Savu nosaukumu "govkuņģis" lakats ieguvis tāpēc, ka tā faktūras raksts atgādina govs iekšējo orgānu grāmatnieku. Tā šobrīd ir viena no iecienītākajām drānām. Pētījumā "Suit villdrāns" tādas apzinātas 20. Bet pavisam, grupējot plecu segas pēc dažādām aušanas tehnikām, līdzības, krāsām, apzinātas 284 villdrānas, no kurām 171 ir atainota grāmatā. Katra ir nofotografēta, un tai ir arī tehniskais apraksts un zīmējums. Šī grāmata ir gan kā katalogs, gan kā metodisks materiāls audējiem.
Viena no grāmatas autorēm Inga Vīksna stāsta: "Man kā audējai arī bija daudzas jaunas atziņas un atklājumi. Villainēm, kas ir baltās villaines un trakās drānas, malu diegi ir nevis no vilnas, bet no lina. Praktiski visi šie audumi aušanas procesā ļoti ieraujas."
Aizsākums vairāk nekā 470 lapaspušu apjomīgajai grāmatai meklējams jau 2012. gadā, kad suitos lauka pētījumā apzināja privāti saglabātos tautastērpus. Grāmatā ieraugām arī to, ko glabā muzeji – ne tikai Latvijas, suitu villdrānas glabājas arī Somijas Nacionālajā muzejā.
Biedrības "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" vadītāja Dace Martinova par ideju stāsta: "Skatoties no 2012. gada, daļa no šīm tekstīlijām jau vairs nav, man šķita svarīgi veikt pētījumu tieši vienas tekstīlijas ietvaros. Dot iedzīvotājiem un plašākai publikai iespēju iepazīties ar šīs tekstīlijas bagātību, krāšņumu un to daudzveidību.
Tautas lietišķās mākslas studijas "Rīdze" vadītājs Māris Maniņš norāda, ka 30. gados ir bijuši vispārēji pētījumi, taču pētījuma, kur apkopots viss, ko var dabūt par konkrēto novadu, līdz šim neesot bijis.
Nodaļu pa nodaļai grāmata atklāj gan, kāds ir villdrānu pūrs dažādās krātuvēs, gan ieved to veidu – mēleņu, ceļa villaiņu, trako drānu, garpraņu, piecnīteņu, zīdstrīpu, arī kaniseru jeb zirgu kuņģu pasaulē, te ir stāsti arī par bagāto bārkšu veidu klāstu un to, kā villaines valkāja. Šobrīd biedrība "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" strādā jau pie cita pētījuma par suitu cimdiem.
