Saulainā rītā Kuldīgā sešgadīgajai Karīnai un četrgadīgajai Marijai no Ukrainas sākās pirmā diena bērnudārzā “Cīrulītis”. Ar to viņas jau nedaudz iepazinušās iepriekšējā dienā, bet nu, kā visi bērni, mammu gaidīs atgriežamies pēcpusdienā. Lai sagādātu krāsainu prieku visiem, mamma Lidija līdzi iedevusi balonus, savukārt bērni, gaidot abas ukraiņu meitenes, zīmējuši sirsniņas.
Bērnudārza vadītāja Inguna Krebse šonedēļ vēl raudzīsies, kā labāk iesaistīt meitenes ikdienā, šobrīd viss nepieciešamais esot izdarīts. “Veiksmīgi sakārtojās, ka mums ir auklīte, kas beigusi krievu skolu Kuldīgā, ko pielikām papildus mazākajai meitenei. Bet lielajai meitenei ir mums kolektīvā, kas runā krieviski, un ir grupiņā bērni, kas ģimenē runā krieviski,” pastāstīja Krebse.
Meitām šī ir pirmā diena bērnudārzā, Lidijai – pirmā darba diena. Viņa ir biroja administratore un būs atbildīgā par Ukrainas bēgļu koordinēšanu Kuldīgas novadā. “Lai viņi saprastu, kur viņiem jāvēršas, es viņiem būšu kā informācija pieejamā veidā viņu valodā – ukraiņu un krievu, jo runāju abās valodās. Tā būs ukraiņu informēšana par dažādām lietām,” pastāstīja Lidija.
Sākumā Lidijai darbs atrasts komunālajā saimniecībā pie apzaļumošanas, bet mentore meklējusi atbilstošāku nodarbošanos viņas izglītībai. Lidijai ir divas augstākās izglītības, kuras izmantotas Kijivā, strādājot ministrijā.
Lidija no Ukrainas galvaspilsētas prom devās jau kara otrajā dienā, kad vēl cerējusi, ka varēs nepamest Ukrainu, bet palikt laukos Vinnicas apgabalā. Tomēr karš strauji tuvojās, un bija jāizlemj, kur doties. Vīramāte ieteikusi Kuldīgu, jo te dzīvo viņas jaunības dienu draudzene.
Pēc gara un nogurdinoša ceļa Lidija nonāca savā jaunajā mītnes vietā – Kuldīgas Sporta skolas dienesta viesnīcā. “Mums ir tāda tradīcija, ka sagaida ciemiņus ar maizi un sāli. Mūs sagaidīja ar cepumiem un dāvanām. Tas bija īsti laikā. Bērniem atnesa flomāsterus, zīmuļus, zīmējumu burtnīcas, viņas uzreiz sāka zīmēt,” pastāstīja Lidija.
Papildus tam, kas paredzēts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, Kuldīgā ir iespēja no kara piedzīvotajām šausmām atgūties arī baseinā. Karīna un Marija par to bijušas īpaši priecīgas, jo Ukrainā peldēt iemācījušās pat ātrāk, nekā staigāt, jokojot pastāstīja mamma.
Pirmais cilvēks, kas palīdzēja saprast Latvijas dažādo dienestu kārtību, bija mentore Nadija Strazdiņa, kas pati nākusi no Ukrainas, bet Kuldīgā dzīvo jau daudzus gadus.
“Man nebija informācijas, kas var būt. Tagad ir viss man nepieciešamais – man ir ārsts, iedeva talonus ēšanai, ir, kur dzīvot. Pirmo dienu es jutos diskomfortā, es sēdēju un raudāju, man bija bail, bija bail uz ielas iziet. Nadijai uzrakstīju, ka vajag psihologu, uzreiz sadabūja psihologu,” pastāstīja Lidija.
Bet pamazām Lidija iejūtas arī sabiedriskajā dzīvē un ir pārsteigta, ka tik īsā laikā jau pabijusi interesantos un dažādos pasākumos. Tāpat viņa gaida, kad varēs sākt mācīties latviešu valodu.
KONTEKSTS:
Kopumā Latvijas pašvaldībās pēc palīdzības vērsušies 3300 cilvēki no Ukrainas, izmitināti ir 1600 cilvēki. Visvairāk – Rīgā, Liepājā, Ventspilī un tā novadā, 15. martā informēja iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!").
Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com. Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem saziedoti vairāk nekā seši miljoni eiro.
Latvija gatavojas uzņemt 10 000 Ukrainas bēgļu.
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
