Kultūras rondo


Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
«Sēdējām un plēsām matus – tik daudz foršu darbu!» Pasniegta Aijas Jurjānes stipendija topošajam māk...
«Sēdējām un plēsām matus – tik daudz foršu darbu!» Pasniegta Aijas Jurjānes stipendija topošajam māksliniekam
Jau trešo gadu kādam topošajam māksliniekam tiek pasniegta Aijas Jurjānes stipendija, kuru savas mammas, gleznotājas un pedagoģes piemiņai izveidojuši Kristīne, Ieva un Pāvils Jurjāni. Šogad stipendiju ieguvusi Jaņa Rozentāla mākslas skolas studente Alise Gaile. Bet, stipendijas devējiem par prieku labu pretendentu šoreiz bijis tik daudz, ka piešķirtas arī piecas veicināšanas balvas.
Kā cilvēka trauslums savienojams ar tehnoloģiju aukstumu? Ieskats Rīgas Fotogrāfijas biennālē
Kā cilvēka trauslums savienojams ar tehnoloģiju aukstumu? Ieskats Rīgas Fotogrāfijas biennālē
Rīgas Fotogrāfijas biennāle šogad pievēršas mūsdienu identitātes jautājumiem – tam, kā tehnoloģijas ietekmē gan fotogrāfiju kā mediju, gan cilvēkus pašus. Piemēram, izstāde "Cilvēks-dators" runā par cilvēka trauslo dabu un to, kā cilvēka identitāte, jūtas un sapņi šobrīd ir savienojami ar tehnoloģijām, kas ir aukstas un nehumānas, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja biennāles kuratore, māksliniece Inga Brūvere.
Mākslas darbi veido savu dzīves telpu. Māksliniece Amanda Ziemele par Latvijas paviljonu Venēcijas b...
Mākslas darbi veido savu dzīves telpu. Māksliniece Amanda Ziemele par Latvijas paviljonu Venēcijas biennālē
Atklāts Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 60. starptautiskajā mākslas izstādē. Tā māksliniece Amanda Ziemele atzina, ka paviljona iekārtošana nav bijusi viegla, bet beigu beigās viņas mākslas darbi paši bijuši tie, kas izveidojusi savu dzīves telpu, kuru ieraudzīt var jau no ārpuses. Plašāk par ekspozīciju māksliniece stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo". 
Ar Kristīnes Želves un Vikas Ekstas kopdarbu atklāj jaunu grāmatu sēriju «Mazās Strāvas»
Ar Kristīnes Želves un Vikas Ekstas kopdarbu atklāj jaunu grāmatu sēriju «Mazās Strāvas»
19. aprīlī galerijā "Istaba" notiks rakstnieces, režisores Kristīnes Želves un mākslinieces Vikas Ekstas grāmatas "Vēlas turpmāk saukties" prezentācijas pasākums un pop-up izstāde. Mākslinieču kopdarbs aizsāk jauno kabatas grāmatu sēriju "Mazās Strāvas", kas paredzēta tieši kopdarbiem – vairāku autoru mijiedarbei un inovatīvai saspēlei, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja sērijas redaktore Elvīra Bloma un "Vēlas turpmāk saukties" autores. 
Tautas deju ansamblis «Vektors» 65. dzimšanas dienu svin ar diviem lieliem koncertiem
Tautas deju ansamblis «Vektors» 65. dzimšanas dienu svin ar diviem lieliem koncertiem
Viņi nupat pievienojušies vecuma grupai "65+", bet pensijā doties pavisam noteikti negrasās. Savu jubileju Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis "Vektors" svinēs pavisam jauneklīgā garā – ar veseliem diviem liela mēroga koncertiem Ķīpsalas izstāžu hallē, vienā no tiem izdejojot savu zelta fondu, bet otrā piedāvājot pirmoreiz tieši "Vektoram" veidotu deju uzvedumu ar kolektīva vadītājas Dagmāras Bārbales horeogrāfiju un Mārtiņa Miļevska mūziku.
Būt cilvēkam ir arvien lielāks izaicinājums. Saruna ar Dailes teātra izrādes «Meistars un Margarita»...
Būt cilvēkam ir arvien lielāks izaicinājums. Saruna ar Dailes teātra izrādes «Meistars un Margarita» režisoriem
"Ja mēs paņemam trīs vai četras stundas no skatītāju dzīves, mēs tās nevaram atdot atpakaļ. Tāpēc tām ir jābūt labi pavadītām. Tas ir tas skaistais teātra dalīšanās rituāls: mēs kopīgi mēģinām saprast, ko tas nozīmē – būt cilvēkam," tā par teātri un savu režijas darbu intervijā "Kultūras rondo" teic igauņu režisore un māksliniece Ene-Līsa Sempere.
«Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs» – jauna izstāde Medicīnas vēstures muzejā
«Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs» – jauna izstāde Medicīnas vēstures muzejā
Pārcilājot Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krātuvēs glabātās liecības, ir radīta izstāde "Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs". Papildus izstādei no muzeja arhīvā atrastiem protokoliem radīta īpaša filma ar nosaukumu "Zinātniskās padomes sēde", Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja muzeja direktors Kaspara Vanags, izstādes kuratore Kristīne Liniņa un pētniece Zane Zajančkauska.
Par varas spēlēm ar cilvēkiem – «Hanzas peronā» notiks lugas «Totalitārais romāns» lasījums
Par varas spēlēm ar cilvēkiem – «Hanzas peronā» notiks lugas «Totalitārais romāns» lasījums
28. februārī "Hanzas peronā" gaidāms neparasts skatuves mākslas notikums – lietuviešu dramaturga Marjus Ivaškeviča lugas "Totalitārais romāns" lasījums. Mākslas un varas sarežģītās attiecības un veids, kā vara iznīcina cilvēku, – tēmas, ko uz skatuves risinās starptautiska teātra profesionāļu komanda. Par gaidāmo notikumu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja tā producente Jevgēņija Šermeņeva. 
Tūkstoš un vienas nakts poētika. Jāzepa Grosvalda plašais skatījums
Tūkstoš un vienas nakts poētika. Jāzepa Grosvalda plašais skatījums
Gleznotājs, ceļotājs, mūziķis, rakstnieks… "Viņš bija plašs," par Jāzepu Grosvaldu saka Eduards Kļaviņš, mākslas vēsturnieks, kurš padziļināti pētījis Grosvalda atstāto mantojumu, ko apkopojis 2006. gadā izdevniecībā "Neputns" iznākušajā monogrāfijā "Džo. Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla".
Kāda saistība radošumam ar automātiskumu? Jauno mediju mākslinieku izstāde Liepājā
Kāda saistība radošumam ar automātiskumu? Jauno mediju mākslinieku izstāde Liepājā
Kāda saistība radošumam ar automātiskumu? Šo šķietamo pretrunu saistošā jauno mediju mākslas izstādē Liepājā risina četru valstu mākslinieki. Viņu darbos indivīda un sabiedrības uztvere satiekas ar tehnoloģiju radītajām automatizācijas iespējām, risinot jautājumus par mākslinieka lomu, autorību, rutīnu un radošumu mūsdienu laikmetā.
Upe vēžu zupas krāsā. Jāzepa Grosvalda ceļojumi
Upe vēžu zupas krāsā. Jāzepa Grosvalda ceļojumi
Dzimis ģimenē, kurā ceļošana tika pieņemta kā daļa no dzīves, Jāzeps Grosvalds jau no agras bērnības zināja, ka aiz Latvijas priežu mežiem plešas vēl citas zemes un plašumi. "Viņš bija pasaules pilsonis," saka mākslinieka daiļradei un dzīvei veltītās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādes "Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai" kuratore Ieva Kalnača. Vienmēr ar skiču bloku kabatā Jāzeps Grosvalds piefiksēja austrumzemju un Vidusjūras krāsas, tērpus un cilvēkus, lai vēlāk šīs fiksācijas pārvērstu eļļas darbos. 
Ieraudzīt pilsētu digitālo tehnoloģiju gaismā. Notiks Valmieras Starptautiskais multimediju festivāl...
Ieraudzīt pilsētu digitālo tehnoloģiju gaismā. Notiks Valmieras Starptautiskais multimediju festivāls
No 26. februāra līdz 3. martam Valmierā norisināsies otrais Valmieras Starptautiskais multimediju festivāls, kura programmā šogad iekļauti mākslinieki no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Kanādas un Norvēģijas. Festivāls jau otro gadu pulcē māksliniekus, kuru darbi iedzīvojas pilsētvidē, un viņu vidū šogad ir arī jauno mediju māksliniece Līga Vēliņa un apvienības "Orbīta" pārstāvis Artūrs Punte, kuri Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" sarunājās ar festivāla kuratori Martu Kontiņu.
Skaudras un pamodinošas esejas. Ar ukraiņu autori Oksanu Zabužko iepazīstina tulkotāja Māra Poļakova
Skaudras un pamodinošas esejas. Ar ukraiņu autori Oksanu Zabužko iepazīstina tulkotāja Māra Poļakova
Februāra sākumā iznāca Oksanas Zabužko eseju izlase "Planēta Vērmele", kuru no ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" tulkotāja atklāja, ka šo darbu veikusi ar pienākuma un pat misijas apziņu, jo, viņasprāt, bez Oksanas Zabužko izklāstītās analīzes un konteksta mūsu zināšanās par Ukrainas vēsturi un arī saprašanā par to, kas notiek šobrīd, būtu milzīgs robs. Tās ir skaudras, pamodinošas un vajadzīgas esejas, lai mēs, iespējams, paguruši un pie kara pieraduši tomēr spētu saglabāt modrību 24. februāra priekšvakarā – dienā, kad pirms diviem gadiem Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā. 
Kā ieraudzīt rotas īsto dabu? Par rotu un tās valkātāju stāsta izstāde «Skārien-jūtīgs»
Kā ieraudzīt rotas īsto dabu? Par rotu un tās valkātāju stāsta izstāde «Skārien-jūtīgs»
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā aplūkojama izstāde "Skārien-jūtīgs", kurā izstādītas Rotu mākslas biedrības mākslinieku darinātas rotas, bet līdzās tām – arī šo rotu nēsātāju fotogrāfijas. Tieši rotas un tās nēsātāja saikne arī ir šīs izstādes fokuss, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja izstādes kuratores, Rotu mākslas biedrības mākslinieces Ginta Grūbe un Zane Vilka, un izstādes scenogrāfe Ilze Ķēniņa.
Savas vēstures veidošana. Jāzepa Grosvalda dienasgrāmatu mantojums
Savas vēstures veidošana. Jāzepa Grosvalda dienasgrāmatu mantojums
Jāzepa Grosvalda memoriālā kolekcija sevī ietver arī mākslinieka dienasgrāmatas, rakstītas no sešpadsmit gadu vecuma līdz mūža galam. Tas ir plašākais Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam zināmais dienasgrāmatu mantojums, ko pēc sevis atstājis mākslinieks. Šīs dienasgrāmatas ir ne vien vērtīgs informācijas avots, bet arī mākslas darbi pašas par sevi – aplūkojami vitrīnās LNMM izstādē "Tagad esmu noņēmies dzīvot mākslai".
Arhitekta saruna ar sabiedrību. Latvijas Arhitektu savienība svin organizācijas simtgadi
Arhitekta saruna ar sabiedrību. Latvijas Arhitektu savienība svin organizācijas simtgadi
"Arhitekts viens pats neko vairāk kā kaut kādu smuki dekorētu objektu laikam neradīs," par arhitekta nepieciešamību būt aktīvā mijiedarbībā ar sabiedrību Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" stāsta Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga. Vērojumos par jaunajiem arhitektūras studentiem un Arhitektu savienības simtgadi dalās Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētāja Linda Leitāne, RISEBA arhitektūras fakultātes dekāns Rūdolfs Dainis Šmits un Juris Poga.
Par mākslinieka izvēlēm – «Zuzeum» vienkop skatāmi vairāki simti padomju laikā tapušu mākslas darbu
Par mākslinieka izvēlēm – «Zuzeum» vienkop skatāmi vairāki simti padomju laikā tapušu mākslas darbu
"Kur lai paslēpjās!" – māksliniekam Robertam Stārostam 1954. gadā tas bija izmisuma kliedziens ar izsaukuma, nevis jautājuma zīmi. To par pamatu jaunai izstādei ņēmis mākslas centrs "Zuzeum", nosaukumā apzināti atstājot gramatisku aplamību – vārds "paslēpjās" rakstīts ar garo "ā", kā to lietojis arī pats mākslinieks. Izstādē no 9. februāra vienkop skatāmi vairāki simti mākslas darbu, kas tapuši padomju okupācijas laikā un uzdod arī šodien aktuālus jautājumus par mākslinieka izvēlēm ārējas nebrīves apstākļos.
Vai Latvijas kino nozare veidojas par hermētisku burbuli? Atziņas pēc «Lielā Kristapa» ceremonijas
Vai Latvijas kino nozare veidojas par hermētisku burbuli? Atziņas pēc «Lielā Kristapa» ceremonijas
4. februārī sadalītas nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps". Daudzos ceremonija radījusi mulsinošu sajūtu, jo balvas ieguva daudzsēriju filma "Padomju džinsi", kura plašākai publikai vēl nemaz nav pieejama. Ir sajūta, ka kino nozare iet paralēlu gaitu tam, kā dzīvo skatītāji, radot savu "burbuli", Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pauda kinokritiķe Dārta Ceriņa. Savukārt režisore, "Lielā Kristapa" žūrijas komisijas pārstāve Ieva Ozoliņa norādīja, ka nākamgad cer situāciju mainīt. 
Latvijas Radio skanēs jauns pasaku cikls topošo aktieru balsīs. Iepazīstina Zane Daudziņa
Latvijas Radio skanēs jauns pasaku cikls topošo aktieru balsīs. Iepazīstina Zane Daudziņa
No 5. februāra Latvijas Radio raidījumā "Labu nakti" divas nedēļas skanēs jauns cikls, kurā pasakas skanēs jauno mākslinieku – Latvijas Kultūras akadēmijas 1. kursa studentu, topošo aktieru un režisoru izpildījumā. Par darbu ar studentiem un pasakām, kuras klausīties vēl un vēl, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore, runas pedagoģe un aktrise Zane Daudziņa. 
Arhitekts Jānis Dripe: Rīgas «džentlmeņa komplektā» trūkst divu kultūrbūvju
Arhitekts Jānis Dripe: Rīgas «džentlmeņa komplektā» trūkst divu kultūrbūvju
Izdota arhitekta Jāņa Dripes grāmata "Kultūrtelpa – 21. gadsimta kultūras būves Latvijā". To veidojot, viņš secinājis, ka Latvijā vajadzīga vien pacietība un pēctecība – tad rezultāts būs. Par pierādījumu tam jau kalpo Nacionālā bibliotēka (LNB), Rundāles pils un Mežaparka lielā estrāde, bet nākotnē, cerams, kalpos vēl arī citas kultūras būves, kuras daudzi pacietīgi gaida, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pauda arhitekts Jānis Dripe seniors un Jānis Dripe juniors, kurš veidojis grāmatas dizainu.
Padarīt aktieri jaunāku, vecāku, nogurušāku – grima mākslinieka darbs filmēšanas laukumā
Padarīt aktieri jaunāku, vecāku, nogurušāku – grima mākslinieka darbs filmēšanas laukumā
Likt aktieriem izskatīties jaunākiem, vecākiem, nogurušākiem vai veselīgākiem – par to visu filmēšanas laukumā rūpējas grima mākslinieks. Arī par to, lai filmas vai seriāla varoņi izskatās atbilstoši un ticami tam laikam, kuru ataino. Darbs ir atbildīgs, jo pēc tam to tuvplānā un palielinājumā uz lielā ekrāna vērtēs ļoti daudz cilvēku, taču interesants un daudzpusīgs, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja grima māksliniece Maija Gundare.
Kā top mūsdienu kino neatņemamā sastāvdaļa – vizuālie efekti? Stāsta Māris Āboliņš
Kā top mūsdienu kino neatņemamā sastāvdaļa – vizuālie efekti? Stāsta Māris Āboliņš
Noņemt nogurušam aktierim krunciņas, aizkrāsot nevēlamu reklāmas stabu vai pat veselu māju, kas neatbilst filmā attēlotajam laikam, – to visu paveic vizuālo efektu jeb datorgrafikas speciālisti. Turklāt viņi to izdara tā, ka lielākoties šīs izmaiņas pat nemanām, toties režisori var atviegloti uzelpot. Par vizuālo efektu un datorgrafikas lomu filmu veidošanā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja vizuālo efektu meistars Māris Āboliņš. 
Liepājas teātra mākslinieciskā vadītāja Valtera Sīļa mērķi – ieguldīt jaunajos aktieros un attīstīti...
Liepājas teātra mākslinieciskā vadītāja Valtera Sīļa mērķi – ieguldīt jaunajos aktieros un attīstīties starptautiski
Kandidēt uz Liepājas teātra mākslinieciskā vadītāja amatu režisoru Valteru Sīli mudināja iekšējās misijas sajūta un vēlme uzņemties atbildību par teātra mākslu, kas top un kas taps. Liepājā viņš vēlas ieguldīt teātra turpinājumā, strādājot ar jaunajiem aktieriem, un attīstīt starptautisko sadarbību dažādos jaunos formātos, jaunais teātra mākslinieciskais vadītājs Valters Sīlis stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo".
Iepazīt Džo. Jāzepa Grosvalda kolekcija un tās ceļš līdz Latvijai
Iepazīt Džo. Jāzepa Grosvalda kolekcija un tās ceļš līdz Latvijai
Jāzepa Grosvalda mākslai veltītajā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādē "Tagad esmu noņēmies dzīvot mākslai" ir izstādīta tikai maza daļa no mākslinieka memoriālās kolekcijas, kas nodota muzejam glabāšanā. Starp 2468 priekšmetiem tur atrodamas ne tikai skices un zīmējumi, bet arī Grosvalda paša veidotie žurnāli, dienasgrāmatas, vēstules un plašs fotogrāfiju materiāls.
Kā necenzēt sevi un atrast empātiju? Saruna ar aktrisi Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu pēc izrādes «Visas viņa...
Kā necenzēt sevi un atrast empātiju? Saruna ar aktrisi Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu pēc izrādes «Visas viņas»
Dailes teātra Mazajā zālē režisore Inese Mičule un aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa skatītājus aicina uz monoizrādi "Visas viņas". Britu dramaturgs Alistērs Makdauels (Alistair McDowall) radījis trīs monologus, kuru centrā ir sieviešu likteņi dažādos laikos. Tie runā par tēmām, kuras ikdienā bieži tiek apspiestas, noklusinātas, neizrunātas. Pēc pirmizrādes sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" aktrise teic, ka nebaidās no tā, ko kāds padomās, ka kādam kāds vārds izrādē liksies par rupju vai tēma šķitīs par jūtīgu – teātrim ir jārunā par tādām tēmām, citādi no tā nav jēgas. Viņa cer, ka izrāde kādam palīdzēs necenzēt sevi un atrast empātiju pret sevi un pārējiem.
Gribētos atsākt gleznot. Saruna ar «Lielā Kristapa» mūža balvas laureāti Ievu Romanovu
Gribētos atsākt gleznot. Saruna ar «Lielā Kristapa» mūža balvas laureāti Ievu Romanovu
"Šāda balva ir milzīga, tā ir ļoti, ļoti aizkustinoša, tā ir nenovērtējama," Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" stāsta filmu māksliniece Ieva Romanova, kura šogad saņems "Lielā Kristapa" balvu par mūža ieguldījumu. Māksliniece darbu Rīgas Kinostudijā sāka 1978. gadā un kopš tā laika saņēmusi piecus "Lielā Kristapa" apbalvojumus par labāko filmu mākslinieka darbu. No 1999. līdz 2023. gadam Romanova kā Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja bija arī nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" organizēšanas priekšgalā.
Dzīve kā misija. Jāzepa Grosvalda mantojums
Dzīve kā misija. Jāzepa Grosvalda mantojums
20. gadsimta pirmajā pusē Jāzeps Grosvalds ieņēma būtisku vietu Latvijas mākslas telpā, ap sevi pulcējot sava laika jaunos talantus. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce ir droša, ka tieši Grosvalds "atklāja šejienes jaunatnei pasaules elpu". Gan Jāzepa personība, gan māksla izcēlās ar aizrautību un drosmi, izceļot un pētot tādas komplicētas tēmas kā bēgļi un Pirmais pasaules karš.
Kā cilvēkos veidot kontaktu ar filmu? Saruna ar jauno Rīgas Kino muzeja vadītāju Ingu Pērkoni
Kā cilvēkos veidot kontaktu ar filmu? Saruna ar jauno Rīgas Kino muzeja vadītāju Ingu Pērkoni
Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs jau vairākus gadus gaida jaunu mājvietu Tabakas fabrikā. Tagad muzeja vadībā pēc 20 gadu prombūtnes atgriezusies kino zinātniece Inga Pērkone, kas cer, ka muzejs līdz ar filmu skolu vismaz daļēji uz Tabakas fabriku pārcelsies jau rudenī. Viņasprāt, moderna kino muzeja uzdevums ir veidot cilvēkos kontaktu ar filmu, lai filma nav tikai īss mirklis, kas ātri aizplūst prom no atmiņas. Tāpat muzejam jāstiprina dažādu filmu veidotāju paaudžu savstarpējās saiknes, Pērkone pauda Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo". 

Vairāk

Svarīgākais šobrīd