Uzņēmējs Kurzemē izglītojošos nolūkos rosina visas padomju laika liecības glabāt vienuviet

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kāds Latvijas uzņēmējs savos īpašumos Kuldīgā un Īvandes pagastā izveidojis gan padomju laika liecību krātuvi “Cits laiks”, gan Ļeņina pieminekļu parku. Viņš uzskata, ka visi “bijušā režīma rēgi jāsavāc vienkopus”, lai sabiedrību varētu izglītot par padomju okupācijas laiku. Vai šo parku varētu papildināt arī ar citiem pieminekļiem, notiek diskusijas. 

Uzņēmēja Meinarda Mēteļa veidotajā padomju laika dažādu liecību krātuvē “Cits laiks” patiesi paveras cita pasaule – dominē sarkanā krāsa, visapkārt dažādi karogi, vimpeļi, gleznas ar padomju laika varas vīriem, formastērpi un daudz kas cits. Krājums tapis pamazām – meklējot priekšmetus gan no vietējās apkārtnes, gan tālākām Latvijas vietām. Viņš norādīja – nav pareizi visu iznīcināt, labāk savākt vienkopus un tad stāstīt par okupācijas laikiem, lai vēsture neatkārtotos. 

Mētelis sacīja: “Lai audzinātu, lai mācās vēsturi, kas bijis slikts, kas ne tik slikts, lai cilvēki zinātu un neatkārtotos laiki.”

Uzņēmēja īpašumā Īvandes pagastā, kas ir ap 200 hektāriem plašs, novietoti četri Ļeņina pieminekļi, kas savulaik bijuši Kuldīgā, Saldū, Bauskā un Dobelē. Viņš ir pārliecināts, ka te varētu veidot līdzīgu padomju laika pieminekļu parku, kāds pēc neatkarības atjaunošanas izveidots Lietuvā. Jautājums, ko darīt ar šādiem okupācijas laika pieminekļiem, aktuāls bijis vienmēr, bet nu pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā jo īpaši. 

Brāļu kapu komiteja saskaitījusi, ka šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 300  padomju varas uzstādīti pieminekļi un ierīkotas piemiņas vietas ārpus brāļu kapiem. Komitejas valdes priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš uzskata, ka jautājums, ko darīt ar šiem pieminekļiem, jāsakārto valsts līmenī. 

“Pirmkārt, vajadzētu nodefinēt, ko mēs saprotam ar jēdzienu padomju laika piemineklis. Tur ir dažādi, tur ir pieminekļi gan vietējiem pagasta, rajona iedzīvotājiem, gan pieminekļi Padomju vai Sarkanajai armijai, partizāniem, pieminekļi atsevišķām armijas daļām, tas ir jāskatās katrā gadījumā individuāli,” atzīmēja Āboltiņš.

Šobrīd lēmums par demontēto pieminekļu nākotni ir pašvaldību rokās. Notiek plašas diskusijas, ko iesākt ar pieminekli Uzvaras parkā, Rīgā. Viedokļi ir dažādi. Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāve Dzintra Geka (“Jaunā Vienotība”), kura ir arī Rīgas domes deputāte, uzskata, ka pieminekļa elementiem būtu jāatrodas kapos, kur pieminēt un nest ziedus. 

“Kā līdzīgi Tallinā nezināmais kareivis Aļoša uz kapsētu, Rīgā  Ziepniekkalnā ir atdusas vieta, nezin kāpēc netiek tur nesti ziedi ne 9. maijā, ne citos datumos,” pauda Geka.

Tikmēr Rīgas domes deputāts Dāvis Stalts (“Konservatīvie”) atzina,  ka ir uzrunājis arī uzņēmēju Mēteli turpināt viņa aizsākto ideju.

“Mēģināt visus savākt prom no pilsētvides, kulta vietām, padarīt par vēsturiski izglītojošu pasākumu, kā Okupācijas muzeja filiāli, ir savs privātais parks,” sacīja Stalts. Deputāts atzina, ka šobrīd šī ideja ir diskusiju sākumposmā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti