Cik daudz krāsas nepieciešams sienai, aprēķināt nav grūti. Tomēr pēc remonta mēdz atklāties, ka krikumi pāri ir palikuši daudz un no dažādiem materiāliem.
Ar šādu situāciju pēc remonta sastapies arī kuldīdznieks Kaspars Poriķis. Palikušās lietas var likt pagrabā, šķūnītī vai bēniņos, bet viņš atzīst – saproti, ka tuvākajā laikā tāpat tās neizlietosi. Tā radusies doma, ka varētu veidot būvmateriālu apmaiņas punktu, kurā cilvēki bez maksas varētu nodot pāri palikušos remonta vai būvmateriālus, bet tie, kuriem kāda sīkuma pietrūcis, atnākt uz šo punktu un paņemt.
Tā kā Kaspars Poriķis ir SIA “Kuldīgas komunālo pakalpojumu” vadītājs, Kuldīgā šis punkts izveidots uzņēmuma teritorijā. “Ņemot vērā, ka viss kļūst arvien dārgāks un tā aprites ekonomika arvien vairāk ir jāveicina, tad tāds solis tika pieņemts. Paskatīsimies, kas mums sanāks. Var nest visu to, ko cilvēks varētu paturēt pats, ko viņš varētu izmantot,” norādīja Poriķis.
Būvmateriālu apmaiņas punkts tika atvērts janvāra beigās. Cilvēki par šādu iespēju jau uzzinājuši un sāk pamazām izmantot. Tas atvērts darba laikā.
Atvestos materiālus pieņem un novērtē uzņēmuma darbinieks, kā arī reģistrē gan atvestos materiālus, gan paņemtos, lai šo iespēju neizmantotu ļaunprātīgi. Šobrīd jau vairākas lietas gaida savu otro iespēju.
“Es pirmo reizi izmantoju šo iespēju. Bet es domāju, ka vajadzētu nākt un nest, nevis mest ārā, tomēr tas ir izmantojams,” sacīja kuldīdznieks Mārtiņš Rozenfelds.
Būvmateriālu pārpalikumi ir problēma, un to sāk apzināt. Pērn projektā "Pāreja uz aprites ekonomiku pilsētbūvniecībā" testa režīmā šāds punkts vairākus mēnešus darbojās Rīgā, kuru palīdzēja īstenot biedrība “Free Riga”. Projekta vadītāji Zane Ruģēna pastāstīja, ka gandrīz piektā daļa no iegādātā būvmateriālu apjoma izrādās lieka un rada pārpalikumus. Būvniecības sektors patērē 25% no visiem pirmreizēji iegūtajiem resursiem un rada 36% no visa atkritumu apjoma.
Biedrībā “Free Riga” novēroja lielu iedzīvotāju interesi, viņi atzinīgi vērtējuši iespēju rīkoties saimnieciskāk un ietaupīt līdzekļus. “Tas, ko mēs novērojām – tā ir ļoti aktuāla problēma tieši iedzīvotājiem. Mums ļoti daudz īstenībā zvanīja arī seniori un dažādi cilvēki, kas teica, ka viņi gadiem ir uzkrājuši tos būvmateriālus. Un ļoti aktīva interese bija tieši par iespēju izvest tādas lietas. Mums pēc projekta ir izrādījušas interesi vairākas pašvaldības, esam konsultējuši, dalījušies, ko esam uzzinājuši. Prieks, ka Latvijā jau vairākās vietās šādas iniciatīvas attīstās,” pastāstīja Ruģēna.
Plānots, ka būvmateriālu apmaiņas punkts Kuldīgā darbosies līdz nākamā gada sākumam. Ja šāda iespēja būs pieprasīta, tad punktā darbu turpinās.
