Turklāt šajā sezonā jārēķinās, ka velosipēdu cenas ir par 10–15% augstākas nekā pērn. Arī piedāvājuma klāsts piegāžu ķēžu problēmu dēļ nav tik plašs kā pirms pandēmijas.
ĪSUMĀ
- Pagaidām pieprasījums pēc velosipēdiem mazāks nekā pērn
- Velosipēdu pircējiem jārēķinās, ka cenas ir pieaugušas vismaz par 10–15%
- Gadu no gada pieprasījums pēc divriteņiem pieaug; pircēji labprātāk iegādājas dārgākus velosipēdus
Pagaidām pieprasījums pēc velosipēdiem mazāks nekā pērn
“Pašreiz izskatās, ka pieprasījums ir mazāks, nekā tas bija pagājušā gadā, kad tas bija vislielākais, jo bija pandēmija un cilvēki nekur atvaļinājumos nebrauca, un izvēlējās sev nopirkt jaunu velosipēdu. Vai arī nebrauca ar trolejbusu uz darbu un gribēja iegādāties velosipēdu. Tad šobrīd pieprasījums ir mierīgāks,” skaidroja veikala “Xsports” vadītājs Uldis Kaufmanis.
Viņš uzskata, ka samērā kūtrajam pieprasījumam varētu būt trīs galvenie iemesli. Kā pirmo viņš min laika apstākļus.
“Jo piemēroti laika apstākļi parastam cilvēkam vēl nav iestājušies. Tikai velo fanam vai sportistam. Mums gribētos domāt, ka tas ir galvenais. Otrkārt,
velo piegādes kavējas un izvēle nav tik liela, kā kādam klientam gribētos.
Trešā lieta, kas ietekmējusi, ir karš Ukrainā, kad cilvēki ir kļuvuši piesardzīgāki, naudiņu netērē, kāds varbūt aizbraucis prom. Pēc dažām nedēļām, kad paliks siltāks, tad mēs sapratīsim, kurš ir no iemesliem, kādēļ kustība ir mazāka nekā citus gadus,” pastāstīja Kaufmanis.
Velosipēdu pircējiem jārēķinās, ka cenas ir pieaugušas vismaz par 10–15%
Uz jautājumu, vai degvielas cenu kāpums varētu mudināt no auto pārsēsties uz velosipēdu, Uldis Kaufmanis atbildēja, ka vismaz pagaidām nekas par to neliecina.
“Pašreiz mēs nevaram vilkt paralēles, ka pēkšņi līdz ar degvielas cenu ievērojamu pieaugumu veidojas rinda pie velo veikaliem. Pašreiz to neredzam. Mums
Latvijā nav tās velo tradīcijas tādas, kā ir Vācijā, Holandē, Dānijā, kur cilvēki ar velosipēdu brauc visu gadu
un automašīnā iekāpj kaut kādā galējā nepieciešamībā, piemēram, garākā braucienā. Mums tomēr iekāpj privātajā automašīnā, nobrauc kilometru līdz darbam un aizbrauc uz pusdienām puskilometru. Mums diemžēl tā ir iekārtojies gadu gadiem. Pamazām kaut kas mainās, bet vēl ne tik ātri,” skaidroja Kaufmanis.
Viņš norādīja, ka
velosipēdu pircējiem jārēķinās arī, ka cenas ir pieaugušas vismaz par 10–15%.
“Tas ir izskaidrojams ne ar karu, bet pandēmijas laikā iesākto, kad transports kļuvis dārgāks, izejmateriāli, piemēram, metāls, gumija, plastmasa utt. Un tas arī ir tas, kas to cenu ir pacēlis. Visdrīzāk vērtējot, kas būs nākotnē, velosipēdi maksās aizvien dārgāk. Lētāks nekas nekļūs,” uzskata Kaufmanis.
Faktu, ka pieprasījums pēc velosipēdiem samērā aukstā laika dēļ šajā pavasarī vēl nav uzņēmis apgriezienus apstiprināja arī SIA “Velo velo” (veikala “Rixie.lv”) īpašnieks Juris Čuprjajevs. Arī viņš norāda, ka problēmas ar piegādēm, kas aizsākās pandēmijas laikā, nav mazinājušās.
“Mūsu tirgus ir tik mazs un lielajiem tīkliem neinteresants, ka lielie uz mums skatās kā uz mazajiem, un tāpēc arī savā ziņā ir problēmas ar detaļu un velosipēdu piegādēm. Savukārt cilvēki, atsaucoties uz pandēmiju, karu vai krīzēm, gaida, ka būs viss lētāks, bet tas neiet kopā. Profesionāļi redz, ka cenas iet uz augšu, viss pasaulē notiek, pieprasījums pasaulē ir ļoti liels, tikmēr vietējie jeb gala patērētāji sagaida, ka pēc loģikas būtu jābūt visam savādākam, viss paliek lētāk, bet ir tieši pretēji,”skaidroja Čuprjajevs.
Gadu no gada pieprasījums pēc divriteņiem pieaug; pircēji labprātāk iegādājas dārgākus velosipēdus
Juris Čuprjajevs novērojis, ka, lai arī velobraucēju skaits nepieaug strauji, gadu no gada pieprasījums pēc divriteņiem pieaug.
“Mēs sākām 2009. gadā, kad bija krīze. Vēl tagad atceros, kā cilvēki pārkāpa no automašīnām uz velosipēdiem. Bieži vien bija tā, ka ģimenē bija trīs mašīnas, un tad palika bieži vien viena mašīna. Kurš tad brauks ar mašīnu? Visbiežāk vīra kungs. Un tad parasti nāca un visvairāk pirka sieviešu velosipēdus. Bet šī tendence saglabājusies arī tagad, kad sieviešu velosipēdus kā pilsētas velosipēdus pērk visvairāk. Un sporta nozare ļoti attīstās. Cilvēki daudz sēdēja mājās un pievērsās velosipēdu sportam – gan šosejai, gan kalnu divriteņiem. Pieaugums ir liels. Tūrisms arī attīstās. Skaidrs, ka tas katru gadu augs, augs un augs,” prognozēja Čuprjajevs.
SIA “Multiauto” (velomoto.lv) pārstāvis Matīss Valujevs atminas, ka pērn martā pieprasījums pēc velosipēdiem bija pat trīs reizes augstāks nekā pirms Covid-19. Savukārt šajā pavasarī pieprasījums ir krietni mērenāks. Nereti pircēji atzīst, ka velo iegādāties pamudinājušas augstās degvielas cenas. Viņš novērojis, ka cilvēki lūkojas pēc dārgākiem velosipēdiem. Nemeklē pašus lētākos.
“Vienkārši cilvēki ir sākuši saprast, ka dārgāks velosipēds ir kvalitatīvāks.
Nopērkot ļoti lētu velosipēdu, jārēķinās, ka tas var saplīst, un tad laiks jāpavada, vedot to uz garantiju, remontu. Un tad vispār beigās atgriež veikalā. Un tad saprot, ka jāpērk dārgāks velosipēds, lai nav jāpatērē laiks, braukājot pa servisiem,” pastāstīja Valujevs.
Viņš arī atzina, ka, ilgi strādājot šajā jomā, ir novērojis, ka pavasarī pieprasītāki ir bērnu un jauniešu velosipēdi.
“Kā paliek siltāks, tad arī sieviešu velosipēdus sāk vairāk pirkt. Kalnu velosipēdi pieprasīti ir visu laiku, it īpaši vasarās, kad sākas atvaļinājuma laiks. Cilvēki iegādājas kalnu velosipēdus, arī dārgākus,” teica Matīss Valujevs.
Latvijas Radio aptaujātie velo veikalu īpašnieki pārliecināti, ka, pavasarim iesilstot, pieprasījums pēc velosipēdiem pakāpeniski pieaugs. Pagaidām gan esot grūti prognozēt, vai pārdošanas apjomi sasniegs pandēmijas laika virsotnes.
