Kopumā kopš pagājušā gada 13. marta, kad pandēmija lēnām sāka uzņemt apgriezienus, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) par kolektīvo atlaišanu saņēmusi paziņojumus no 80 darba devējiem. Pieci paziņojumi aģentūrā iesniegti šogad. Šāds atlaišanas vilnis skar vairāk nekā 6000 cilvēku. Kādas ir maiznīcas cepēju iespējas iekļauties darba tirgū?
Izlemj par labu Igaunijai un Lietuvai
Līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim plānots slēgt "Hanzas maiznīcas" ceptuvi Rīgā, līdz ar to bez darba paliks 90 darbinieku. Šī maizes ceptuve Rīgā darbojas vairāk nekā 80 gadus. AS "Hanzas maiznīca" vadītājs Uģis Mihņevičs skaidroja, kādēļ uzņēmuma vadība pieņēma šādu lēmumu.
"Daļa ražošanas aizies uz Igauniju, daļa uz Lietuvu. Mums šobrīd ir četras ražotnes Baltijas valstīs, un mēs skatāmies, kādas līnijas katrā no valstīm ir. Izejam cauri un saprotam, kuras ir efektīvākās līnijas, kur telpas atļauj ielikt vēl kādu līniju. Un šādā sacensībā mēs nebijām tajā labākajā situācijā. Mums ir līnijas ar tādām ražošanas iespējām tajās grupās, kas visvairāk krīt visā Baltijā. Klasiskie baltmaizes un klasiskie rupjmaizes batoniņi. Tāpēc tāds lēmums," skaidroja Mihņevičs
Latvijā līdz ar ceptuves slēgšanu uzņēmums turpinās nodrošināt pārdošanas un mārketinga funkciju, loģistiku un piegādi. Vienīgā atšķirība būs tā, ka baltmaizes kukulītis ceļos no Lietuvas vai Igaunijas, lai nokļūtu Latvijas veikalu plauktos.
Jautāts, kādas iespējas darba tirgū viņš saredz 90 darbiniekiem, kuri līdz ar ceptuves slēgšanu zaudēs darbu, Mihņevičs sacīja: “Mūsu cilvēki, kas šobrīd strādā ražošanā, viņi ir ļoti profesionāli. Ar viņu attieksmi un specifiskām darba zināšanām, – tas nav viss, ko viņi zina –, es domāju, ka viņi diezgan viegli atradīs darbu."
Produkta kvalitāte nemainīšoties
Šaubas par šo darbinieku spēju iekļauties darba tirgū pēc atlaišanas neizsaka arī Latvijas Maiznieku biedrības (LMB) vadītājs Kārlis Zemešs. Viņš uzsvēra, ka ārvalstu kapitālam piederošie industriālie maizes ražotāji izvērtē, kurā valstī ražot ir visizdevīgāk. Svaru kausos tiek likti dažādi uzņēmējdarbībai svarīgi aspekti, piemēram, darbaspēka un enerģijas izmaksas. Viņaprāt, patērētājam nav jāsatraucas, ka iecienītais maizes kukulītis vairs netiks cepts Latvijā, jo produkta kvalitāti tas nemaina.
"Neviens produkts netiek reklamēts un norādīts, ka tas ir ražots kaut kur. Mēs redzam, ka iepakojumi ir skaidrā latviešu valodā. Varbūt, ka kaut kur ar sīkiem burtiņiem ir drukāts: ražots ES.
Un patērētājs ne vienmēr uzzinās informāciju, kur produkts tiek ražots. Tad ir jāveic aptauja, lai saprastu, cik tas ir svarīgi patērētājiem. Es varu izteikt tikai pieņēmumu, ka ir daļa patērētāju, kam tas ir svarīgi, bet ir daļa, kas izvēlēsies lētāko produktu," klāstīja Zemešs.
Kopumā 80 kolektīvās atlaišanas
Kopumā kopš pagājušā gada 13. marta, kad pandēmija lēnām sāka uzņemt apgriezienus, NVA paziņojumus par kolektīvo atlaišanu saņēmusi no 80 darba devējiem, no tiem pieci to paziņojuši šogad. Aģentūras pārstāve Inta Čodere teica, ka atlaisto personu skaits šajos uzņēmumos bijis dažāds – sākot no desmit līdz pat 800 darbiniekiem.
"Kopā tas skar vairāk nekā 6000 cilvēku. Saistībā ar "Hanzas maiznīcu" – viņi par šo kolektīvo atlaišanu sāk runāt diezgan savlaicīgi.
Tā ir iespēja bezdarba riska pakļautajām personām izmantot iespējas no Nodarbinātības valsts aģentūras puses un skatīties, ko viņi varētu darīt darba tirgū,"' sacīja NVA pārstāve.
Patlaban Latvijā ir vairāk nekā 14 000 vakanču. Ēdināšanas un pārtikas rūpniecības ir brīvas 270 darbavietas. Bezdarba līmenis patlaban ir 8,2%, proti, bez darba ir vairāk nekā 74 000 cilvēku.
