Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Latviešu sakta – beļģu dizaina jostas sprādzē

Latviešu sakta beļģu dizaina jostas sprādzē: Kultūras mantojuma godināšana vai neveiksme?

Starptautiski atpazīstams beļģu modes dizainers Drīss Van Notens, veidojot jostas sprādzi, iedvesmu smēlies kādā latviešu pūra lādē. Tā ir precīza 18. gadsimta Kurzemes derību saktas kopija, kas interneta veikalā nonākusi kā beļģu modes dizaina zīmola aksesuārs bez atsaucēm uz kultūras piederību vai ar to saistīto nozīmi un lietojumu. Šis fakts raisījis karstas diskusijas starp mūsu kultūras aizstāvjiem gan Latvijā, gan ārvalstu diasporā.

Jostas sprādzi ar latviešu saktas motīvu kāda interneta veikala dzīlēs pamanīja Čikāgā dzīvojošā latviešu māksliniece un diasporas aktīviste Krista Laukmane-Schmitd. Viņas uzmanību saistīja starptautiski atzīta beļģu dizainera Drīsa Van Notena vārds uz jostas, jo, lai arī saktas kopija ir precīza, tās izpildījums ir nekvalitatīvs. Mākslinieces sociālajos tīklos aizsāktā diskusija par latviešu kultūras mantojuma izmantošanas veidu raisīja pretrunīgus viedokļus. 

“Tā sakta, ko redzam, ir Latvijas teritorijā pazīstama. Riņķa saktas vairāk ienāk tieši ar Rietumeiropu, ar kristīgo ticību 14.,15. gadsimtā. Sadoto roku motīvs sakņojas kristīgā tradīcijā. Tā ir mīlestība. Tās ir pārņemtas arī sadzīvē kā derību saktas,” komentēja vēsturnieks Guntis Zemītis.  

Baltu rotu muzejā apskatāmas trīs līdzīga stila un vēsturiskā perioda saktas no Kurzemes. Šādas saktas rodamas arī citos Latvijas muzejos.

Vēsturiskās saktas iespējams iegādāties arī interneta izsolēs. Beļģu dizainera modes nama oficiālajos avotos josta ar latviešu saktām gan nav atrodama, bet uz interneta veikala mājaslapā redzamās jostas skaidri salasāms Drīsa Van Notena vārds.

“Noteikti ir vajadzīga klāt informācija, ko mēs arī rakstām – vai šī ir senā kopija, vai šis ir senās rotas motīvs. No kura gadsimta, no kuras vietas, jo cilvēkiem tas ļoti interesē. Cilvēki vēlas ne tikai šo precīzo senās rotas kopiju, bet vēlas šo seno motīvu no savas dzimtas novadiem. Tā, lai viņš būtu lietojams gan ikdienā, gan velkams pie vakarkleitas,” uzskata rotu māksliniece, uzņēmuma “Baltu rotas” vadītāja Ieva Straupe-Lūse.

Savukārt Guntis Zemītis norādīja, ka bieži vien arī saktas ir pārveidotas par piekariņiem, reizēm pat par auskariņiem, saglabājot šos motīvus – tās ir dažādas variācijas.

“Šis variants ir neveiksmīgs. Tas ir vienkārši dizainera mēģinājums,” piebilda Zemītis. 

Tā arī neizdevās noskaidrot, kurā pūra lādē pasaulē atpazīstamais beļģu dizainers Drīss Van Notens smēlies iedvesmu radīt šo jostas sprādzi. Dažādu tautu nacionālie ornamenti un simboli bieži saistījuši modes dizaineru uzmanību.  Bet būtisks ir veids, kā kultūras mantojums satiekas vai pastāv līdzās mūsdienu dizainam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti