Sadaļas Sadaļas

Eksperti: Valsts parāda apmērs vēl nav satraucošs, bet nevaram aizņemties bezgalīgi

Valsts budžeta deficīts 2021. gadā palielināsies no plānotajiem 1,2 miljardiem eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz indikatīvi 2,9 miljardiem eiro jeb 9,4% no IKP. Savukārt valsts parāds šogad varētu sasniegt 50% no IKP, tā liecina Finanšu ministrijas prognozes. Tas nozīmē, ka no naudas, kuru valsts tērē, vairāk nekā katrs ceturtais eiro ir aizņemta. Latvijā rekordaugsts budžeta deficīts – 9,6% no IKP – bija 2009. gadā, kas bija pēc pašas smagākās ekonomiskās krīzes. Cik tālu ar valsts atbalstu Covid-19 krīzē skartajiem varam vēl atļauties kāpināt gan valsts ārējo parādu, gan budžeta deficītu?

Eksperti: Valsts parāda apmērs vēl nav satraucošs, bet nevaram aizņemties bezgalīgiLinda Zalāne

2020. gadā valsts parāds bija 44,2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks uzsvēra, ka Valsts kase un Finanšu ministrija kopumā labi pārvalda valsts parādu, aizņemoties īsteno atbildīgu pieeju, līdz ar to Latvijas valsts parāds uz attīstīto valstu fona ir vērtējams kā zems. Cik tālu krīzes situācijā varam audzēt valsts parādu?

“Latiņu nospraust ir grūti. Ir runājusi gan Latvijas Banka, gan Fiskālās disciplīnas padome, ka tas augšējais rādītājs varētu būt ap 50% no IKP. Bet tas varētu notikt gadījumā, ja tiešām ir ļoti dziļa ekonomiskā krīze. Tā ir gara krīze, un valstij jārīkojas krietni, krietni aktīvāk aizņemoties. Patlaban nav pamata domāt, ka mums vajadzētu forsēt, iet uz 50% no IKP. Tā nav klasiskā krīze. Vienkārši ekonomikai neļauj iet uz priekšu dažādu iemesli. Katrā ziņā nedrīkst pieļaut kaut kādu lēcienu, kad vienā brīdī aizņemas ļoti lielas summas," sacīja Vilks.

Vilks pauda, ka, ņemot vērā pandēmijas pieņemšanos spēkā, ir jāgatavojas, ka arī šī gada otrais ceturksnis ekonomikā nebūs pozitīvs. Līdz ar to valstij rūpīgi jāizvērtē atbalsta pasākumi. Tiem jābūt pārdomātiem un savā ziņā jātaupa arī krīzes laikā. Vilks teica, ka neliela aizņemšanās ārējos tirgos vēl ir pieļaujama.

“Bet tad ir jābūt pilnīgai skaidrībai, kur tā nauda tiks izlietota. Tā ir aizņemtā nauda, kas pēc tam būs jāatdod. Sliktākais variants, kā parādu atdot, ir atkal savilkt jostas un celt nodokļus. Ja grib aizņemties, tad jābūt skaidram politiskam risinājumam, kādā veidā nauda mērķtiecīgi nonāks pie tiem, kam ir vajadzīgs, – iedzīvotājiem, uzņēmumiem.

Nav jau problēma Latvijai aizņemties. Mums ir ļoti labs reitings un reputācija. Nav problēmas ar likmēm. Ir jautājums, vai tas ir vajadzīgs, lai neradītu nepamatotu spiedienu.

Vienmēr jāatceras, ja ārējos tirgos jāaizņemas tajā brīdī, kad neviens to negaida. Kad valstij nauda pēc teorijas nav vajadzīga. Tad ir vislabākie nosacījumi no aizdevēju puses.”

Arī "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis prognozēja, ka valsts parāds krīzē varētu sasniegt 50% no IKP, bet šis līmenis nav satraucošs un bažām nav pamata. Tomēr aizņemties nevaram bezgalīgi.

“Arī mums, neskatoties uz to, cik šobrīd ir sarežģīti, tomēr ir jāsaprot, ka šī nav pēdējā krīze un mums nevajag pārbaudīt līmeni, cik daudz mēs varam aizņemies, kad sākies problēmas. Šobrīd varam kāpināt gan budžeta deficītu, gan samērīgi arī valsts parādu, bet labākos laikos tomēr ir jābūt spējīgiem sabalansēt ikgadējos tēriņus un skatīties, kā ekonomika aug, lai mēs izaugtu no biksēm. Respektīvi, ekonomika izaugtu no parāda," sacīja ekonomists.

Vilks akcentēja, ka kopumā situācija nav slikta. Pagājušā gadā ekonomika nokritās, bet šajā gadā, par spīti tam, ka pandēmija ievilkusies, ekonomikā gaidāms pieaugums. Līdz ar to runāt par to, ka varētu potenciāli trīskāršoties budžeta deficīts, ir pāragri. Tas būtu pārāk liels lēciens.

Viņaprāt, lielāku budžeta deficītu vajadzēja pieļaut pērn, bet dažādas atbalsta programmas sāka strādāt pārāk vēlu, nesasniedzot iedzīvotājus un uzņēmējus.

“Tagad vajadzētu domāt, kā budžeta deficītu mazināt. To var pieļaut, bet nevajadzētu runāt par tādu līmeni, kas ir deviņi vai desmit procenti no IKP. Tas par Latvijas reitingu noteikti veiks sitienu negatīvā virzienā," teica Latvijas Bankas pārstāvis.

Savukārt Gašpuitis uzsvēra, ka krīzē ir svarīgi salāgot īstermiņa intereses ar ilgtermiņa. Krīze var ieilgt, turklāt šī nav pēdējā krīze. Jāraugās, lai valsts krīzē neaizņemas nesamērīgi daudz, jo tas var padarīt to ievainojamu nākotnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt