Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Kultūras ministrija un Rīgas dome veidos darba grupu Laikmetīgās mākslas muzeja virzībai

Labrīt

Tālis Linkaits: Valdība būs gatava palīdzēt uzņēmumam "airBaltic"

Nereti radošajā jomā strādājošie valsts atbalsta mehānismu sietam izbirst cauri

Atbalsta mehānismu «sietam» joprojām izbirst cauri daudzi radošo nozaru profesionāļi

Lai gan no valsts puses atbalsts radošajā jomā strādājošajiem pērn mērāms 20 miljonu eiro apmērā un arī pieejamo atbalsta programmu kopums ir plašs, nozarē strādājošie – it sevišķi privātajā sektorā nodarbinātie – pauž, ka atbalsta mehānismi ne vienmēr trāpījuši mērķī. Turklāt laika sprīdis, kamēr pie atbalsta tika, bija pārāk ilgs, un, kamēr atbalsta programmas iziet birokrātijas labirintus, nereti kultūras nozarē strādājošajiem bija jānoturas virs ūdens pašu spēkiem.

ĪSUMĀ:

  • Atbalsts kultūras nozarē 2020. gadā bija ap 20 miljoniem eiro: valsts sektoram – 11, privātajam – 9 miljoni eiro.
  • Kultūras ministrs prognozē, ka 2021. gadā atbalsts būs lielāks.
  • Ministrs atbalsta mehānismus iedala divās daļās – tie, kas domāti izdzīvošanai, un tie, kas paredzēti ilgtspējai.
  • Izdzīvošanas mehānismi privātajā sektorā: biļešu kompensācijas programma, pašnodarbināto personu nodarbinātības programma, kultūras institūciju ilgtspējas programma.
  • Puntulis atzīst: Lielākais mīnuss ir temps, kādā programmas izdodas ieviest.
  • Kamēr atbalsta programmas iziet birokrātijas labirintus, kultūras nozarē strādājošajiem jānoturas virs ūdens pašu spēkiem.
  • Mūziķis Kaspars Zemītis: Radošo personu nodarbinātības programma ir izmisuma risinājums, kas nav vērsts uz sistēmisku palīdzību nozarei.
  • "Sietam" cauri izbirst arī interešu izglītības jomā privātajā sektorā strādājošie.

Kultūras ministrija uzsver, ka pieejamais finansējuma apjoms ir liels, bet tieši kultūras jomas daudzās šķautnes un radošo personu darbības specifika līdz šim bijis lielākais klupšanas akmens mērķēta atbalsta mehānisma radīšanā. Kultūras ministrija cer, ka līdz ar radošo personu nodarbinātības programmas iedarbināšanu sietam cauri vairs neizkritīs tik daudzi šajā nozarē strādājošie, kā tas bija līdz šim. Ministru kabinetā šis jautājums varētu nonākt šonedēļ.

“Atbalsts līdz šim radošo profesiju pārstāvjiem manā uztverē ir bijis gana adekvāts, ja mēs to salīdzinātu arī ar citām Eiropas valstīm un tostarp ar vistuvākajiem kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu,” uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

2020. gadā Covid-19 krīzē visās trīs Baltijas valstīs atbalsts radošajai jomai ir bijis līdzvērtīgs – ap 20 miljoniem eiro. Latvija šo naudu izlietojusi dažādos atbalsta mehānismos gan kultūras nozares valsts, gan privātajā sektorā. Kultūras ministrs pauž, ka finansējuma sadalījums bijis līdzvērtīgs: “Valsts kapitālsabiedrībām seši miljoni eiro, muzejiem un bibliotēkām trīs miljoni eiro, kino nozarei divi miljoni. Pārējais viss ir privātajam sektoram.”

Tātad valsts sektoram pērn no 20 miljoniem tika 11 miljoni eiro, bet privātajam par 2 miljoniem mazāk. Puntulis prognozē, ka šogad kultūras jomā strādājošajiem būs pieejams dāsnāks atbalsts, vairāk nekā 20 miljoni eiro. Par 14 miljoniem eiro jau ir panākta vienošanās.

Kultūras ministrs atbalsta mehānismus iedala divās daļās – tie, kas domāti izdzīvošanai, un tie, kas paredzēti ilgtspējai.

Viņš teic, ka privātajā sektorā izdzīvošanas mehānismi ir ļoti konkrēti. “Tā ir biļešu kompensācija 80% apmērā, kurai paredzēts 1,1 miljons eiro. Šī programma jau darbojas. Otrkārt, pašnodarbināto personu nodarbinātības programma. Šobrīd esam vienojušies par 2 miljoniem eiro. Programma šobrīd vēl ir jāpieslīpē, lai mēs to varētu iedarbināt. Trešā programma ir kultūras institūciju ilgtspējas programma, kurai finansējums ir 3 miljoni eiro. Šī programma nedaudz tālāk pagājusi uz priekšu, un man ir informācija, ka tā ir apstiprināta Eiropas Komisijā, un teju, teju mēs to varēsim palaist kā darbojošos programmu,” stāsta ministrs.

Pēc Kultūras ministrijas veiktajiem aprēķiniem radošo personu nodarbinātības programmai šī gada 1. pusgadā varētu pretendēt vairāk nekā 1600 radošās personas, kas dīkstāves laikā varēs saņemt 500–1000 eiro atbalstu no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas. Puntulis paredz, ka personai vidējā summa mēnesī varētu būt virs 650 eiro. Atbalstu izmaksās reizi ceturksnī.

Bet vai, pēc ministra domām, līdz šim atbalsta mehānismi strādājuši veiksmīgi un mērķtiecīgi? Puntulis atzīst: “Tas lielākais mīnuss ir temps, kādā mēs šīs programmas varam ieviest.

Mēs nevarējām nākt klajā ar šīm programmām, pirms mēs nebijām veikuši pētījumus, kas norāda, ka kultūras nozare šīm universālajām programmām nekvalificējas.

Tas mums paņēma nedaudz laika, lai mēs pierādītu skaitļu valodā, kā tas ir. Tad mums vēl vajadzēja šīs programmas apstiprināt Finanšu ministrijas darba grupā. Pēc tam Ministru kabinets. Aizķeršanās ir vēl Eiropas Komisijā, kur šīs programmas ir jāapstiprina.”

Un kamēr atbalsta programmas iziet birokrātijas labirintus, nereti kultūras nozarē strādājošajiem bija jānoturas virs ūdens pašu spēkiem.

“Nupat gadu dzīvojam šajos krīzes apstākļos. Es, pirmkārt, esmu pateicīga, ka mēs esam veseli un “Dailes” nams, lai gan ar nepilnu jaudu, bet vispār strādā. Kaut gan teikšu tā, ka pagājušajā rudenī mēs noturējāmies, šķiet, pēdējiem spēkiem. Bija arī tāds brīdis, kad es domāju, ka visi resursi ir izsmelti un man vairs ideju, kā noturēt uzņēmumu, nav un nebūs,” stāsta mūzikas nama “Daile” direktore Anda Zadovska. Viņa uzsver, ka savā ziņā no finanšu spīlēm izkļuva, sākot ar pagājušā gada beigām, kad valsts atbalsta pasākumi sāka darboties labi un “Daile” pieteicās visiem atbalsta mehānismiem, kas bija pieejami, un tos arī saņēma.

“Mana uzņēmuma gadījumā robs finansēs radās tieši pirmajā pusgadā pēc krīzes sākuma, jo izmaksas turpinājās pēc pilnas programmas. Atbalsta mehānismu kritēriju izstrāde ļoti ievilkās, un mēs pirmo atbalsta naudiņu saņēmām tikai decembra vidū VKKF konkursa Covid-19 ietekmētajiem uzņēmumiem rezultātā. Tādējādi daļēji atgūstot jau iztērētos apgrozāmos līdzekļus. Par ko es esmu ļoti pateicīga, bet, ja mums nebūtu 2019. gada nogalē nopelnītās naudas un personīgo aizdevumu, par kuriem es uzturēju uzņēmumu pirmos deviņus krīzes mēnešus, tad situācija būtu pavisam cita,” atzīst Zadovska.

Anda Zadovska atklāj, ka nu viss ir sakārtojies, atbalsts no valsts saņemts, līdz ar to uzņēmums spēj nosegt visus fiksētos izdevumus, darbinieki saņem dīkstāves pabalstus, algu subsīdijas.

“Mana uzņēmuma nomaksātā nodokļu summa šajā krīzes periodā no marta līdz šim ir aptuveni 55 tūkstoši eiro. Un, matemātiski rēķinot, tā kopīgā atbalsta summa ir tikpat liela. Tā kā tā ir tāda vienādības zīme. Es nekādā ziņā nesūdzos, jo es saprotu, ka visiem situācija ir neierasta. Labi, ka tas tagad ir tādā fāzē, ka tiešām [ir] visi konkursi, kas caur VKKF un arī piedāvātā programma, kas būs caur “Altum” jaunu produktu radīšanā – tas mūsu gadījumā ir kultūras, koncertu un teātra izrāžu ražošanai – ar daļēju aizdevumu un daļēju grantu. Es domāju, ka tā mums palīdzēs atgriezties nākotnē.”

“Altum” instruments paredzēts apgrozāmajiem līdzekļiem projektu, tai skaitā sadarbības projektu starp vairākiem uzņēmumiem, īstenošanai. Projekta minimālā summa 15 000 eiro, bet maksimālā – 300 000 eiro. 60% no summas būs aizdevums, bet 40% – grants.

Plānots, ka tiks atbalstīti aptuveni 60 uzņēmumi.

Pieteikties varēs, tiklīdz programmu saskaņos Eiropas Komisijā. Puntulis prognozē, ka tas varētu būt nākamā mēneša sākumā.

Savukārt Pašnodarbināto mūziķu biedrības valdes priekšsēdētājs, mūziķis Kaspars Zemītis ir skeptisks, sakot, ka radošo personu nodarbinātības programma ir ielāps, bet visas problēmas tā nerisinās. Turklāt līdz šim bijusi liela atšķirība, cik viegli līdz atbalstam tiek valsts vai pašvaldības paspārnē esošo kultūras iestāžu darbinieki, un kādas pūles jāpieliek citiem radošajiem cilvēkiem, kas strādā privātajā sektorā.

“Miera laikos privātajiem ir iespēja nopelnīt labāk. Protams, ja viņi ir veiksmīgāki. Šajā brīdī cilvēki bieži vien saka: jums vajag kaut ko izdzīvošanai.

Es saku: mīļie draugi! Gadu ir pandēmija. Man nevajag kaut ko izdzīvošanai. Es no savas radošās darbības esmu godīgi nomaksājis visus nodokļus. Jūs esat aizlieguši manu profesiju šobrīd.

Man nevajag neko izdzīvošanai. Lūdzu, radiet šo kompensējošo mehānismu, kas šiem nozares cilvēkiem kompensē šo viņu darbības aizliegumu. Pašnodarbināto mūziķu biedrība gatavo vēstuli tiesībsargam ar tieši šādu saturu,” stāsta Zemītis.

Zemītis teic, ka radošo personu nodarbinātības programma ne mazākā mērā neapzina to, cik veiksmīgi, piemēram, mūziķis darbojies pirms krīzes, cik pelnījis, cik daudz nodokļos nomaksājis un kā proporcionāli varētu palīdzēt.

“Šis mehānisms drīzāk ir izmisuma risinājums. Ja gadījumā kāds birst cauri visiem sietiem, tad viņam ar šo varētu mēģināt palīdzēt. Uz tādu sistēmisku palīdzību nozarei tas nav vērsts. Es pazīstu izcilus elites muzikantus, kas pārkvalificējās. Mans kolēģis iet metinātāju kuros, lai varētu nopelnīt iztiku. Es runāju par elites, par augstākās raudzes mūziķiem, kurus pirmajā vilnī nesadzirdēja,” norāda Zemītis.

Viņaprāt, atbalsta mehānismus vajadzēja meklēt ātrāk un precīzāk. Tai pašā laikā viņš uzsver, ka ir daudzi radošie cilvēki, kuri par spīti krīzei var turpināt darbu, piemēram, rakstnieki, producenti un citi. Tomēr ir daudzi, kuriem šis laiks nes izmisumu.

Sava veida izmisuma saucienu Kultūras ministrijas virzienā raidīja arī deju saimes pārstāvji, it īpaši tie, kas darbojas interešu izglītības jomā privātajā sektorā. Latvijas mūsdienu un hip-hop profesionālās dejas asociācijas vadītājs, “Veizāna deju skolas” direktors Edmunds Veizāns stāsta: “Ja tā ir privātā interešu izglītība, tad tur ir vakars uz ledus. Saimnieciskā darbība ir apturēta, ienākumu nav. Cilvēki mēģina nodarbības vadīt tiešsaistē, bet tie ir 10–20% no iepriekšējā apjoma. Vēl ir telpu nomas slogs, komunālie maksājumi jāmaksā, varbūt vēl ir atbildība par citiem kolēģiem.

Tam privātajam interešu izglītības veicējam ir maksimāls stress, bezizeja, ej lec Daugavā... Apmēram tā.”

Edmunds Veizāns teic, ka līdz šim lielākā problēma ir tā, ka atbalsta mehānismā paredzēts ņemt vidējo darbības kritumu par augustu, septembri un oktobri, bet interešu izglītībā visbiežāk vasarā nodarbības nenotiek, jo ir brīvlaiks. Šī nianse liegusi daudziem šajā jomā strādājošajiem kvalificēties atbalstam.

“Šī ir absurda situācija. It kā mehānisms eksistē. Lūdzu, piesakieties. Sāk iedziļināties, bet neatbilst juridiski šī vidējā rādītāja dēļ. Kāpēc valdība ir pieņēmusi lēmumu ņemt vidējo rādītāju starp augustu, septembri, oktobri? Varbūt nejauši nojaušot, ka augustā lielākajai daļai nenotika šī darbība? Cilvēki dzīvo no kaut kādiem ietaupījumiem. Tad, kad vairs nav, tad jau ir uz ielas. Tad nozarei ir krahs, īpaši privātajā sektorā strādājošajiem,” uzsver Veizāns.

Vaicāts, vai pēc tikšanās ar Kultūras ministriju privātajā interešu izglītībā strādājošie jutās sadzirdēti, Veizāns norāda: “Vai galvenā metode ir skaļi kliegt, lai būtu sadzirdēts? Galvenais, ko mēs sapratām pēc tikšanās ministrijā, ka ir lietas, kuras Kultūras ministrija nevar ietekmēt. Un līdz ar to ir jāiet klauvēties pie citām durvīm.

Kamēr izklauvējies pie visām durvīm, izej birokrātisko procesu, saproti, ka ir jau februāris un tev jau nav, ko ēst.”

Tieši kultūras jomas daudzās šķautnes un radošo personu darbības specifika līdz šim bijis lielākais klupšanas akmens mērķēta atbalsta mehānisma radīšanā. Kultūras ministrija cer, ka līdz ar radošo personu nodarbinātības programmas iedarbināšanu sietam cauri vairs neizkritīs tik daudzi šajā nozarē strādājošie, kā tas bija līdz šim. Puntulis prognozē, ka šis jautājums Ministru kabinetā varētu nonākt šonedēļ.

KONTEKSTS:

Novembrī Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas vairākkārt pagarināta un pašlaik ir spēkā līdz 6. aprīlim. Tai skaitā ir atcelti un aizliegti visi klātienē notiekošie publiskie kultūras pasākumi.

No 12. janvāra ir atvērtas bibliotēkas, kur lasītāji var saņemt grāmatas līdzņemšanai, tomēr bibliotēku lasītavas apmeklētājiem arī turpmāk būs slēgtas. Klātienē darbu drīkst turpināt tikai muzeju ārtelpu ekspozīcijas. Pārējās kultūrvietas un kultūras pakalpojumi aizvien pieejami tikai attālināti.

Arī kultūrizglītības procesu nodrošināšana, tai skaitā individuālo nodarbību norise, tiek turpināta attālināti. Arī amatiermākslas kolektīvi darbību var turpināt tikai attālināti – kultūras centros un citās kultūrvietās individuālo klātienes mēģinājumu norise nolūkā ierobežot Covid-19 izplatību nav pieļaujama.

Profesionālajos darba kolektīvos kultūras jomā – teātros, koncertorganizācijās, muzejos, arhīvos, kultūras centros un citur – darbu klātienē vēlams turpināt vienīgi tiem darbiniekiem, kuri iesaistīti tiešraižu translāciju vai ierakstu sagatavošanas nodrošināšanā; pārējiem darbiniekiem – strādāt attālināti.

Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem. Papildus tam kultūras nozares uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem izstrādāti Valsts kultūrkapitāla fonda administrētie atbalsta mehānismi kā arī finanšu institūcijas "Altum" atbalsta instruments.

Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā 2020. gadā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt