Ko dara Latvijas Arhitektu savienība?
Biedrība "Latvijas Arhitektu savienība" (LAS) ir viena no vecākajām nevalstiskajām organizācijām Latvijā, kas apvieno nozares profesionāļus un veicina arhitektūras attīstību Latvijā. LAS statūtos kā galvenie darbības virzieni ir minēti – arhitektu profesionālo interešu aizstāvība, arhitektu sertificēšana, arhitektūras attīstība un popularizēšana, Latvijas arhitektu, ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas arhitektu apvienošana, kā arī kultūrvēsturiskās vides saglabāšana, izkopšana un tālākā attīstībā Latvijā.
Poga stāsta, ka interese par arhitekta profesiju mūsdienās joprojām ir liela un, mācot jaunos arhitektus Rīgas Tehniskajā universitātē, studentos var novērot vēlmi darīt kaut ko labu un veidot sabiedrībai kaut ko pozitīvu un paliekošu. "Es domāju, ka mērķis, kāpēc biedrība tika dibināta, pa lielam paliek tāds pats. Tā ir organizācija, kurā arhitekti tiekas, lai veicinātu arhitektūru, lai sabiedrība saprastu, kādi ir arhitektūras uzdevumi, misija," uzsver savienības prezidents.
Viņš skaidro, ka jaunajos arhitektos saredz noslēgtību, bet uzskata, ka nepieciešams ir pretējais – atvērtība, lai varētu saņemt signālus no visām jomām.
"Arhitekts viens pats neko vairāk kā kaut kādu smuki dekorētu objektu laikam neradīs," atzīmē Poga.
Savienības priekšsēdētāja uzsver, ka Arhitektu savienība visas pastāvēšanas laikā un joprojām turpina regulāri veidot publiskas lekcijas, diskusijas un dažāda veida notikumus, tostarp Latvijas Arhitektūras gada balvu, dažādas izstādes, konkursus. "Vienmēr savienības arhitekti ir paši bijuši klātesoši neatkarīgi no varu maiņām, ekonomiski politiskām situācijām, klātesoši visos iespējamajos notikumos un par to [arhitektūru] stāstījuši," skaidro Leitāne.
Jaunā paaudze
RISEBA arhitektūras fakultātes dekāns stāsta, ka studijās mēģina nodrošināt divas svarīgas lietas – iespēju radīt savas idejas un pēc tam šīs idejas palīdzēt attīstīt. "Kad studenti redz, ka viņi ir atbalstīti, nav noraidīti, viņiem uzreiz veidojas tāda cieņa pret pasniedzēju. Arī pasniedzēji izrāda cieņu viņiem, jo mēs vēlamies saprast, par ko viņi domā, jo viņi domā savādāk nekā mūsu paaudze," vērojumos par arhitektūras studentiem dalās Šmits.
Poga atzīmē, ka Arhitektu savienības statūtos tiek uzsvērts, ka arī jaunākā arhitektu paaudze jau studiju laikā ir aicināta veidot kopienas un nākt darboties savienībā. Tā studentiem ir iespēja apgūt ne tikai akadēmiskās arhitektūras lietas, bet arī iepazīt praktiskos un aktuālos procesus arhitektūras vidē.
"Ir mainījies cilvēks pats, tas nav tikai arhitekts, kas ir mainījies. Pēdējie gadi ir mainījuši saskarsmes formātu kā tādu, un sākotnēji biedrības bija faktiski kā klubi, kā tikšanās vietas, kurās apspriest dažādu veidu jautājumus," par nepieciešamību arhitektiem tikties savienībā stāsta Leitāne.
Viņa norāda, ka Latvijā ir aptuveni divas reizes mazāk arhitektu uz tūkstoš iedzīvotājiem nekā vidēji Eiropā, tāpēc ir svarīgi aicināt jaunos arhitektus mācīties un atbalstīt viņus.
Top Arhitektūras likums
Leitāne stāsta, ka šobrīd kopā ar ministrijām joprojām notiek aktīvs darbs pie Arhitektūras likuma virzīšanas, kas, iespējams, mainīs un transformēs veidu, kā arhitekti darbojas, un mainīs arī Arhitektu savienības lomu. "Tiks izveidota arhitektu kolēģija, arhitektu biroju asociācija jau šobrīd tiek veidota, kas savukārt atvieglos darbu un, pieļauju, ka savā veidā mobilizēs tos, kuri šobrīd nav biedrībā, bet kas ir profesionāli arhitekti un gaida no biedrības, lai mēs darbotos likumdošanas jautājumos," atzīmē savienības priekšsēdētāja.
Poga uzsver, ka Arhitektūras likums sakārtos arhitektūras attiecības ar citām nozarēm. Šobrīd arhitekti ir daļa no Būvniecības likuma, kurā tiek nosaukti kā sertificēti būvspeciālisti. "Mēs esam tādi paši sertificēti būvspeciālisti kā jebkurš cits būvniecības procesa dalībnieks. Projektēšana jeb radošais ir tā pati būvēšana, un te cietēji ir ne tikai arhitekti, bet arī visi inženieri, kad arhitektiem palīdz to projektu salikt kopā. Uz viņiem arī tāpat skatās kā uz parakstu ražotājiem un viss, iedod sertifikātu, parakstu, un viss gatavs, atbildības nekādas," skaidro savienības prezidents.
Atzīmējot Latvijā vienīgās profesionālās arhitektu organizācijas simtgadi 2024. gadā, norisināsies dažādi Latvijas Arhitektu savienībai veltīti pasākumi, tostarp Latvijas Arhitektu savienības XXIII kongress, kas norisināsies divās sesijās. Pirmā sesija notiks 23. februārī attālināti "Zoom" platformā. Sesijas laikā tiks izskatīti un apstiprināti LAS statūtu grozījumi.
Savukārt otrā sesija norisināsies 16. martā klātienē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Kongresā tiks pieņemta turpmākā LAS darbības programma, veikti grozījumi statūtos, pieņemti lēmumi par LAS struktūras izmaiņām, kā arī viens no svarīgākajiem kongresa uzdevumiem būs LAS prezidenta, valdes priekšsēdētāja, padomes, ētikas un revīzijas komisijas vēlēšanas.
