vēža aprūpē.
Starp Latvijā nonākušajiem Ukrainas kara bēgļiem interese par Covid-19 vakcināciju patlaban ir ļoti maza, atzinuši speciālisti, vienlaikus norādot, ka bēgļu uzņemšana var radīt straujākus kovida izplatības riskus Latvijas sabiedrībā. To patlaban sekmē vairāki faktori – testēšanas politika, epidemioloģisko drošības prasību neievērošana un arī zemais vakcinācijas līmenis Ukrainas iedzīvotāju vidū.
Rīgas dome un Iekšlietu ministrija, kas patlaban strādā plecu pie pleca Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centrā Rīgā, pašlaik ar pirkstu rāda viena uz otru, sakot, kāpēc centrs nestrādā arī brīvdienās. Tas būtu noderīgi, jo, iespējams, tieši brīvo dienu dēļ nākamajā darba dienā pie Kongresu namā veidojas ļoti gara rinda.
Pierīgas pašvaldībām būtu jāpārskata sava attieksme pret kara bēgļu uzņemšanu, to intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"). Mārupē gan pārmetumus noraida, norādot, ka pašvaldībā reģistrēti 90 kara bēgļi no Ukrainas.
Rīgā katru dienu ierodas arvien jaunas un jaunas Ukrainas bēgļu ģimenes, kas šurp mērojušas ilgas stundas automašīnās, šķērsojot vairāku valstu robežas. Ar divām ģimenēm – no Harkivas un Kijivas – sarunājās Latvijas Televīzija.
Pēc brīvdienām otro nedēļu durvis Rīgas Kongresu namā ver vienotais atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem. Kā novēroja LTV un Latvijas Radio, centrs ir piepildīts un veidojas garas rindas.
Ņemot vērā, ka pirmdien, 14. martā, Rīgas Kongresu namā esošajā vienotajā atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem veidojās milzīgas cilvēku plūsmas, un nav pamata domāt, ka tuvākajā laikā situācija stabilizēsies, Rīgas dome tomēr vērs vaļā vēl vienu palīdzības centru Vecrīgā. Tiesa, tas notiks tikai nākamnedēļ.
Latvijas izglītības sistēma gatava uzņemt ap 4500 Ukrainas kara bēgļu bērnu. Sadarbībā ar pašvaldībām Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pašlaik top saraksti ar tiem bērnudārziem un skolām, kurās varētu mācīties no Ukrainas atbraukušo bēgļu bērni.
Latvijā pašlaik nav liela etniskā saspīlējuma, un 16. martā un 9. maijā būtu pieļaujami piemiņas pasākumi, taču 9. maijā nevar pieļaut militāru agresiju slavinošu manifestāciju, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja iekšlietu ministre "Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!").
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) redzeslokā nonākusi informācija, ka internetā tiek sniegti padomi, kā apiet Krievijai un Baltkrievijai piemērotās Eiropas Savienības sankcijas un samaksāt par veikala "Faberlic Baltija" precēm, veicot maksājumus, izmantojot "PayPal" maksājumu sistēmu.
Pieņemts lēmums, ka pirmdien, 14. martā, Rīgā tiks atvērts vēl viens atbalsta centrs bēgļiem no Ukrainas, trešdien preses konferencē sacīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par/Progresīvie"). Vienlaikus darbs atbalsta centrā Kongresu namā kļuvis organizētāks.
Tā Rīgā izveidotais vienotais atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem pirmajās dienās nav ticis galā ar bēgļu pieplūdumu, Rīgas dome apsver vēl viena šāda centra izveidi, medijiem pastāstīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par!"/"Progresīvie").
Lai sniegtu palīdzību un nokārtotu dažādas formalitātes, pirmdien Rīgā, Kongresu namā, atvērts vienotais atbalsta centrs Ukrainas kara bēgļiem. Centrā vienuviet strādā dažādi speciālisti, kuri palīdzēs sameklēt naktsmājas, pabaros un sniegs noderīgu informāciju. Latvijas Radio aprunājās arī ar vairākiem cilvēkiem, kuri ieradušies pēc palīdzības, un novēroja, ka atvēršanas dienā te valdīja liela rosība.
Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Aleksandrs nosodījis karu Ukrainā, norādot, ka karš ir bezjēdzīgākais un drausmīgākais grēks. Pēc tikšanās ar kristīgo konfesiju pārstāvjiem Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra baznīcas lomu sabiedrības vienotības veicināšanā.
Kopš sācies karš Ukrainā, Latvijā vadošais uzņēmums, kas ražo karogus – "Latvijas tekstils" –, saņēmis milzu pieprasījumu pēc Ukrainas karogiem. Vēlme iegādāties zili dzeltenos karogus ir tik liela, ka uzņēmums strādā virsstundas, un pašlaik, pieprasot karogus, jārēķinās, ka to izgatavošana var prasīt ilgāku laiku.
Pēdējās dienās apmēram sešas reizes ir palielinājusies interese par iestāšanos Zemessardzē, Latvijas Radio atklāja Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
