Rīgas Pilsētas arhitekta dienestā izveidots jauns amats – pilsētās galvenais dizainers. Un šī amata pienākumus turpmāk pildīs arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, kuras uzdevums būs uzlabot pilsētvidi galvaspilsētā.
"Rīga kopumā ir ļoti skaista pilsēta, mums ir lielisks mantojums no iepriekšējiem gadsimtiem, kas ir visnotaļ labi saglabājies. Mums, protams, ir arī ne tik sakārtotas lietas, un tās diemžēl iekrīt tieši manā darba lauciņā," teic Evelīna Ozola, uzsverot, ka pilsētvides dizains ir visi tie mazie šķēršļi, ar kuriem mums ikdienā nākas sastapties ielās un laukumos. "Pie pēdējā laika labākiem uzlabojumiem es varētu minēt, ka vairākās Rīgas centra ielās ir nomainīts ietvju segums. Tobrīd, kad tas notika, tad daudzi šķendējās, ka ir lielas neērtības un kas tās par flīzēm, kas tiek liktas uz zemes. Tomēr šobrīd mēs esam pie ietvju seguma pieraduši un iznākums ir labs. Ielas izskatās gaišākas, sakārtotākas," secina Ozola.
Runājot par nākotnes iecerēm, viņa atklāj, ka drīzumā ir sagaidāms, ka pilsētvidē tiks izvietoti vairāki vides labiekārtojuma elementi, piemēram, āra mēbeles. "Es domāju, ka mēs daudzi izjūtam arī zaļumu un apstādījumu trūkumu pilsētā. Šur tur tie ir, bet to noteikti varētu būt vairāk. Ne tikai parkos, bet patiešām uz ielām, publiskās vietās, laukumos," viņa turpina. Arī šajā vasarā vairākās vietās Rīgā tiks izveidotas atpūtas saliņas ar zaļumiem, augiem un sēžamvietām. Evelīna Ozola gan teic, ka viņas mērķis ir pilsētvidē radīt atpūtas vietas, kuras ir lietojama ne tikai vasarā, bet visu gadu. "Visi vasaras pasākumi ir sava veida izmēģinājumi un daudz kas no tā nepaliek uz visu gadu.
Mans mērķis ir radīt paliekošus labiekārtojuma elementus pilsētvidē," skaidro arhitekte.
Tomēr sēdvietu izvietošana Rīgā nebūt nav Evelīnas Ozolas galvenais uzdevums, stājoties galvenās Rīgas dizaineres amatā. Viņa skaidro, ka strādās pie vienota kataloga izveides. Tā būtībā būs rokasgrāmata, kas palīdzēs Rīgā vienotā stilā veidot āra iekārtojumu. "Tas būs labiekārtojumu elementu katalogs un tas būs vienkāršs, pieejams rīks, kas palīdzēs dažādiem Rīgas departamentiem un dienestiem, projektētājiem un arī komersantiem izvēlēties piemērotus soliņus, stabiņus, velo novietnes, atkritumu tvertnes, izvēlēties kādas krāsa lietos," kataloga saturu izklāsta Ozola.
Mērķis ir pilsētā radīt vienotu tēlu, bet, protams, ne visā pilsētā pilnīgi vienādi, jo Rīgā ir dažādos vēstures posmos tapušas Rīgas daļas, un katrai no tām ir savs raksturs
un tām nepiestāvēs vienas un tās pašas lietas, viņa turpina. "Nozīmīga vides dizaina sastāvdaļa ir arī dažādi uzraksti, informācija pilsētvidē un norādes. Manuprāt, norāžu sistēma Rīgā nav īsti sakārtota, un pie tās noteikti būs jāstrādā," sola Ozola.
Tāpat viņa Rīgā vēlētos redzēt lielāku vienotību izkārtnēs, reklāmas materiālos. Daudzviet Rīgā ir parādījušies arī digitālie ekrāni kā reklāmas elementi. "Es par tiem neesmu sajūsmā, un es domāju, ka arī apkārtējo māju iedzīvotāji labi zina, ko nozīmē, kad dažādu krāsu gaismas pa nakti spīd logā. Vides sakārtošana apgaismojuma piesārņojuma jomā arī ir mans darbība lauks, ar ko jāstrādā," teic Ozola.
Runājot par uzlabojamiem darbiem, Evelīna Ozola atklāj, ka pilsētā izvietotie stabiņi noteikti nevar būt kā ilgtermiņa risinājums, jo ir labāki un ilgtspējīgāki risinājumi, kā pilsētā panākt to pašu efektu.
"Konkrēti izvēlētie stabiņi nav pārāk labi. Tie varētu būt daudz jēdzīgāki.
Mēs jau pēc pirmās ziemas redzam, ka gandrīz visiem stabiņiem uzlīmētās atstarojošās joslas ir nobružātas. Paši stabiņi daudzviet neturas pie zemes – ir saliekušies, izrauti. Tas acīmredzami nav labs dizains. Ideālā variantā es redzētu tos izvietotus nedaudz citādi un to skaits varētu būt mazāks. Protams, tie pasargā gājējus un tādā ziņā no tiem ir jēga, bet, laikam ejot, es ceru, ka stabiņus izdosies aizstāt ar piemērotākiem, vizuāli pievilcīgākiem un funkcionāli pilnvērtīgākiem risinājumiem," pauž Ozola.
Savukārt attiecībā par ielām bez auto, piemēram, Tērbatas vasaras ielas radošo koncepciju, Evelīna Ozola atzīst, ka viņai pietrūkst novērojumu vai datu, vai šī iecere bija veiksmīga vai nē. "Bet intuitīvi es sliecos domāt, ka gājēju zonu, kur auto nav atļauts iebraukt, loģiskāk būtu veidot Vecrīgā.
Man joprojām šķiet nesaprotami, kādēļ tādā izteikti gājējiem piemērotā pilsētās daļā ir atļauts gan brīvi braukt, gan novietot auto.
Tas mani mazliet mulsina. Bet runājot par Tērbatas ielu un citām centra ielām, es tomēr vairāk sliektos izmēģināt risinājumus, kas paredz ielas slēgt, piemēram, tikai brīvdienās vai kādos citos noteiktos laikos. Varbūt radikāli ierobežot auto braukšanas ātrumu. Es neesmu tik pārliecināta par pilnvērtīgas gājēju ielas izveidi Rīgas kopējā mēroga dēļ. Turklāt gājēju plūsmas nav nemaz tik lielas, un ielā visu laiku rīkot dažādus pasākumus nav ilgtspējīgi, jo cilvēki tur dzīvo un vēlas arī mieru," spriež Ozola.
Savukārt attiecībā uz velo infrastruktūras attīstību, Ozola teic, ka visā pasaulē pilsētas virzās uz to, ka ir jādod vieta velosipēdistiem un jāuzliek dažādi ierobežojumi autovadītājiem, līdz ar to jārēķinās, ka Rīgas centrā agri vai vēlu palielināsies velo joslu daudzums, samazināsies automašīnu skaits un to braukšanas ātrums. "Itin visur, kur velo joslas tiek ierīkotas, ir pretestība, bet tas būs neizbēgami, jo ir ierasts, ka cilvēku pretestība veidojas pret gandrīz visiem jauniem risinājumiem, kas pilsētā tiek ieviesti," skaidro Ozola.
