Itālijā dzīvojošā Līva Pakalne Fanelli glezno eļļas tehnikā un pārsvarā uz audekla. Lai radītu sev tik raksturīgās filigrānās detaļas, māksliniece izmanto smalkas otiņas. Ierasti viņas gleznu centrā ir sieviete, kas simbolizē kādu iedomu tēlu, mākslinieces alter ego vai iekšējo “es”. Gleznotājas draugs, mākslinieks Paulis Postažs viņu dēvē par spilgtu parādību latviešu glezniecībā.
“Tur ir gan reālisms, gan dekoratīvisms. Arī zināms naivisms. Tas tāds kopums. Nav vajadzību viņu rāmēt,” Līvas Pakalnes Fanelli daiļradi raksturo Paulis Postažs.
“Līva ir kaut kas savādāks, un tās visas krāsas! Tā kā pie Vidusjūras dzīvo, tad viņai viss ir daudz spilgtāks.”
Līvas Pakalnes Fanelli izstādē apskatei izliktie darbi sasaucas ar Itālijā bieži lietoto frāzi – “dolce far niente”, kas tulkojumā no itāļu valodas nozīmē “saldā nekā nedarīšana”. Līvas gleznas ir kā vizuāli stāsti, kuros lūkojoties vēstījums atklājas pakāpeniski. Smalkajā un daudzslāņainajā gleznojumā tēli un to nozīme var mainīties.
“Līvai ir fantastiskas darba spējas, un tā pašizaugsme un mērķtiecība, ar kādu viņa strādā ne tikai pie darbiem, bet arī pie sevis profesionāli attīstoties – apskaužami!” vērtē Postažs. “Viņa piepildīta ir. Tur ir detaļas, informācija. Tas ir tas, ko var pētīt un visu laiku atrast kaut ko jaunu. Kurā vietā ir paslēpts āķis, to varbūt nemaz tik viegli nevar pamanīt.”
Gleznotāja pati atzīst, ka izstādes nosaukumā iekodētā “saldā laiskošanās” ir prieks par pieredzi, kas rodas, neko nedarot. Līvas Pakalnes Farinelli gleznas mākslas telpā “Aminori” būs skatāmas līdz nākamā gada janvāra vidum.