Sadaļas Sadaļas

Pēcpusdiena

Rēzekne aicina izmantot arī Krievijas vakcīnu. Veselības ministrs skeptisks

Pēcpusdiena

Irina Husare: “Mans Šķilbēnu pagasts ir visa mana pasaule”

LNB: Grāmatu un laikrakstu tirāža sasniegusi zemāko punktu kopš neatkarības atjaunošanas

LNB: Grāmatu un laikrakstu tirāža sasniegusi zemāko punktu kopš neatkarības atjaunošanas

2020. gadā strauji sarucis Latvijā izdoto izdevumu skaits un to tirāža, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apkopotie oficiālās statistikas dati. Pagājušajā gadā izdotas 1805 grāmatas, kuru kopējā tirāža sasniegusi 1 957 369 miljonus eksemplāru, kas ir par attiecīgi 16,34 un 35,23 procentiem mazāk nekā 2019. gadā, informēja LNB.

Līdzīga situācija vērojama arī periodisko izdevumu izdošanā – 2020. gadā izdoti 245 laikraksti (par 5,71 procentu mazāk nekā 2019. gadā), kuru kopējā tirāža ir 43 849 469 miljoni eksemplāru (–34,61%), un 271 žurnāls (–14,76%), kuru kopējā tirāža ir 17 733 892 miljoni eksemplāru (–28,04%).

“Analizējot statistikas datus par Latvijā izdoto grāmatu, laikrakstu un žurnālu skaitu un tirāžu, redzams, ka grāmatu un laikrakstu kopējā tirāža ir sasniegusi zemāko punktu kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas. Arī žurnālu kopējā tirāža nav atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms globālās finanšu krīzes, un uzrāda strauju lejupslīdi,” norādīja LNB pētniece Elza Ungure. Turklāt, analizējot statistikas datus par 2008. – 2010. gadu, kad norisinājās globālā finanšu krīze, kā arī vērtējot līdzšinējo valsts atbalstu izdevējdarbības nozarei Covid-19 pandēmijas laikā, prognozes par 2021. gada izdevējdarbības rādītājiem ir neiepriecinošas – izdevējdarbības nozarei šis gads varētu būt vēl grūtāks.

“Eiropā un citviet pasaulē grāmatas tiek uztvertas kā preces ar augstu pievienoto vērtību, jo tās veicina kultūras bagātību, izglītību un citus sabiedriskus labumus. Taču vienlaikus

grāmatas ir preces, pēc kurām pieprasījums nav tik liels, lai nozare būtu ilgtspējīga tirgus ekonomikas apstākļos, īpaši tas attiecināms uz nelielām valstīm ar maz izplatītu valodu,”

uzsvēra Ungure.

“Pēdējo mēnešu laikā ir daudz diskutēts par samazināto PVN likmi 5% apmērā grāmatām un presei, par ko jau ilgstoši iestājas Latvijas Grāmatizdevēju asociācija un Latvijas Preses izdevēju asociācija. Arī Valsts prezidents Egils Levits vērsies pie Ministru kabineta, aicinot izvērtēt iespēju noteikt PVN samazināto likmi 5% apmērā mācību un oriģinālliteratūrai un iespieddarba un elektroniska izdevuma formā izdotām avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskiem izdevumiem un to abonentmaksai. Tomēr lēmums grāmatām un presei piemērot samazināto PVN likmi 5% apmērā nav pieņemts. Kā norādījis kultūras ministrs Nauris Puntulis, jautājums par PVN likmes samazināšanu ir viena no ministrijas prioritātēm, un tas būtu skatāms 2022. gada budžeta kontekstā,” atgādināja LNB pētniece.

Šobrīd grāmatām un presei Latvijā tiek piemērota samazinātā PVN likme 12%  apmērā. Latvijā starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm grāmatām piemērotā samazinātā PVN likme ir visaugstākā, neskaitot Bulgāriju un Dāniju, kur grāmatām netiek piemērota samazināta PVN likme. Savukārt Igaunijā un Lietuvā grāmatām piemēro PVN likmi 9% apmērā.

Plašāka informācija par izdevējdarbību Latvijā 2020. gadā būs pieejama LNB krājumā “Latvijas izdevējdarbības statistika 2020”, ko plānots publicēt šī gada aprīlī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt