ĪSUMĀ:
- Nākamos 7 gados Latvija saņems 10 miljardus eiro ES finansējuma.
- 2 miljardi eiro būs no atveseļošanas un noturības mehānisma; 8 miljardi eiro – no daudzgadu budžeta.
- Būs seši tematiskie mērķi, kuriem novirzītas investīcijas.
- Pašlaik ministrijas veido nozaru pamatnostādnes, lai vēlāk vienotos ar EK par darbības programmu.
- Bet līdz reāliem projektiem varētu nonākt nākamajā gadā.
- LTRK: Fokuss ir uz atveseļošanas mehānismu, bet daudzgadu budžets – otrajā plānā.
- Šteinbuka: Pēc šī plānošanas perioda Latvijai jāpaļaujas vairāk uz pašu gudrību un spēkiem.
- Eksperti norāda uz sava veida investīciju plūdiem un pēc tam iespējamo sausuma periodu.
Lai arī 2021. gads iezīmē Eiropas Savienības nākamā daudzgadu budžeta termiņa sākumu, tomēr vēl līdz 2023. gadam turpināsies intensīva esošā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda projektu īstenošana, lai saņemtu visu finansējuma piešķīrumu 4,4 miljardu eiro apmērā. Patlaban Latvijas ekonomikā no iepriekšējā plānošana perioda finansējuma, kas bija 7,9 miljardi eiro, ieplūduši vien 55%.
Finanšu ministrijā uzsvēra, ka raizēm par to, ka finansējumu nepagūsim likt lietā, nav pamata. Ministrija turot roku uz pulsa, lai investīciju plūsmā starp pagājušo plānošanas periodu un nākamo neveidotos plaisas.
Sagaidāms, ka nākamos septiņos gados Latvija kopumā saņems vairāk nekā 10 miljardus eiro ES finansējuma grantu formā jeb atbalstā, kurš Latvijai nebūs jāatmaksā. Aptuveni 2 miljardi eiro būs pieejami no atveseļošanas un noturības mehānisma, bet pārējie līdzekļi – aptuveni 8 miljardi eiro – no daudzgadu budžeta.
“Noslēdzoties daudzgadu budžeta sarunām, mēs redzam, ka apjoms ir faktiski saglabājies līdzšinējā apjomā. Un tas ir liels sarunu vešanas komandas panākums, kur mēs arī aktīvi iesaistījāmies. Tas finansējuma apjoms tieši Kohēzijas politikai, tieši fondiem ir beigu beigās lielāks nekā Eiropas Komisijas sākotnējais piedāvājums, kas piedāvāja Latvijai finansējumu samazināt par 13%. Tagad tas kritums ir 3% un tas salīdzinoši ir nebūtiski,” norādīja Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu Stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadre.
Seši mērķi investīcijām
Avots: Finanšu ministrija
Lielāko daļu jeb 4,24 miljardus eiro veidos Kohēzijas politikas fondu piešķīrums, kuru galvenais mērķis ir izlīdzināt ekonomiskās atšķirības starp ES dalībvalstīm. Tradicionāli nozīmīgs finansējuma apjoms paredzēts arī lauksaimniecības sektora atbalstam – kopumā ap 3,4 miljardiem eiro. Savukārt no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda 2021.–2027. gadu periodam Latvijai būs pieejami gandrīz 135 miljoni eiro.
“Kopumā tas iezīmē finansējuma apjomu tuvākajiem gadiem par 50–55% lielāku nekā tas ir bijis iepriekšējā plānošanas periodā.
Tas, protams, pamatā ir saistīts ar jauna tipa instrumenta parādīšanos, kas ir tieši krīzes seku likvidēšanas kontekstā skatāms,” skaidroja Šadre.
Iepriekšējā plānošanas periodā bija 11 tematiskie mērķi, kuriem tika novirzītas investīcijas, bet nākamajā plānošanas periodā būs seši. Finanšu ministrijas pārstāvis ieskicēja tos:
- “Tas, ko mēs dēvējam par viedo jeb gudro Eiropu. Proti, viss, kas ir saistīts ar uzņēmējdarbības atbalstu, inovācijām, pētniecību un digitalizāciju.
- Otrs – viss, kas ir saistīts ar “zaļo” transformāciju, klimata pārmaiņām.
- Trešais atbalsta virziens – savienotāka Eiropa. Viss, kas ir saistīts ar dažādiem transporta projektiem.
- Ceturtais un arī finansiāli vislielākais, kur aptuveni 30% finansējums plānots, ir sociālāka jeb taisnīgāka Eiropa. Tajā ir iekļautas visa veida investīcijas, kas ir saistītas ar izglītību, veselību, ar sociālo iekļaušanu un nodarbinātību.
- Pēc būtības piektais un sestais ir salīdzinoši līdzīgi, bet ar niansēm. Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa. Tas pēc būtības ir reģionālās attīstības investīcijas, investīcijas pašvaldībās, pašvaldību infrastruktūrā.”
- Savukārt sestais mērķis ir saistīts ar taisnīgās pārkārtošanas fonda izveidi, kas ir jauns fonds, par kuru vienojās daudzgadu budžeta sarunu laikā. Tā ir daļa no Kohēzijas politikas un paredz reģionāla atbalsta investīcijas, skatoties caur zaļās transformācijas klimata pielāgošanās prizmu.
Veido nozaru pamatnostādnes
Patlaban visas ministrijas veido nozaru pamatnostādnes. Tas ir pirmais solis, kad ministrijas definē savas stratēģiskās prioritātes turpmākajiem septiņiem gadiem. Balstoties uz šīm pamatnostādnēm, tiks veidota darbības programma, par kuru Latvijai būs jāvienojas ar Eiropas Komisiju.
Visām ministrijām ar šo uzdevumu jātiek galā šī gada pirmajā pusē – līdz maijam. Dažas jau ir paveikušas. Pēc tam ar Eiropas Komisiju jāvienojas par atbalsta virzieniem un konkrētām investīcijām. Proti, darbības programmai ir jābūt saskaņotai, un to Latvija cer paveikt līdz vasarai.
“Nākamais jau tad būtu precīzu nosacījumu atbalsta programmu izstrāde un darbs valdībā, gatavojot Ministru kabineta noteikumus ar konkrētiem atbalsta nosacījumiem. Tas arī, pēc pieredzes spriežot, vienmēr aizņem laiku. Tāpēc, ka par šo vienmēr ir viskarstākās diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm – ar nozaru asociācijām, darba devējiem, darba ņēmējiem, pašvaldību organizācijām. Ceram, ka pilnvērtīgi šim procesam varēs pievērsties jau šī gada otrajā pusē,” sacīja Šadre.
Savukārt līdz reāliem projektiem varētu nonākt nākamajā gadā.
Edgars Šadre uzsver, ka pagaidām viss rit pēc plāna un kavēšanās nenotiek.
Fokuss uz atjaunošanas un noturības mehānismu
Pretējās domās ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa, sakot, ka ministrijas ar pamatnostādņu veidošanu kavējas, bet tas nav nekas neparasts, jo tā noticis arī iepriekšējos plānošanas periodos. Tomēr savā ziņā nākamā plānošanas perioda starta laiks atšķiras no tā, kāds tas bija iepriekšējā periodā.
“Šobrīd viss fokuss – gan politiķu, gan ierēdņu – ir uz atveseļošanas un noturības mehānismu. Daudzgadu budžets un darbības programma ir palikusi otrajā plānā. Tas ir likumsakarīgi, jo atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma termiņš, kādā tas jāinvestē, ir īsāks. Līdz 2023. gadam jau ir jābūt ļoti skaidri zināma, kur katrs cents no šīs naudas tiks tērēts. Visiem līgumiem ir jābūt noslēgtiem. Tad ieviešanas periods ir nedaudz garāks, līdz 2027. gada beigām,” skaidroja Zariņa.
Savukārt daudzgadu budžetam noteikumi nav tik strikti un arī ieviešanas laika periods ir garāks.
Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka pauda, ka pagaidām par daudzgadu budžetu viņai informācijas ir maz, viss fokuss ir uz atjaunošanas un noturības mehānismu. “Šobrīd man ir zināms tikai atjaunošanas un noturības mehānisma pirmais uzmetums, kas nesen tika apstiprināts Ministru kabinetā. Bet no pirmā apstiprinājuma līdz gala rezultātam tomēr ir ceļš jāiet. Galvenais, lai to naudu ieguldītu ne tikai pēc iespējas ātrāk, bet arī pēc iespējas efektīvāk, jo citas tādas iespējas mums tuvākā laikā nebūs dabūt vēl papildus līdzekļus ekonomikas izrāvienam un krīzes seku mazināšanai,” norādīja Šteinbuka.
Vairāk jāpaļaujas uz pašu spēkiem
Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja atzina bažas par to, vai valdībai izdosies domāt un rīkoties stratēģiski un ieguldīt līdzekļus perspektīvos projektos, un sniegt arī atbalstu uzņēmumiem.
“Nauda ir laba lieta, bet tas, kas ieplūst ekonomikā, bet mums arī ir savs budžets, un uzņēmumiem arī ir savi līdzekļi. Tur jāsasniedz kopīgs efekts. Kādreiz pirms krīzes vispār bija tāds viedoklis, ka Latvija nevar tik ilgi sēdēt uz Eiropas līdzekļiem kā uz adatas, jo tā pieaug atkarība un mums ir jāpaļaujas uz saviem spēkiem. Diemžēl krīzes laikā es domāju, ka neviens vairs tā nedomā. Un mēs esam ļoti laimīgi, ka mēs dabūsim šādu dāsnu palīdzību no ES.
Nākotnē tomēr mēs varam lēnām atgriezties pie domas, ka tomēr vajag arī ar saviem spēkiem pelnīt gan budžetam, gan arī piesaistīt privātas investīcijas,” piebilda Šteinbuka.
Šteinbuka uzsver, ka nevajag baidīties no tā, ka kādreiz Eiropas maks iztukšosies. Tiesa gan, tas drīzumā nenotiks, jo Latvijas atpalicība no vidējiem Eiropas ekonomikas rādītājiem ir liela. Līdz ar to pēc septiņiem gadiem Latvija diezin vai paliks vispār bez Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem.
Tomēr pēc šī plānošanas perioda, pēc Šteinbukas domām, Latvija jāpaļaujas vairāk uz pašu gudrību un spēkiem.
Sausums pēc investīciju plūdiem?
Tomēr tuvākajos gados par Eiropas maka dāsnumu Latvijai šaubu nav. Tieši pretēji. Latvijas Radio uzrunātie eksperti norāda uz sava veida investīciju plūdiem un pēc tam iespējamo sausuma periodu.
“Finansējuma piesaiste un plūsmas Latvijas ekonomikā varētu notikt un koncentrēties ļoti liekos apmēros arī dažos gados. Un tas uzliks vēl lielāku spiedienu uz Latvijas ekonomiku. Un šeit ir jādomā gan par nodarbinātību, gan par cenu, it īpaši būvniecības jomā.
Skaidra plānošana ir ļoti svarīga, lai novērstu zināmu pārkaršanu un riskus, kas varētu veidoties. Tas varētu būt 2023., 2024. gads, piemēram,” lēsa Latvijas Bankas ekonomiste Inese Allika.
Tajā pašā laikā Latvijas Bankas ekonomiste aicināja nepārvērtēt Eiropas Savienības naudas lomu, jo tā nav burvju nūjiņa, kas atrisina visas vajadzības un trūkumus. “Ja mēs šo finansējumu iztērējam nevis kaut kādām tekošām vajadzībām, lietām, bet novirzām ārkārtas un svarīgiem reformu virzieniem, tad tas būs ar paliekošu ietekmi un tam viennozīmīgi būs arī mazāks atkarības faktors. Tiešām ir ļoti rūpīgi jāpārdomā. Tāpat kā stāstā par zelta zivtiņu. Kādu vēlēšanos jeb kādus projektus mēs finansējam no šīs naudas,” norādīja Allika.
“Luminor bankas” ekonomists Pēteris Strautiņš uzsvēra, ka svarīgi ir nodrošināt investīciju plūsmas vienmērīgumu: “Iepriekšējā pārejā neizdevās īpaši labi to novadīt. Arī citur Eiropā sabiedrisko investīciju plūsmā bija robs. Bet Latvijā tas bija ļoti liels, un 2016. gadā tas būtībā bija svarīgākais notikums ekonomikā. Ja caurmērā naudas plūsma no Eiropas ir vērta aptuveni 4% no Latvijas IKP, tad pēkšņi vienā gadā bija divi procenti vai pat mazāk. Vairāk nekā puse no tās naudas nebija tajā gadā, un, kāds brīnums, ka arī Latvijas IKP pieaugums tajā gadā bija tāds pavājš, par 2%. Ļoti iespējams, varēja būt ap četriem.”
Lai izvairītos no krasiem ieguldījumu pārrāvumiem starp ES fondu plānošanas periodiem, Finanšu ministrija ir aicinājusi ministrijas iesniegt nozaru pamatnostādnes un plānus, lai varētu tālāk noritēt diskusijas jau par konkrētu priekšlikumu iesniegšanai valdībai.
