Globālās investīcijas ieguldītāji vērtē ar salīdzinoši vēsu prātu, un emitenta nostājas paušana vai nepaušana par Krievijas sākto karu Ukrainā tik būtiski neietekmē akciju cenu, pauda portāla "Investoru klubs" izpilddirektors, uzkrājumu un ieguldījumu eksperts Kaspars Peisenieks.

"Akcionāri jeb investori vērtē visu ar vēsu prātu tiešām no naudas viedokļa. Ja redzam, ka kāds uzņēmums nesteidzas pamest Krievijas tirgu, tad tiek organizētas akcijas, nosodījums sociālos tīklos un medijos. Bet, ja paskatās uz daudz šādu uzņēmumu akcijas cenām, tad nevarētu gluži teikt, ka viņi ir īpaši sliktākā situācijā nekā līdzvērtīgi uzņēmumi, kas jau savu lēmumu par aiziešanu no Krievijas tirgus ir paziņojuši," teica Peisenieks.

Cita situācija varētu būt gadījumos, ja biržā kotēts uzņēmums pauž atklātu atbalstu Krievijai, tomēr, pēc eksperta novērojumiem, šādu riskantu soli neviens līdz šim nav spēris. Pagaidām novērota vien klusēšana vai vilcināšanās nostājas paušanā.

"Kā viens piemērs nāk prātā – "Nestle", kuri nebija tie, kuri ļoti steidzās ar paziņojumu par Krievijas tirgus pamešanu. Ja mēs paskatāmies uz uzņēmuma akcijas cenu, tad tā kustība ir ļoti līdzīga ar pārējiem līdzīga segmenta uzņēmumiem.

Attiecīgi nevarētu teikt, ka šis lēmums viņiem ir kaut ko ietekmējis," stāstīja ieguldījumu eksperts.

Ieguldījumu eksperts, "INVL pensiju fondu" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs uzsvēra, ka tas, ko biržas emitents dara šādos apstākļos, noteikti ir svarīgi ne tikai preču un pakalpojuma saņēmējiem, bet arī biržas investoriem, kuri ir uzņēmuma līdzīpašnieki.

"Vieniem tā ir tāda emociju paušana, apsolījums, ka mēs neko uz priekšu nedarīsim un izvairīsimies no sadarbības. Citiem tā ir reālas uzņēmējdarbības pārtraukšana. Tiem, kuriem ir reāls ekonomiskais efekts, tad tas tiek vērtēts arī naudā," sprieda Martinovs.

Ir arī uzņēmumi, kuriem nav ekonomiskas ietekmes no Krievijas kara, bet tie publiski pauž savu nostāju pret karu vai arī reāli veic kādu darbību iesaistās nostājas paušanā vairāk nekā citi biržas emitenti.

"Ja man kā investoram šķiet ļoti svarīgi, pat nevis no ekonomiskā, bet no morālā viedokļa, tad es varu solidarizēties un nopirkt akcijas un būt vienā laivā ar emitentu, kurš proaktīvi, īpaši vai pārmērīgi iesaistās šajā procesā," sacīja Martinovs.

Ir uzņēmumi, kuri ir pārtraukuši sadarbību ar Krieviju un cieš zaudējumus, bet ir arī tādi, kas par spīti visam turpina sadarbību. Pret šiem uzņēmumiem publiski tiek izdarīts spiediens. Tiem investoriem, kuriem morālu apsvērumu dēļ tas nav pieņemams, ir iespēja konkrētā uzņēmuma akcijas pārdot.  

"Tas būtu tāds negatīvais spiediens uz cenu, bet ir arī tādi, būsim reāli, nauda ir bez smakas, kuriem ir svarīga tikai peļņa. Un skaidrs, ka tas ir brīdis, kad konkurence samazinās, jo no Krievijas tirgus iet ārā tirgus dalībnieki.

Tiem, kuri sadarbojas vai turpina pakalpojumus vai produktus piegādāt, tā ir papildus iespēja. Mēs dzirdam, kas notiek Krievijā – cenas pieaug. Ažiotāža, pieprasījums, cilvēki izpērk preces un veido krājumus. Tā ir iespēja vairāk nopelnīt," norādīja Martinovs.

Akciju cenu svārstības biržā iet roku rokā arī ar to, cik būs daudz investoru, kuriem nav svarīgs faktors, ka emitents ētiskos apsvērumus noliek malā, jo tagad ir ražas jeb peļņas laiks un tas tiem šķiet normāli. Un, cik ir tādu investoru, kas uzskata, ka tas nav pieņemami.

"Tur arī būs tā svārstība. Ja būs vairāk to investoru, kuri uzskata, ka tas nav pieņemami, tad cenai jākrīt. Ja būs vairāk to, kuri uzskatīs, ka tas nekas un ir tautas teiciens – nauda nesmird, tad teorētiski pat cenas var kāpt," atzīmēja ieguldījumu eksperts.

Martinovs pauda, ka ir pagājis pārāk mazs laiks, lai varētu izteikt detalizētu analīzi, kā nostājas paušana ietekmējusi akciju cenas biržā. To varēšot vērtēt vēlāk, kad dati būs pieejami vismaz gada griezumā.

"Karš neatkarīgi no tā, uzņēmumi pauž vai nepauž nostāju publiski, kopumā ietekmē jebkuru biznesu. Tai skaitā uzņēmumu akcijas un to cenas." Par to ir pārliecināts digitālā mārketinga speciālists, aģentūras "New Black" īpašnieks Artūrs Mednis, kurš jau vairākus gadus investē dažādu uzņēmumu akcijās. 

"2014. gadā Vorens Bafets intervijā pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, pauda, ka kara laikā nauda zaudē vērtību, jo pēdējā lieta, pie kuras mēs vēlamies turēties, ir nauda. Tātad cilvēkiem kaut kur nauda ir jāinvestē, un tiem, kas investē, ātrākais veids, kā naudu ieguldīt, protams, tās ir akcijas. Līdz ar to akciju cenām pamazām vajadzētu iet uz augšu, jo palielinās pieprasījums. Tas gan nenotiek visos gadījumos, jo, piemēram, Krievijas uzņēmumiem, sākoties karam, akciju cenas ļoti smagi gāja uz leju, strauji kritās. Tie cilvēki, kuriem bija Krievijas uzņēmumu akcijas, vēlējās no tām pēc iespējas ātrāk atbrīvoties, jo neredzēja perspektīvu ilgtermiņā," teica Mednis.

Jautāts, cik svarīgi ir uzņēmumiem paust publiski nostāju jautājumā par Krievijas sākto karu Ukrainā, mārketinga eksperts atzina: "Dažādos pētījumos mēs redzam, ka sociālo tīklu lietotāji, it īpaši mileniāļi vēlas, lai uzņēmumi ne tikai veic produkta vai pakalpojuma pārdošanu, bet arī ieņem nostāju sociālos un politiskos jautājumos. Izvēle un lojalitāte šādiem zīmoliem, kas ir pauduši nostāju, palielinās. Proti, ja uzņēmums ne tikai pauž viedokli publiski, bet tam ir arī taustāma, pozitīva ietekme, tas kaut ko arī dara lietas labā, nevis tikai ieliek karodziņu profila bildē un uzraksta: "Mēs atbalstām." Bet, ja ziedo vai sūta ziedojumu mašīnas uz Ukrainu, vai vienkārši izdara kaut ko reāli taustāmu, cilvēki to redz un novērtē." 

Uzņēmuma nostājas paušana ilgtermiņā, viņaprāt, ietekmē darbības rādītājus drīzāk pozitīvā ziņā, nevis negatīvā. "Te piemērs ir Latvijas kosmētikas zīmols "Madara Cosmetics". Jā, šī uzņēmuma akcijas cena, sākoties karam, ir kritusies. Sākumā pat ļoti jūtami, bet tad dažas dienas vēlāk "Madara Cosmetics" sāka publiski paust arī atbalstu Ukrainai un izveidoja produktus, kurus pret ziedojumiem pārdeva. Vai šī iemesla dēļ vai ne, redzam, ka "Madara Cosmetics" akciju cena pēc tam palielinājās."

Mednis atzina, ka kopumā vismaz uz pusi no uzņēmumiem, kas ar skaļiem publiskiem paziņojumiem pamet Krievijas tirgu, raugās kā uz klasisku sabiedrisko attiecību gājienu, jo tāpat tiem vairs tur nebūtu iespējas darboties.