Rīgas cirka arēnā bez šķietamas kārtības sakrauti dažāda izmēra dēļi, pāris krēslu, aukla un bumba. Būvniecības preču veikalos pieejamie priekšmeti ir galvenie rekvizīti cirka mākslinieku Dāvida Dieza Mendeza un Tomaša Vaclaveka priekšnesumam. Izrādē koka dēļi pārtop vienkāršās konstrukcijās, kas māksliniekiem ļauj pārvarēt pierādīt arvien jaunas spēka, koncentrēšanās, drosmes un uzticēšanās robežas.
“Veidojot jaunu priekšnesumu, mūsu galvenais priekšnoteikums ir pašiem izbaudīt to, ko darām, un tad jau arī pārējiem patiks. Galu galā mums katra izrāde ir jāspēlē diezgan daudz reižu, tāpēc vienmēr pastāv iespēja, kas mums kā pirmajiem tā apniks. Pie šī principa pieturamies. Mums tā ir kā spēle,” skaidroja cirka mākslinieks Tomašs Vaclaveks no Slovākijas.
Izaicinot gravitācijas likumus un paši savas spējas, no malas reizēm šķiet, ka puiši vienkārši rotaļājas ar klucīšiem.
Kā atzīst paši mākslinieki, risks ir viņu mākslas darba neatņemama sastāvdaļa.
“Mēs esam gatavi visiem iespējamiem kritieniem. Mēs krītam. Mēs zinām, ka varam nokrist – tas ir normāli, taču mēs nekad nezinām, kurā virzienā mēs kritīsim – uz priekšu, atpakaļ vai uz sāniem, tāpēc mēs trenējamies krist visos virzienos un vienmēr esam gatavi kritienam,” stāstīja Tomašs Vaclaveks.
Puiši riskam viens otru pakļauj nemitīgi, bet vienlaikus ir skaidrs, ka aiz šīs šķietamās draiskulības ir nopietni treniņi, kas ļauj pilnībā pārvaldīt ķermeni.
"Mums vienkārši vienam otrā ir jāieklausās. Katru dienu. Jo katra diena atšķiras, un arī mēs katru dienu jūtamies citādāk. Tāpēc visa pamatā ir neverbālā komunikācija mūsu starpā, spēja sajust vienam otru,” atzīmēja Tomašs Vaclaveks. “Es teiktu, ka visa pamatā ir mentālā sagatavotība – spēja un māka sakoncentrēties. Un šīs iemaņas var izmantot ne tikai uz skatuves, bet arī ikdienā. Mēs tās trenējam meditējot.”
Mākslinieku sagatavotību un spēles ar risku novērtēja arī festivāla apmeklētāji.
“Netradicionāla pieeja cirkam, bet no otras puses - vecās cirka telpas, bērnības atmiņas. Jauni mākslinieki un savādāks tas skatījums, ideja, bet arī ir tradīcijas tai pašā laikā. Līdzsvars un triku elementi,” komentēja izrādes skatītāja Una.
“Tieši ar to arī tā izrāde ir diezgan aizraujoša – ar savu vienkāršību, savu minimālismu, tai pašā laikā cilvēku spējas, spēju robežas...” sprieda skatītāja Zane.
Savukārt skatītājs Kārlis teica: “Nav tā, ka būtu kādi fizikas likumi izmantoti, ko es nezinātu, it kā skaidrs.
Bet redzēt dzīvē, ka cilvēki riskē ar savu veselību, bija diezgan satraucoši.”
