Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Palielinājies norēķinu skaits ar maksājumu kartēm

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Valdība vēl nelemj par mazo veikalu atvēršanu

Valdība tomēr atliek lēmumu par mazo veikalu atvēršanu

Valdība ceturtdien pēc gandrīz divu stundu garām diskusijām tomēr atlika jautājumu par nelielo veikalu atvēršanu. Par veikalu darbības atsākšanu Ministru kabinets lems, visticamāk, nākamnedēļ, kad būs izstrādāti arī papildu kritēriji un nosacījumi, kad veikali varētu atsākt darbību.

ĪSUMĀ:

  • EM piedāvāja veikaliem līdz 300 m2 ar atsevišķu ieeju atsākt darbu no 9. marta.
  • Kariņš norādīja uz Covid-19  izplatību, aicināja domāt par jauniem ierobežojumiem.
  • Pavļuts: Pašreizējā situācijā šāds lēmums nav iespējams.
  • Lemšanu atlika, līdz būs konkrēti situācijas kritēriji, kad var atsākt veikalu darbu.
  • Par veikalu darbību valdība varētu lemt nākamnedēļ.
  • Lēmumu gaida ap 8800 veikalu ar 16 400 darbiniekiem.
  • Daži veikali pielāgojušies – strādā tiešsaistē vai distancēti.
  • Tomēr veikalnieki gribēja atsākt darbu.

Ekonomikas ministrija (EM) rosināja atļaut no 9. marta nelieliem veikaliem ar tirdzniecības platību līdz 300 kvadrātmetriem atsākt darbību, ievērojot stingras drošas tirdzniecības prasības. 

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis Latvijas Radio skaidroja, ka pēc EM aplēsēm šādu veikalu ar platību līdz 300 kvadrātmetriem Latvijā ir 8800, un šajos veikalos kopumā strādā gandrīz 16 400 darbinieki.

EM piedāvājums paredzēja, ka šajos veikalos vienlaicīgi varētu uzturēties ne vairāk kā 12 apmeklētāji un to varētu viegli izkontrolēt, arī likumsargiem būtu zināmas šo veikalu adreses un šīs vietas varētu uzraudzīt, valdību informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV” frakcija).

Tomēr šis lēmums ir atlikts.

“Mazo veikalu atvēršanas jautājums šodien tika noņemts no valdības dienas kārtības, lai Veselības ministrija kopā ar Starpinstitūciju koordinācijas vadības  grupu izstrādātu konkrētus, skaidrus, saprotamus un uzņēmējiem prognozējamus kritērijus, pie kādiem saimnieciskās darbības veicēji var plānot atsākt no Covid-19 drošu darbu,” skaidroja  Vitenbergs.

Valdība pirms divām dienām konceptuāli vienojusies, ka varētu atļaut klātienes tirdzniecībā piedalīties tiem veikaliem, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus, kuriem ir pašiem sava ieeja no ielas un kuri neatrodas tirdzniecības centros.

Tomēr premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ceturtdien, 25. februārī, valdības sēdē norādīja, ka saslimstība ar Covid-19 Latvijā samazinās ļoti lēni un nebūtiski, tāpēc ierobežojumu mīkstināšana būtu nopietni jāizsver.

Kariņš atzina, ka situācija ar tik ilgstošu augstu saslimstību ir grūti panesama sabiedrībai, un pašlaik ierobežojumi strādā tiktāl, ka saslimstība nav vēl augstāka, bet nestrādā pietiekami labi, lai to mazinātu,

“Mums jāpadomā visiem kopā, varbūt prātīgāk būtu iet pretējā virzienā – meklēt veidu, kā mēs varētu nosist saslimstības līmeni uz leju.

Nevis iet uz pakāpenisku atvēršanu, bet meklēt veidu, kas varētu darboties, ko sabiedrība varētu pieņemt un nospiest vilni uz leju,” aicināja premjers.

Premjers aicināja nepieņemt lēmumu par konkrētu datumu, kad veikali var atsākt darbību, lai nenāktos šo lēmumu atcelt, ja saslimstība ar Covid-19 pieaugtu vai straujāk izplatītos jaunais,  lipīgākais vīrusa Lielbritānijas paveids.  

Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) atgādināja, ka valdība apstiprināja  “luksofora principu”, kas nosaka – atvieglojumi iespējami soli pa solim, ja saslimstība būtiski samazinās līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju 14 dienās. Pašlaik Latvijā šis radītājs ir 501.   

Turklāt darbu 1. martā atsāks arī skaistumkopšanas nozarē, un “šis luksofora princips jau ir aiz robežas”, sacīja Pavļuts, norādot, ka, ievērojot pašu apstiprināto principu, nākamnedēļ, straujāk izplatoties britu vīrusa paveidam, var nākties lemt nevis par kādas nozares atvēršanu, bet gan par vēl stingrākiem ierobežojumiem.  

“Ja gribam palikt uzticīgi paši sev, pašu apstiprinātajam luksofora dokumentam”, šajā situācijā pieņemt lēmumu par daudzu tūkstošu darbinieku kontaktēšanos klātienē ar desmitiem tūkstošu iedzīvotāju nav iespējams, rezumēja Pavļuts.

Mazo veikalu atvēršanu aizstāvēja vienīgi ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un viņa partijas biedrs Sandis Ģirģens (“KPV LV” frakcija).

“Ja man jāsalīdzina veloveikals Kuldīgā, kur paši īpašnieki strādā, remontē riteņus un tirgo, kurā ienāk nedaudz cilvēku dienā, tā ir daudz drošāka vide nekā 15. trolejbuss,” salīdzināja Vitenbergs.

“Jo vairāk tirdzniecības vietu un jo tās tuvāk cilvēkam, jo labāk, jo cilvēki apmeklē šīs dažādās iepirkšanās vietas un nepulcējas vienā vai otrā lielveikalā,” argumentēja Ģirģens

 Vitenbergs aicināja Operatīvajā vadības grupā izstrādāt šos kritērijus.

“Tas būtu risinājums. Bet es negribētu, ka otrdien mums ir “murkšķu dienas” kurā sērija, un mēs turpinām atkal diskutēt divas, trīs stundas. Nav jau veikali vienīgais jautājums, kas mums ir dienas kārtībā. Tad varbūt dodam Operatīvās vadības grupai iespēju, lai tiek skaidrībā ar šo kritēriju, kad var sākt strādāt šie mazie veikali. Kam ir jānotiek, jo šo slieksni - 200 saslimušie - mēs varam gadu nepiedzīvot, un tad dzīvot ar šādu nepilnību. Tas nav iespējams,” sacīja Vitenbergs.

Valdības lēmumu gaida 8800 veikali

Mazie veikali gaidīja valdības lēmumu. Protams, daļa pielāgojušies apstākļiem un tirdzniecību pārcēluši tiešsaistē vai arī izmanto distances tirdzniecības iespēju.

Latvijas Radio uzrunāja vairākus mazo veikalu pārstāvjus, kuri neslēpa prieku, ka pēc divu mēnešu pauzes varētu atsākt darbu klātienē, bet vienlaikus atzina, ka, kamēr lēmums nebūs pieņemts, tikmēr tam neticēs.

Valdības lēmumu gaida 8800 veikaliLinda Zalāne

“Mēs esam ļoti gaidījuši šo lēmumu. Vēl ar neticību skatos. Vēl ir jāizlasa un jāsaprot, cik un kā būs jāievēro noteikumi. Bet, protams, ar milzīgu atvieglojumu skatos. Šos divus mēnešus mēs visi esam praktizējuši un trenējušies prasības ievērot, un tas ir kļuvis jau par ikdienu. Valkāt masku, mazgāt un dezinficēt rokas, virsmas. Vienkārši turēties ar distanci jau ir kļuvis par ieradumu.

Es domāju, ka nebūtu nekādu problēmu to ievērot,” sprieda “BonBon Shoes” vadītāja Jana Lindberga.

Pašmāju bērnu apģērbu zīmola un veikala “Wuf Kids” tirdzniecības vadītājs Toms Lange atzīst, ka apzinās – patlaban valstī epidemioloģiskā situācija nav laba. Tomēr nesaskata risku, ka mazo veikalu atvēršana šo situāciju pasliktinās.

“Mums veikalā nekad nav bijusi drūzmēšanās, un mēs uzskatām, ka, atverot mazos veikalus tagad, tā drūzma būs ievērojami mazāka, nekā tā patlaban ir pārtikas un saimniecības preču veikalos. Mūsuprāt, cilvēku plūsmu kontrolēt ir ļoti viegli. Telpas ir mazas, cilvēkus varam laist iekšā kaut vai pa vienam, ja ir tāda nepieciešamība. Mēs vienkārši gribam strādāt,” sprieda Lange.  “Mūsu veikals ir 113 kvadrātmetrus liels un mēs priecājamies par iespēju sākt strādāt,” sacīja Lange.

Latvijas zīmola un veikala "Amoralle" īpašniece Inese Ozola uzsvēra, ka viņai ir būtiski būt pārliecinātai, ka mazo veikalu atvēršana negatīvi neietekmēs kopējo saslimstības situāciju Latvijā.

“Ja vien mēs ievērojam drošības noteikumus un speciālisti spriež, ka tas ir droši mums visiem Latvijas iedzīvotājiem, tad kā uzņēmēja es šo lēmumu ļoti gaidīju. Ar nepacietību mēs gaidām mirkli, kad varēsim sākt strādāt un apkalpot klientus klātienē,” atzina Ozola.

“Maziem uzņēmējiem tas ir sāpīgi un grūti. Tas būtu veids, lai kaut kādu atelpu iegūtu. Šobrīd ir ziema, kas veloveikaliem vienmēr ir bijusi skarba un grūta, kad notiek pārziemošana, kuru mēs pārvaram uz vasarā sapelnītiem naudas spilventiņiem. Pavasaris, jaunā sezona vienmēr ir izrāviens, kad varam atelpoties,” stāstīja  velo veikala “Brūklene” īpašnieks Toms Alsbergs.

Savukārt ekstrēmo sporta veidu veikala “Boards.lv” vadītājs Mārtiņš Bergs uzsver, ka

šādi ierobežojumi kropļo konkurenci. Turklāt situācijā, kad cilvēki preces iegādājas internetā un pēc tam nāk tās izņemt uz vietas veikalā, nereti saskarsme ir biežāka.

“Teikšu godīgi, ka cerības bija liktas, atļaus mazajiem veikaliem strādāt. Šobrīd cilvēki iegādājas preces interneta veikalā, pēc tam nāk pēc preces uz veikalu. Paņem preci, iziet, saprot, ka neder un nāk atkal atpakaļ. Komunikācija sanāk tikpat ilgi, ja cilvēks būtu ienācis, pielaikojis un izgājis. Katrā ziņā šobrīd lēmumi nav skaidri līdz galam. Varēja skaidrākus un visiem vienotus noteikumus. Patlaban lielveikalos  tāpat ir daudz cilvēku, un, cik tas ir godīgi pret mazajiem. Šādi ierobežojumi bojā konkurenci,” sacīja Bergs.

Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm patlaban mazumtirdzniecības nozare saņem 20% no valsts sniegtā atbalsta Covid-19 krīzē. Valstij mazumtirdzniecības daļējā dīkstāve mēnesī izmaksā 26 miljonus eiro. Turpinot ierobežojumus, līdz maijam kopējās izmaksas var sasniegt 136 miljonus eiro.

KONTEKSTS:

Pakāpeniski dažādus ierobežojumus tirdzniecības jomā valdība noteica jau no novembra sākuma. Tie izpelnījās tirgotāju un patērētāju kritiku un tika mainīti un precizēti. Pašlaik visas preces var tirgot lielveikali, kuros 70% veido pārtika, var strādāt higiēnas preču veikali un grāmatnīcas.

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.

Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt