Laidu muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ap to ir arī 14,6 hektāru plašs parks. Kompleksā ir trīs ēkas, vecākajai no tām – jau vairāk nekā 300 gadu.
Elita Tisjaka skolas direktores amatā ir 24 gadus. To laikā ēku uzturēšanā un atjaunošanā ieguldīts daudz līdzekļu – gan pašvaldības, gan dažādu fondu naudas. Piemēram, izpētē atklāts, ka zem krāsojuma galvenās ēkas pirmajā stāvā slēpjas sienu gleznojumi, vienā telpā seno krāšņumu jau daļēji izdevies atklāt cilvēku acīm.
Laidu pamatskolas direktore pastāstīja: "Šie atsegumi ir iekonservēti, un es ļoti ceru, ka nākošais īpašnieks vai apsaimniekotājs, vai kā citādi lai to nosauc, – ka turpinās manu iesākto darbu un pils paliks kā liela vērtība."
Tieši labajā stāvoklī uzturēto ēku liktenis visvairāk satraucis vietējos iedzīvotājus.
To apliecina arī domē, kur saņemti raižpilni zvani un vēstules.
Tāpat "Skrundas TV" sastaptie laidenieki pauduši bažas.
Aija Botsmane, Laidu pagasta iedzīvotāja, sacīja: "Ir svarīgi, kas notiks. Ja kāds iegādājas un ēkas paliek novārtā... Vieta skaista. Kas notiks, ja nekas te nenotiks?"
Savukārt Sarmīte Mackeviča teica: "Stāvēs tukša, nebūs bērnu, tukšums būs, piemēram. Galvenais, lai ir labi cilvēki, kas rūpējas, lai ir sakopts, lai nav kā citur."
Sāpīga tēma
Tā ir sāpīga tēma, atzina Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP). Turklāt skolas muižu ēkās darbu pārtraukušas arī padomju gados. Ir veiksmīgi, ja konkrētās pašvaldības turpina muižu izmantot savu funkciju nodrošināšanai vai interesenti tās veido par kultūrvietām, sliktāk, ja ēka savu īsto cilvēku nesagaida vai nonāk bezatbildīga īpašnieka rokās.
NKMP pārstāve Elvita Ruka norādīja: "Dramatiskākais piemērs neatkarības laikā mums ir Kaucmindes muiža, kur šī īpašnieku maiņa bijusi ļoti neveiksmīga. Es teiktu, ka ir pa trešdaļai: trešdaļa veiksmīgi, trešdaļa vēl gaidīšanas režīmā, trešdaļa varētu būt ne tas labākais piemērs."
Kuldīgas novadā vien var redzēt dažādu muižu tālāko dzīvi. Tikai daži piemēri – Ķimales muiža pēc pārdošanas uz īsto saimnieku gaidīja astoņus gadus, Snēpelē muižu pagasta pārvalde izveidojusi par kultūrvietu, bet Rudbāržu muiža atdzims par pulkveža O. Kalpaka profesionālo vidusskolu.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Artis Roberts ("Kuldīgas novadam") norādīja: "Tas būs tāds tuvākā pusgada jautājums, kad mēs aktīvi kā pašvaldība iniciēsim tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, lai uzklausītu viņu vēlmes."
Pašvaldība priecājas, ka jau ir izrādīta interese par muižu, jo redzējums, kā attīstīt šo vietu, saņemts no radošās apvienības "MEKUMARA".
Apvienības pārstāve Anna Miesniece norādīja: "Pamatideja ir izveidot mākslas rezidenci, kurā varētu uzturēties gan īstermiņā, gan ilgtermiņā dažādi radošo profesiju pārstāvji, kas šeit brauktu gan uz meistarklasēm, gan uz arhitektūras simpozijiem. Ir daudz dažādu ideju, ko esam realizējuši Rīgā dažādos laika posmos – to visu vienuviet mēs gribētu apvienot lauku teritorijā, un mērķis ir iet partnerībā ar domi, ar vietējo pašvaldību un kopā apgūt arī Eiropas Savienības fondus, lai šo vietu pa īstam attīstītu, padarītu interesantu, pieejamu, ar plašākām iespējām."
Līdzīgas problēmas ir arī kaimiņu valstīs. Piemēram, Igaunijā ticis realizēts Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta finansēts muižu skolu atjaunošanas projekts "Muižu skolas – saglabāšana izmantojot".
