"Vienotības" bijušais biroja vadītājs Normunds Orleāns stāstīja, ka aplokšņu algas maksātas viņam un vēl vismaz desmit citiem partijas biroja darbiniekiem. Šāda prakse sākusies ap 2017. gadu, kad partija bija nonākusi finansiālās grūtības. Orleāns esot iebildis, tai skaitā vēršoties arī pie vairākiem partijas vadošajiem politiķiem, taču rezultāti nav sekojuši, telefonsarunā norādīja viņa juridiskais pārstāvis Kārlis Orleāns.
"Ir bijusi vesela virkne rakstveidā sniegta informācija sākotnēji Krišjānim Kariņam, jo nu viņš tomēr ir "Jaunās Vienotības" vadītājs, viņš mutvārdos ir solījis vairākas reizes to atrisināt. Nekas nav noticis, tad ir sarunas ar [Arvilu] Ašeradenu, ka arī viss tiks atrisināts. Bet nu ko nozīmē atrisināts? Tas vienkārši tiek vilkts garumā," stāstīja Kārlis Orleāns.
Laikā, kad, pēc Orleāna sacītā, "Vienotības" birojā maksātas aplokšņu algas, partijas ģenerālsekretārs bija Artis Kampars.
Jautāts, vai maksāja vai nemaksāja aplokšņu algas, Kampars atteica: "Nu, protams, ka ne. Tās ir pilnīgas muļķības, tā kā tur… jebkādi šādi pieņēmumi neatbilst patiesībai."
"Ir noticis tiešām ļoti skaļš un kaut kādā ziņā, iespējams, politiski motivēts reputācijas... nu tāds liels uzbrukums "Vienotībai". Un, es domāju, ka šodien arī valde ir lēmusi par to, ka vērsīsies tiesībaizsardzības iestādēs pret šo personu," teica tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").
Saeimas opozīcijas frakcija "Apvienotais saraksts" saistībā ar izskanējušo informāciju pieprasījusi finanšu ministra Arvila Ašeradena, kurš ir arī partijas "Vienotība" vadītājs, demisiju. "Jaunās Vienotības" koalīcijas partneri Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie" pirms tālākiem soļiem apņēmušies sagaidīt secinājumus no izmeklējošajām iestādēm.
Politologa Jāņa Ikstena ieskatā, Orleāna stāstītā hronoloģija sakrīt ar realitāti – partija tiešām tolaik bijusi grūtībās.
"Es domāju, ka gluži bez kaut kādiem tur uguns aizmetņiem diez vai šie dūmi būtu, jo tomēr Orleāna kungs ir vecbiedrs. Tātad viņš ir lojāls šai partijai bijis ļoti ilgus gadus," sacīja Ikstens.
Politologa ieskatā, pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka līdz ar skandālu varētu mainīties arī sabiedrības attieksme cīņā ar ēnu ekonomiku.
"Daudziem tas tikai nostiprinās sajūtu, ka tomēr politiskajās partijās finansējumi ir ļoti tālu no "viss ir kārtībā", un tas, protams, graus to sajūtu, ka mūs te maziņos [vajā], bet tur lielie blēži ganās pilnīgi nepieskatīti," vērtēja politologs.
Tieši uz politologa Ikstena jautājumu, kādā veidā reaģēt uz pārmetumiem, sociālajā tīklā "X" atbildējis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš pats vēl nesen bija šīs partijas biedrs. Prezidents pauda, ka šīs ir ļoti nopietnas apsūdzības, kas ir rūpīgi un maksimāli neatkarīgi jāizmeklē. Viņš pauda cerību uzzināt drīzu un skaidru rezultātu.
