ĪSUMĀ:
- Saeimā ilgstoši skata un šonedēļ varētu pieņemt jauno Dzīvojamo telpu īres likumu.
- Advokāte: Līdz šim likums nostājās īrnieka pusē. Jaunā likuma mērķis – līdzsvarot izīrētāja un īrnieka intereses.
- Rezultātā paredz aktīvāku īres tirgus attīstību un mājokļu pieejamību.
- Eksperts: Ja īrnieks nemaksā, likums ļaus viņu “izlikt” no īpašuma bez garas tiesāšanās.
- Alianse: Jaunais likums var sakustināt mājokļu tirgu, tostarp reģionos.
- Investīcijas jaunos īres namos lēš līdz 100 miljoniem eiro gadā.
Galvenais jaunā īres likuma mērķis ir līdzsvarot izīrētāja un īrnieka intereses. Pašreizējais likums ir pieņemts pirms teju 28 gadiem.
“Tas bija laiks, ka ekonomika tikai pārgāja brīvajā tirgū un strauji notika denacionalizācija, un sociālā spriedze bija tik izteikta, līdz ar to likums jau sākotnēji nostājās īrnieka pusē,” norādīja zvērinātu advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” partnere Inita Jurka.
Viņa vērtēja, ka abu pušu attiecību līdzsvarošana rezultēsies aktīvā īres tirgus attīstībā un veicinās arī mājokļu pieejamību. Patlaban īres tirgū pārsvarā darbojas privātpersonas.
“Līdz ar to trūkumi pašreizējai kārtībai ir patiesībā neeksistējošais īres tirgus, augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, kā arī garās tiesvedības, kas rezultējas apstāklī, ka izīrētājam ļoti ilgi no savas kabatas jāmaksā komunālie pakalpojumi par telpām, kuras ir aizņēmis īrnieks,” norādīja Jurka.
Advokāte atzina, ka likuma grozījumu veidošanā netrūkst kompromisu. Viens no galvenajiem strīdu āboliem bija fakts, ka vecajā likumā stingri ievijies sociālais faktors. “Paredzot skaidru regulējumi īres tirgum, kas darbojas brīvā tirgus apstākļos, sociālo jautājumu risināšanu atstāt speciālam regulējumam. Un tāda politiskā griba pašlaik arī ir,” sacīja Jurka.
Pirmo reizi šā gada budžetā ir paredzēti vairāk nekā 2,7 miljoni eiro dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem.
SIA “Ober Haus Real Estate Latvia” nekustamā īpašuma eksperts Andis Bīriņš atzina, ka jaunais likums būs labvēlīgāks izīrētājiem, kas patlaban nereti esot īrnieku ķīlnieki. “Ja patiešām tas tā strādās, tad tas būs solītis uz priekšu.
Ja īrnieks nemaksā, tad viņu var izlikt no īpašuma bez garās tiesāšanās. Tas jau ir ļoti apsveicams solis,” sacīja Bīriņš.
Patlaban tiesāšanās varot ilgt gadiem.
Vēl viens būtisks ieguvums būs ēnu ekonomikas izskaušana. “Jo nevar būt, ka ir noslēgts līgums un tas vispār nekur neeksistē. To nevar pārbaudīt. Domāju, ka noteikti ieplūdīs papildu nauda valsts budžetā, ja tiks reģistrēti šie līgumi Zemesgrāmatā. Latvijā joprojām ir populāras zvērināto tiesu izpildītāju izsoles, kurās arī tiek tirgoti īpašumi. Nereti potenciālais pircējs vai izsoles uzvarētājs saskaras ar to, ka tad, kad īpašums ir nosolīts, tad “uzpeld” kaut kāds līgums, kas ir noslēgts uz ļoti neizdevīgiem, apšaubāmiem nosacījumiem,” pastāstīja Bīriņš.
“Mājokļa pieejamība ir klusa krīze, kas Latvijā ir pienākusi,” vērtē Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, norādot, ka kopumā mājokļa fonda atjaunošana visā Latvijā norit ļoti gausi.
Jaunais īres likums ir viens no instrumentiem, kas varot sakustināt mājokļu tirgu, tostarp reģionos.
“Kopumā aplēse ir tāda, ka investīcijas jaunos īres namos Latvijā var sasniegt līdz pat 100 miljoniem eiro gadā. Tas nozīmē, ka būtu plašākas iespējas īrniekiem izvēlēties, kur dzīvot, plašāka mājokļu pieejamība, kas veicinās arī konkurētspējīgākas cenas, jo tirgū palielinātos konkurence,” skaidroja Vanags.
Patlaban Latvijā īres tirgū ir aptuveni 20% mājsaimniecību, bet Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 30%, tā liecina “Eurostat” dati.
KONTEKSTS:
Līdz šim spēkā esošajam likumam “Par dzīvojamo telpu īri” ir vairāk nekā ceturtdaļgadsimta. Tas bija pieņemts tā sauktajos juku laikos, kad Latvijas ekonomika no valsts regulētas tikai pārgāja brīvā tirgū. Tas bija laiks, kad strauji notika denacionalizācija – process, kad nacionalizācijas vai konfiskācijas rezultātā izveidotais valsts īpašums tiek atdots iepriekšējiem īpašniekiem. Likums jau sākotnēji īpaši nostājās īrnieku pusē – atļāva beztermiņa īres līgumus, fiksētas un ārkārtīgi zemas īres maksas, iespēju īres tiesības pārņemt mantojumā.
Ekonomikas ministrija vairākus gadus strādāja pie jauna īres likuma, ar kuru cer veicināt īres dzīvokļu māju būvniecību.
Vienlaikus likums skartu arī denacionalizēto ēku īrniekus, kuri attiecīgajos mājokļos dzīvo, pamatojoties uz beztermiņa īres līgumiem. Proti, saskaņā ar likumprojektu neviens īres līgums nevarēs būt beztermiņa. Tas "pilnībā sagrauj" pastāvošo īrnieku tiesību aizsardzības sistēmu, uzskata Latvijas Denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija.
