Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Jauns LTV raidījums «Kultūrdobe»

Rihardam Zariņam veltīta izstāde

FOTO: Izstāde «Ko Latvijas meži šalc» – grafiķa Riharda Zariņa radošais mantojums

No 4. jūlija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē apskatāma izstāde “Ko Latvijas meži šalc”, kas veltīta latviešu nacionālās grafikas skolas pamatlicēja Riharda Zariņa radošajam mantojumam. Tā aptver meistara daiļradi vairāk nekā 40 gadu garumā. Mākslinieks veidojis Latvijas valsts ģerboni, naudaszīmes un pastmarkas, kā arī dibinājis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcu.

Gandrīz 20 gadi Riharda Zariņa radošajā darbībā saistīti ar pagājušā gadsimta sākuma Pēterburgu. Beidzis studijas slavenajā Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, Rihards Zariņš 1899. gadā uzsāka darbu Valstpapīru spiestuvē Pēterburgā, kur strādāja pie Krievijas Impērijas naudaszīmju izveides. 

“Zariņš sāka veidot Krievijas naudu, jo 19. gadsimta beigās Krievijā bija veikta naudas reforma, ieviešot zelta standartu. Zariņa uzdevums bija veidot uz zelta pamata veidotās jaunas zīmes,” skaidro Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniece, izstādes kuratore Kristīne Ducmane.

LNMM skatāma slavenā grafiķa Riharda Zariņa izstāde Māra Rozenberga

    Zariņš bija autors numismātu lokā joprojām augstu vērtētajām cariskās Krievijas naudaszīmēm ar Pētera Pirmā un Katrīnas Lielās attēliem.

    Viņa ieguldījums Krievijas vērtspapīru vēsturē gan ilgstoši tika slēpts.

    “Viņu atklāja tikai 2003. gadā, kad Krievijā, Sanktpēterburgā, bija izstāde “Krievijas nauda” un specfonda vadītāja bija atradusi fondos krājumā Zariņa darbu dienasgrāmatu,” stāsta Kristīne Ducmane.

    Pēc neatkarīgas Latvijas valsts dibināšanas mākslinieks atgriezās dzimtenē, kur Zariņam uzticēja valstiski nozīmīgus pasūtinājumus. 1921. gadā Zariņš izstrādā Latvijas valsts ģerboņa heraldisko risinājumu. Viņš ir autors arī ikoniskajai sudraba pieclatu monētai ar tautumeitas tēlu. Mākslinieks darināja tehniski izkoptus un sarežģītus grafiskos darbus, grāmatu vāku apdares un ekslibrus. Viņš veidoja arī asprātīgas karikatūras un plakātus.

    “Viņš bija stipri konservatīvs, un šo savu konservatīvo skatu uz pasauli un dažādām lietām un parādībām viņš saglabāja līdz mūža beigām. Un jāsaka, kā ir, viņa rakstura spītība un nespēja pielāgoties viņam diezgan daudz sagādāja arī rūgtus brīžus un viņš nonāca konfliktā ar jauno mākslinieku paaudzi,” atzīmē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

    Nozīmīgu lomu Riharda Zariņa daiļradē ieņem stājgrafika. Liela tās daļa tapusi nacionālā romantisma un simbolisma tradīcijās. Vēlāk viņa mākslā ieplūda arī jūgendstila elementi.

    Daudzos darbos vērojama arī latviešu mitoloģijas, vēstures un folkloras tematika.

    Izstādē skatāmi priekšmeti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja,  Rakstniecības un mūzikas muzeja, kā arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krātuvēm. Tos vienkopus varēs aplūkot līdz oktobra beigām.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Māksla
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti