Stāvot pie Papes ezera maketa, tik tā pa īstam uzskatāmi redzams, ka tas izskatās kā atsevišķi mazi dīķīši. Aptuveni 80% no nepilnus 3000 hektāru lielās ezera platības ir aizauguši ar niedrājiem. Ģeoloģijas doktors Jānis Lapinskis ik pa laikam publiski pasaka kādu savu vērojumu par norisēm dabā, šoreiz viņš paudis – šī ezera atlikusī dzīvildze ir 100-200 gadu.
"Papes ezers ir sava mūža kā ezera mūža beigu galā. Latvijas apstākļos tas ir gluži normāli – ezeriem nav garš mūžs pie mums tāpēc, ka ezeri pie mums aizaug, aizpildās ar nogulumiem, pārvēršas par purvu. Mēs nevaram teikt, ka tas ir zaudēts, kādā citā vietā izveidosies līdzīgi apstākļi, kādi šobrīd ir Papes ezerā vietās, kuras mēs gribētu saglabāt," stāstīja Lapinskis.
Papes ezers ir lagūnas tipa ezers, kas veidojies, atkāpjoties jūrai. Tā vidējais dziļums ir pusmetrs, krasti ir lēzeni. Procesus, ko redzam ezerā šobrīd, strauji paātrinājusi cilvēka iejaukšanās – jau no 19. gadsimta pirmās puses.
Lai novērstu pļavu applūšanu, kas traucēja lauksaimniecībai, veidotas gan slūžas uz kanāla, kas ezeru savieno ar jūru, gan novirzīts ezerā ietekošo upīšu tecējums.
Ja ezers un tā apkārtne nebūtu nozīmīga biotopu vieta pat Eiropas Savienības (ES) līmenī, tad tas būtu aizaudzis jau daudz vairāk.
"Tā pamatideja tāda ir – maksimāli vairāk vai mazāk radīt dabisku šo sistēmu, lai šis ezers pats varētu funkcionēt, elpot un attīstīties, kādas nu tās viņa dabiskās funkcijas ir," teica Pasaules Dabas fonda pārstāvis Ints Mednis.
Dabas aizsardzības pārvaldē atzina – ezers strauji pārveidojas par purvu, dabas procesus apturēt nevar.
Pasaulē ik gadu izzūd kāda no sugām, tomēr ir jādara viss, kas iespējams, lai maksimāli ilgi saglabātu to, kas ir.
Papes ezerā, piemēram, par putnu aizsargāšanu sāka domāt tikai 1977. gadā. Šobrīd visam parkam taps jauns dabas aizsardzības plāns, kurā paredzēts gan jau padarītā efektivitātes novērtējums, gan no jauna veicamie darbi, šis dokuments būs arī pamats ES fondu piesaistei.
"Būs iespēja piedalīties sabiedrībai, ieinteresētajām pusēm, sekot līdzi plānam, uzdot jautājumus. Intereses ezerā ir ļoti dažādas - vieni uzskata, ka tas ir tāpēc, lai būtu zivis, cits tāpēc, lai būtu putni, trešais uzskata, ka ezerā ir par augstu līmenis, jo viņam mazdārziņš noplūst," stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.
Ģeoloģijas doktors Lapinskis sacīja, ka šādi pasākumi ezera dzīvi pagarina, bet ne uz ilgu laiku. Turpat netālu no Papes ezera esošais Nidas purvs savulaik bijis ezers. Vēl Kurzemē līdzīga situācija kā Papes ezerā veidojas arī Liepājas, Tosmares, Būšnieku un Engures ezerā.
Latvijā šobrīd ir 89 upes un 75 ezeri, kas atzīti par riska ūdensobjektiem.
