Nedēļas nogalē notiks "eParaksta" sistēmu migrācija uz tās jauno tehnoloģisko platformu. Tāpēc 27. aprīlī visu diennakti iedzīvotājiem un organizācijām nebūs pieejami "eParaksta" rīki.
Autora ziņas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 26. aprīlī nodeva Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pierādījumus tam, ka bijušais Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai") 16 gadu garumā valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis pilnīgu informāciju par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem un fiziskajām personām kopsummā par gandrīz 270 000 eiro, informēja KNAB.
Savas rekomendācijas, kā uzlabot Latvijas ekonomiku, sniegusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD. Plašā pārskatā norādīts, ka Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāpārskata nodokļi, jāstiprina publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas. Lai nodrošinātu izaugsmi, valstī vajadzētu reformēt nodokļu sistēmu, tostarp samazinot darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un paaugstinot nodokļus par īpašumu, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja OECD ģenerālsekretārs Matiass Kormans.
Saeimas Juridiskajā komisijā neatbalsta ieceri, ka partijas nelikumīgas finansēšanas gadījumā kriminālatbildība jānosaka jau pie krietni mazākām summām, nekā šobrīd likumā noteikts. Izmaiņas Krimināllikumā piedāvāja Tieslietu ministrija (TM), un tās otrdien, 23. aprīlī, bija nonākušas līdz vērtēšanai Saeimas komisijā. Kā TM pamato vajadzību slieksni mazināt, un kāpēc tam nebija atbalsta?
Par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētais taksists Sergejs Sidorovs, kurš nodevis ziņas tā saucamajiem "Baltijas antifašistiem", savu vainu daļēji atzīst. Viņš norāda, ka tik tiešām ar šīs organizācijas pārstāvi "Telegram" kanālā komunicējis, taču viņa nodoms neesot bijis vērsties pret Latvijas valsti.
Pasaulē lielākā elektrisko automašīnu ražotāja Ķīna pagaidām gan mazā apmērā, bet sāk startēt arī Latvijā. Pasaulē otras lielākās ekonomikas pārstāvniecība ar šāda tipa transporta līdzekļiem pagaidām nav sevišķi liela, taču tuvāko gadu laikā tas varētu mainīties. Kādēļ tā un vai arī Latvijas ceļiem redzēsim tieši Ķīnas uzņēmumu elektroauto pieplūdumu?
Latvijā galvenā revīzijas iestāde – Valsts kontrole – ik gadu veic visu galveno publisko iestāžu pārbaudes, tai skaitā Valsts kancelejas. Un tieši ar Valsts kanceleju saistīts viens no pēdējo mēnešu skaļākajiem skandāliem Latvijas politikā – bijušā premjerministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") lidojumi ar speciālajiem avioreisiem. Kāpēc Valsts kontrole šos pārkāpumus neatklāja jau agrāk?
Finanšu ministrijas (FM) vadībā dažādu nozaru pārstāvji mēnešiem ilgi diskutējuši par to, kādas izmaiņas Latvijā nepieciešamas nodokļu sistēmā. Sabiedriskajai apspriešanai šobrīd nodots segments par darbaspēka nodokļiem, kur izstrādāti pat veseli 15 scenāriji, no kuriem politiķiem vajadzēs izvēlēties sev tīkamāko.
Jau vairākus gadus Latvijā tiek īstenota sporta pārvaldības reforma, mēģinot novērst sadrumstalotību valsts budžeta naudas piešķiršanā sporta federācijām. Daļa lietu reformā ir sakārtotas, daļa vēl joprojām ir jārisina, bet jautājumu šķetināšanu nepadara vienkāršāku Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadītāju domstarpības.
Putnu aizsardzība pret dabas biotopiem – šāds duelis izvērsies Baltezera salās, kur tur mītošā jūras kraukļu kolonija ilgstoši nodara lielu kaitējumu aizsargājamiem un veciem kokiem, daļu no tiem faktiski iznīcinot. Dabas aizstāvjiem bija jāvienojas, kas šajā gadījumā svarīgāk: aizsargāt putnus vai kokus. Nolemts par labu biotopiem, tādēļ medniekiem dota iespēja daļu putnu nošaut, lai citus izbiedētu un liktu tiem pārcelties citviet.
Plašas diskusijas raisījusi jaunieviestie vaučeri taksometra braucienam no Rīgas lidostas. To cena – 33,5 eiro – daudziem šķiet par dārgu. Tikmēr taksometru nozare uzstāj, ka šāds tarifs ir pamatots. Turklāt jau pirmajās dienās, kad jaunais pakalpojums ieviests, klientu pieprasījums pēc tā esot diezgan ievērojams.
Nedaudz vairāk kā trīs mēnešus pirms Parīzes olimpisko spēļu sākuma atsevišķas Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) ietilpstošas sporta federācijas pieprasījušas jauna LOK prezidenta vēlēšanas rīkot agrāk, nekā tas bija paredzēts. Federācijās uzskata, ka pašreizējais LOK prezidents Jānis Buks ir nepietiekami cīnījies par sporta finansējumu un kopējām interesēm. Buks darbu LOK gan būtu gatavs turpināt.
Lai gan interneta savienojums 2024.gadā mūsu platuma grādos ir pilnīgi pierasta un teju pašsaprotama lieta, tā darbībai nepieciešama arī diezgan pamatīga fiziskā infrastruktūra. Tie ir datu centri un, protams, kabeļi, pa kuriem internets nokļūst visdažādākajās vietās. Zemūdens kabeļi mūsdienās kļuvuši par visa interneta mugurkaulu, savienojot kontinentus un valstis. Taču, kā to parādīja nesens piemērs Sarkanajā jūrā, sistēmai ir arī apdraudējumi.
Līdz ar diskusijām par nepieciešamību no Latvijas tranzīta izslēgt mangāna rūdu, sāktas arī sarunas par to, vai no tirdzniecības ar agresoriem mums nevajadzētu atteikties pavisam. Bet cik tas Latvijai maksātu, cik cilvēki zaudētu darbu, un kāda būtu šāda soļa ietekme uz Latvijas ekonomiku kopumā?
Ģenerālprokuratūra sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjerministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") komandējumos. Tikmēr premjere izveidojusi dienesta pārbaudes komisiju, lai izvērtētu prokuratūras norādītos apstākļus, amatpersonu rīcību un atbildību.
No trešdienas, 20. marta, diena kļuvusi garāka par nakti. Un, lai to atzīmētu, no rīta pat vairākās vietās Latvijā nosvinēti pavasara saulgrieži. Ar dziesmām, šūpošanos un virkni citu seno latviešu Lieldienu tradīciju.
Valstij parādā esošo uzturlīdzekļu nemaksātāju skaits gadu no gada ir teju nemainīgs. Valstij šie ļaudis ir parādā vairāk nekā pusmiljardu eiro. Liela daļa no viņiem darbojas ēnu ekonomikā, un arī šajā ziņā garām paiet lielas summas nodokļu maksājumos. Ko darīt, lai no šiem cilvēkiem naudu tomēr varētu piedzīt, un kas darīts pēdējo gadu laikā?
Caur Latvijas ostām uz Krieviju joprojām turpina plūst mangāna rūda, ko izmanto agresorvalsts militārā rūpniecība. Gan iedzīvotāji, gan Saeimas koalīcijas un opozīcijas pārstāvji uzskata, ka mangāna rūdas tranzīts caur Latviju uz Krieviju ir jāpārtrauc. Vienlaikus eksperti brīdina – tranzīta aizliegšana ietekmēs gan ostu darbību, gan nodarbinātību. Lai arī tiek strādāts pie mangāna rūdas iekļaušanas Eiropas Savienības (ES) sankciju paketē pret Krieviju, Latvijā saglabājas augstāks sankciju apiešanas risks nekā citur ES.
Attiecībā uz Latvijas ekonomisko izaugsmi daudz runājam par to, kā "noķert" Eiropas Savienības vidējos rādītājus un mazināt savu atpalicību arī no pārējām divām Baltijas valstīm. Latvijas Banka tam veltītā konferencē piedāvāja savu recepti, norādot pat vairākus skaidrus virzienus, kā un kur varam attīstīties. Taču, lai to visu realizētu, nepieciešama arī attieksmes maiņa.
Valsts policija (VP) gatavojas intensīvam darbam šajā nedēļas nogalē, kad notiks Krievijas prezidenta "vēlēšanas". Policija paredz, ka šajā laikā gaidāmas dažādas provokācijas un sola pret tām vērsties bargi. Krievijas karogu izmantošana tiks stingri uzskatīta par Kremļa režīma slavināšanu. VP šajās dienās palīdzēs arī Valsts robežsardze gan "vēlēšanu" vietās Rīgā, gan uz valsts robežas.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība (ES) pret agresorvalsti vērsusi veselas 13 sankciju kārtas. Taču neviena no tām nav skārusi mangāna rūdu, no kuras tiek izgatavoti ieroči, un kura uz Krieviju plūst arī caur Latvijas dzelzceļu un ostām. Šim jautājumam ministrijas apņēmušās meklēt risinājumu. Taču tas atklājis jautājumu – vai šī mangāna rūda ir vienīgais "caurums" ES sankcijās un vai gadījumā neapzināti nestiprinām Krievijas militāro spēku arī citos veidos.
Aplokšņu algu skandāls premjeres partijā. Neskatoties uz to, ka "Vienotības" pārziņā nu jau ilgāku laiku ir Finanšu ministrija un tā aicina sabiedrības locekļus "iznākt no ēnu ekonomikas", pati partija saviem darbiniekiem maksājusi "aploksnēs". Tā raidījumam "Nekā personīga" apgalvoja partijas bijušais darbinieks Normunds Orleāns. Politiskais spēks pārmetumus sauc par meliem. Apsūdzības vērtēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Jau piektdien, 8. martā, Latvija kļūs par pirmo valsti Eiropas Savienībā (ES), kas noteiks aizliegumu importēt Krievijas un Baltkrievijas augļus un dārzeņus. Sākumā tika plānots, ka liegums attieksies vien uz graudaugiem, bet pēcāk nolemts, ka arī uz citiem pārtikas produktiem. Turklāt ierobežojums attieksies uz visiem – kā uzņēmējiem, tā privātpersonām.