ASV Havaju salās izvirdis viens no pasaulē aktīvākajiem vulkāniem – Kīlaeua.
Autora ziņas
2023. gadā viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem ir mākslīgā intelekta tehnoloģiju straujā attīstība. No tehnoloģijas izmantošanas joku darināšanā, līdz pat nopietniem risinājumiem medicīnā, zinātnē, arī militārajā jomā. Mākslīgā intelekta potenciāls ir neizmērāms, taču arvien vairāk izskan bažas par šo tehnoloģiju drošību.
Piektdien, 9. jūnijā, vizītē Rīgā ieradās par ASV tirdzniecības jautājumiem atbildīgā komisāre Ketrīna Taja. Ar amatpersonām komisāre pārrunāja ne tikai jautājumus par Eiropas Savienības (ES) un Amerikas tirdzniecību, bet arī iespējamas tiešas ASV investīcijas Latvijā, īpaši izceļot tehnoloģiju jomu.
Par digitālo tehnoloģiju ieviešanu atbildīgā Eiropas Savienības komisāre Margrēte Vestagere intervijā Latvijas Televīzijai uzsver, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas var sniegt būtisku labumu, taču vienlaikus ir nepieciešams rūpīgi kontrolēt to pielietošanu. Eiropas Savienība ir apņēmusies kļūt par līderi šādu drošības standartu ieviešanā.
Šogad aprīlī sabiedrisko mediju auditorija ir augusi, salīdzinot ar 2021. gada novembrī un 2022. gada aprīlī veiktajām aptaujām. Tā sasniedz četrus no pieciem iedzīvotājiem, noskaidrots Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta veiktajā aptaujā, sadarbojoties ar tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmumu "Norstat". Dati tiešsaistē ievākti no 2023. gada 6. aprīļa līdz 27. aprīlim, un aptaujā piedalījās vairāk nekā 3500 respondentu, Latvijas Radio sacīja pētnieks Andris Saulītis.
Vai pēc gada gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās varēsim vēlēt jebkurā iecirknī? Šis jautājums ir joprojām neatrisināts. Vēlēšanu kontekstā joprojām lielas problēmas sagādā informāciju tehnoloģiju risinājumi to norisei. Par šo tematu šobrīd trauksmi celt nolēmuši arī atsevišķi Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļi.
Pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās esošā koalīcija nespēja vienoties par vienu prezidenta amata kandidātu un Nacionālā apvienība trešdien nebalsoja ne par vienu no kandidātiem, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība" (JV)) saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālo apvienību (NA) – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos".
Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem. Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums, liecina ikgadējais Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā ("SSE Riga") Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs.
Spraigajai Latvijas un Kanādas spēlei tūkstošiem atbalstītāju Rīgā tiešraidē līdzi sekoja Doma laukumā un Esplanādē, kur šajās brīvdienās ir ierīkota čempionāta fanu zona. Lai gan Latvijas izlase pusfinālā zaudēja un svētdien cīnīsies par bronzas medaļām, Latvijas līdzjutēji uz gaidāmo spēli raugās optimistiski.
Latvijas valstsvienība, pārspējot Zviedrijas izlasi, ceturtdien atvēra jaunu lappusi Latvijas hokeja vēsturē. Pasaules čempionātā pirmo reizi sasniegts pusfināls, kas Latvijai ir viens no visu laiku lielākajiem panākumiem sportā. Nacionālās izlases veikumu slavēja arī bijušie valstsvienības hokejisti Ģirts Ankipāns un Edgars Lūsiņš.
"Šāda iespēja varbūt ir tikai reizi dzīvē" un "kanādiešiem nebūs variantu pārbļaut Latvijas līdzjutējus" – tā pirms pasaules čempionāta noslēguma spēlēm uzskata Latvijas hokeja fani. Uz Somijas pilsētu Tamperi braukt gatavojas daudzi simti un, iespējams, pat tūkstoši Latvijas hokeja līdzjutēju. Kvēls atbalsts gaidāms arī tepat Latvijā.
Sekojot abu pārējo Baltijas valstu piemēram, Latvija drīz varētu sākt piedāvāt publiski iegādāties dažādu valsts uzņēmumu akcijas. Vismaz tā cer premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), lai arī koalīcijā vienprātības vēl nav. LTV aptaujātie eksperti šo soli sauc par sen gaidītu un ļoti vajadzīgu ekonomikas attīstībai.
Patērētāju (nebanku) kreditēšanas licencētie tirgus dalībnieki 2022. gadā ar patērētājiem noslēdza 943 690 jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 664,56 miljonu eiro apmērā, kas skaitliski ir par 22 540 darījumu jeb 2,45% vairāk un summas izteiksmē par 84,37 miljoniem eiro jeb 14,54% vairāk nekā 2021. gadā. Šī summa – 664,56 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats.
Arī mazu valstu balsīm starptautiskajā arēnā ir liela nozīme, to pirmdien pēc savstarpējas tikšanās uzsvēra Lihtenšteinas ārlietu, izglītības un sporta ministre Dominika Haslere un Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"). Abas valstis ir nelielas, tomēr starptautiski to balsis dzirdamas dažādos jautājumos – gan paužot viedokli par atbalstu Ukrainai, gan arī par citiem šobrīd aktuālajiem jautājumiem.
Karstas diskusijas par to, kādai turpmāk vajadzētu izskatīties Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA), otrdien, 2. maijā, aizvadītas Saeimas komisijā. Viedokļu plaisa starp uzņēmējiem un pašu aģentūru šobrīd izveidojusies milzīga. Uzņēmēji uzskata – iestāde kavē Eiropas Savienības (ES) naudas apguvi, bet pati aģentūra skaidro, ka ne jau viņi pie vainas, ka ES naudas apguve stingri jākontrolē. Saeimas komisija uzdevusi valdībai vērtēt CFLA darbu.
Cīņa par ietekmi publiskajos iepirkumos – tā raksturojama nu jau vairākus gadus ieilgusī situācija mobilo sakaru nozarē. Divi no ietekmīgākajiem tirgus spēlētājiem uzskata, ka iepirkumos tiek izvirzītas neatbilstošas un novecojušas prasības. Tikmēr trešais uzņēmums problēmas ar esošo kārtību nesaskata.