Imunizācijas valsts padome rekomendē vakcinācijas pret Covid-19 papildu devu arī iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem ar hroniskām saslimšanām. Līdz ar to Nacionālais veselības dienests (NVD) no ceturtdienas, 4. novembra, paplašina revakcinācijas jeb papildu devu pieejamību.
Autora ziņas
No trešdienas, 3. novembra, par gandrīz piektdaļu samazināts reisu skaits "Rīgas satiksmes" sabiedriskā transporta maršrutos. Tas saistīts ar darbinieku trūkumu slimošanas dēļ. Latvijas Televīzijas (LTV) aptaujātajiem iedzīvotājiem viedokļi par jaunajiem transportlīdzekļu atiešanas laikiem atšķiras. Daļai izmaiņas sagādā neērtības, bet daļa uz notiekošo raugās saprotoši.
Pēc Latvijas Televīzijas raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" konstatētajiem pārkāpumiem sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni" uz izmeklēšanas laiku atstādināts iestādes vadītājs, bet pret astoņiem pedagogiem ierosinātas 11 administratīvās lietas.
Rīgā ir vairākas skolas, kurās bez Covid-19 sertifikāta aizvien strādā vismaz desmit vai vairāk darbinieku. To vidū ir arī Rīgas Valdorfskola, kurā pret Covid-19 aizvien nav vakcinējušies 12 skolotāji, un divi jau iesnieguši atlūgumu. Kā strādāt pēc 15. novembra? Šis jautājums sagādā galvassāpes ne vien skolu direktoriem un pašvaldībām, kurām nāksies lāpīt caurumus un veikt pārplānošanas darbu, bet arī vecākiem. Daļa Rīgas Valdorfskolas bērnu vecāku pauž lielu vilšanos par pedagogu izvēli un apsver iespēju mainīt izglītības iestādi.
Līdz ar plašāku interesi par vakcināciju pret Covid-19, stingrākiem ierobežojumiem, kā arī saistībā ar to, ka arvien vairāk cilvēku izslimo šo infekciju, pieaudzis arī pieprasījums pēc digitālajiem Covid-19 sertifikātiem. Līdz šim ģenerēto sertifikātu skaits tuvojas diviem miljoniem. Pieaugusi arī interese sertifikātu saņemt kādā no vienotajiem klientu apkalpošanas centriem klātienē.
Pirmdien Latvijā mācības klātienē atsāka 1.–3.klašu skolēni, vienlaikus 4.–12.klases atsāka mācīties no mājām. Latvijas Radio viesojās Skrundas vidusskolā, bet ReTV aptaujāja Valmieras un Talsu skolu audzēkņu vecākus. Mazo klašu skolēni pārsvarā ir priecīgi par iespēju satikt klasesbiedrus un skolotājus. Tāpat skolēnu vecāki uzticas mācību iestādēm par nepieciešamo drošības pasākumu nodrošināšanu. Tikmēr skolās cer, ka jau drīzumā skolas gaiteņi piepildīsies arī ar vecāko klašu skolēniem.
Ārkārtējās situācijas laikā ieviestie stingrie Covid-19 ierobežojumi uz laiku atvieglojuši dzīvi tiem studentiem, kas nebija paspējuši sapotēties pret Covid-19 vai to darīt nemaz neplānoja. LTV “Panorāma” jau vēstīja, ka kopš oktobra vidus bez derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta apmeklēt augstskolas klātienē nedrīkst. Līdz ar atgriešanos pie attālinātā modeļa vairumā studiju programmu arī nevakcinētie turpina iegūt zināšanas. Cik daudz studentu šogad izvēlējušies studijas pārtraukt vai pamest pavisam?
Kopš Latvijā atsevišķām iedzīvotāju grupām ir pieejamas Covid-19 vakcīnu trešās devas, balstvakcināciju saņēmuši vairāk nekā 7000 cilvēku. Pašlaik visaktīvāk trešo devu izvēlas saņemt ārsti un medicīnas personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem. Citas iedzīvotāju grupas gan pašlaik īpaši uzrunātas netiek.
Par spīti skaļiem draudiem pamest darbu un brīdinājumiem, ka nebūs, kas strādā skolās un bērnudārzos, pašlaik prasības vakcinēties dēļ atlūgumus iesnieguši pavisam maz pedagogu. Un daudzi no viņiem tomēr izlemj par labu Covid-19 potei vai nogaida, kad tiks atstādināti. Latvijas Televīzija aptaujāja desmit lielāko pilsētu izglītības pārvaldes, un tās esošo situāciju pagaidām vērtē kā labu. Tomēr pilnīga skaidrība būšot vien pēc vairākām nedēļām.
Pēc "Panorāmas" sižeta, kurā atklāts, ka ārpus Rīgas vakcināciju pret Covid-19 var nākties gaidīt pat divas un trīs nedēļas, par vakcinēšanu atbildīgās amatpersonas sola ātri palielināt potēšanas jaudas – īpaši Latgalē. Tur ir procentuāli vismazāk vakcinēto iedzīvotāju.
Latvijas Televīzija (LTV) saņēmusi skatītāju sūdzības, ka laikā, kad vakcinācija pret Covid-19 ir prioritāte, ir grūtības ātri tikt pie potes. Dažviet jāgaida vairākas nedēļas. Vakcīnu Latvijā pietiek, bet problēmas sagādā vakcinācijas nodrošināšana. Meklē risinājumus, lai vakcinēties pēc iespējas varētu katrā novadā.
Beidzot izstrādāts vairākus gadus gaidītais tā sauktais iztikas minimuma grozs jeb mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžets, kas zinātniski pamato, kāds ir nepieciešamais ienākumu līmenis dzīvošanai Latvijā un kādas preces un pakalpojumi grozā ietilpst. Labklājības ministrijā (LM) uzsvēra – jaunais aprēķins atspoguļo vēlamos izdevumus mēnesī, lai mājsaimniecība varētu apmierināt visas pamatvajadzības. Un tas noderēs arī tālākas sociālās politikas plānošanai.
Hospitalizēto Covid-19 pacientu skaits turpina pieaugt. Jaunākie ekspertu apkopotie dati liecina, ka lielākā daļa slimnīcās nonākušo koronavīrusa pacientu nav bijuši vakcinēti pret šo slimību. Dati uz septembra beigām un oktobra sākumu rāda, ka 85% slimnīcās nonākušo Covid-19 slimnieku ar vidēji smagu gaitu bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši.
Valdības lēmumi attiecībā uz Covid-19 ierobežošanu nedos vēlamo efektu. Turklāt pašreizējā situācijā ir grūti atrast dialogu ar valdību, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis. Līdzīgu secinājumu mediķu organizācijas pauda paziņojumā medijiem, piebilstot, ka šajā situācijā būtu likumsakarīga valdības demisija.
Kopš pagājušā gada sabiedrisko mediju un pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” kopīgi veidotās pētnieciskās rubrikas “Mūžīgie bērni”, kurā uzmanība tika pievērsta tam, ar kādām problēmām un atbalsta nepietiekamību saskaras šo bērnu vecāki, ir panāktas vairākas izmaiņas. Ieviesta ilgi gaidītā asistentu algu reforma, no šī gada novembra bērnu vecākiem sola nodrošināt arī “atelpas brīža” pakalpojumu dzīvesvietā un vismaz Rīgā ieviesti vairāki jauni aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā, līdz ar ko audzis arī pieprasījums pēc asistentiem. Galvaspilsētā notiek profesionālu mājās aprūpētāju jeb asistentu sagatavošana, lai šo bērnu vecāki varētu atgriezties darba tirgū.
Nav zināms, cik daudz bērnu Latvijā ikdienā cieš no vardarbības vai ir saskārušies ar kādu no tās veidiem, jo to valsts līmenī neviens nepēta. Ar šādu secinājumu pirms gada noslēdzās “Centra Dardedze” ikgadējā konference. Pēc gada centrā saka – nekur tālu neesam tikuši. Bērnu tiesību aizsardzības politika aizvien ir pārlieku sadrumstalota.
Skābekļa terapijas pakalpojumu mājās no valsts līdzekļiem var saņemt aptuveni divus mēnešus. Skābekļa koncentrāts pienākas gan hroniskiem pacientiem, kuriem tas būs nepieciešams līdz mūža beigām, gan arī subakūtiem pacientiem – tādiem, kuriem skābekļa terapija vajadzīga vien uz laiku, izrakstoties no slimnīcas pēc kādas akūtas saslimšanas. Sākotnēji prognozes liecināja – skābekļa terapiju vēl šogad varētu nodrošināt aptuveni 600 pacientiem, taču šobrīd šo pakalpojumu nesaņem pat 30. Kādēļ tā?
Mārupes Valsts ģimnāzijas 5. klases skolēnu vecāki pauž satraukumu par mācību procesa ilgstošu nenodrošināšanu, klasei atrodoties karantīnā. Šīs klases skolēnu mācības klātienē visa septembra laikā apmeklējuši četras darba dienas. Ar to, ka šāda situācija varētu izveidoties un divas reizes pēc kārtas, bija jārēķinās, tomēr lielākais satraukums ir par to, ka tiešsaistes mācību process tikpat kā nenotiekot. Vecāki aprēķinājuši, ka septembrī nodrošināta aptuveni piektā daļa no visā mēnesī ieplānotajām mācību stundām.
Saistībā ar strauju Covid-19 saslimstības pieaugumu un prognozēm par tā turpināšanos, kā arī ietekmi uz slimnīcu iespējām nodrošināt medicīnisko palīdzību ikvienam, kuram tas ir nepieciešams, Valsts operatīvā medicīniskā komisija (VOMK) 1. oktobrī veselības nozarē izsludināja paaugstinātas gatavības stāvokli, informēja Veselības ministrija (VM).
Ādažu vidusskolas vadību sadusmojusi situācija ar lemšanu par attālinātajām mācībām. Patlaban mācību vielu attālināti apgūst 5.–12. klašu skolēni un nu jau arī divu sākumskolas klašu audzēkņi. Tas epidemioloģiskās situācijas dēļ. Un tieši tāpēc skola vēlējās pāriet uz pilnībā attālinātu izglītības procesu visiem audzēkņiem, bet pret to iestājies Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).
Aicinot saglabāt pašvaldības atbalstu visām daudzbērnu ģimenēm neatkarīgi no to ienākumiem, jelgavnieki ceturtdien piketēja pie pilsētas domes. Lai gan sanākušie norādīja, ka viņiem neizdodas ar domes politiķiem izveidot dialogu, ģimenes tomēr tika sadzirdētas – arī turpmāk Jelgavas daudzbērnu ģimenes saņems pašvaldības atbalstu bez ienākumu izvērtēšanas.
Studenti esot pirmā iedzīvotāju kategorija, kurai ar likumu jau piespiests vakcinēties pret Covid-19. Citādi no pilnvērtīgām klātienes studijām uz laiku vai pavisam jāatvadās. Tā saka platformas “#ĻaujietStudēt bez diskriminācijas” autore un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studente Ilze Rozenberga. Strīds par rektora izdoto rīkojumu – pieprasīt derīgu vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu – tagad būs jāšķir universitātes Akadēmiskajai šķīrējtiesai.