Salīdzinot ar 2021. gada februāri, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (2,4 reizes), nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā pārdod nepārtikas preces (par 46,4%) un kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 40,9%). Apgrozījuma kritums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 11,7%), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 7,7%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 5,5%).
Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 20,2%.
2022. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,1%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,2%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 0,6%, autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 1,3%.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, būtiskākais apgrozījuma pieaugums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 19,5%) un mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 3,4%). Vislielākais apgrozījuma kritums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 11,9%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 4,4%).
2022. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, samazinājās par 1,6%.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš komentēja, ka februāra mazumtirdzniecības apgrozījuma datos Ukrainas kara ietekme vēl neatspoguļojas. Karadarbība Ukrainā sākās februāra pēdējās dienās, tomēr maksājumu karšu apgrozījuma dati neliecina par patēriņa samazināšanos martā. Drīzāk pretēji – iedzīvotāju tēriņi marta pirmajās nedēļās ir pat auguši. Pēc viņa teiktā, ietekmi uz tirdzniecību redzēs gada otrajā pusē, kad dabasgāzes cenu kāpumu, kas noticis pasaules biržās, redzēsim savos rēķinos, tai skaitā par apkuri. Un tam būs lielākā negatīva ietekme uz ekonomiku.
Arī "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne norādīja, ka Ukrainā notiekošā karadarbība ietekmēs visas nozares, arī mazumtirdzniecību. "Eiropas Komisijas ātrais novērtējums Eirozonas iedzīvotāju noskaņojumam uzrāda kritumu. Augstāka iedzīvotāju piesardzība bieži nozīmē vājāku pieprasījumu un mazākus tēriņus. "Google" sabiedrības mobilitātes pētījuma dati gan pagaidām par to neliecina. Kopš 24. februāra vērojama lēna augšupejoša tendence iedzīvotāju mobilitātei mazumtirdzniecības un atpūtas vietās. Iespējams, ka tas skaidrojams nevis ar augstu vēlmi iepirkties, bet ar pirmā brīža paniku, daļai iedzīvotāju iegādājoties pirmās nepieciešamības preču rezervi," klāstīja Orleāne.
Viņa pastāstīja arī par "Swedbank" karšu datiem, kas uzrāda – februāra beigās strauji pieauga no bankomātiem izņemtās naudas apjoms. Skaidras naudas izņemšanas apjomi sasniedza pīķi marta sākumā – pēc tam datos redzama pietuvošanās iepriekšējiem naudas izņemšanas paradumiem.
Lielu daļu no karšu pirkumu pieauguma veido strauji augošais cenu līmenis. Reālā izaugsme karšu pirkumos bijusi zemāka. "Inflācijai arvien vairāk apēdot iedzīvotāju ienākumus, liela daļa iedzīvotāju varēs atļauties tērēt mazāk līdzekļu ne-pirmās nepieciešamības precēm, kas var atspoguļoties zemākā iedzīvotāju patēriņā un sarūkošos mazumtirdzniecības rādītājos," norādīja ekonomiste.
