Ceturtdienas, 14. marta, vakarā Rīgā notika zibakcija "Pārtraukt asiņaino tranzītu", sanākušajiem protestējot pret mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju caur Latviju. Katrīnas dambja un Lugažu ielas stūrī, kas ir blakus Rīgas brīvostas teritorijai, pulcējās apmēram 100 cilvēku.
Autora ziņas
Attiecībā uz Latvijas ekonomisko izaugsmi daudz runājam par to, kā "noķert" Eiropas Savienības vidējos rādītājus un mazināt savu atpalicību arī no pārējām divām Baltijas valstīm. Latvijas Banka tam veltītā konferencē piedāvāja savu recepti, norādot pat vairākus skaidrus virzienus, kā un kur varam attīstīties. Taču, lai to visu realizētu, nepieciešama arī attieksmes maiņa.
Valsts policija (VP) gatavojas intensīvam darbam šajā nedēļas nogalē, kad notiks Krievijas prezidenta "vēlēšanas". Policija paredz, ka šajā laikā gaidāmas dažādas provokācijas un sola pret tām vērsties bargi. Krievijas karogu izmantošana tiks stingri uzskatīta par Kremļa režīma slavināšanu. VP šajās dienās palīdzēs arī Valsts robežsardze gan "vēlēšanu" vietās Rīgā, gan uz valsts robežas.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība (ES) pret agresorvalsti vērsusi veselas 13 sankciju kārtas. Taču neviena no tām nav skārusi mangāna rūdu, no kuras tiek izgatavoti ieroči, un kura uz Krieviju plūst arī caur Latvijas dzelzceļu un ostām. Šim jautājumam ministrijas apņēmušās meklēt risinājumu. Taču tas atklājis jautājumu – vai šī mangāna rūda ir vienīgais "caurums" ES sankcijās un vai gadījumā neapzināti nestiprinām Krievijas militāro spēku arī citos veidos.
Aplokšņu algu skandāls premjeres partijā. Neskatoties uz to, ka "Vienotības" pārziņā nu jau ilgāku laiku ir Finanšu ministrija un tā aicina sabiedrības locekļus "iznākt no ēnu ekonomikas", pati partija saviem darbiniekiem maksājusi "aploksnēs". Tā raidījumam "Nekā personīga" apgalvoja partijas bijušais darbinieks Normunds Orleāns. Politiskais spēks pārmetumus sauc par meliem. Apsūdzības vērtēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Jau piektdien, 8. martā, Latvija kļūs par pirmo valsti Eiropas Savienībā (ES), kas noteiks aizliegumu importēt Krievijas un Baltkrievijas augļus un dārzeņus. Sākumā tika plānots, ka liegums attieksies vien uz graudaugiem, bet pēcāk nolemts, ka arī uz citiem pārtikas produktiem. Turklāt ierobežojums attieksies uz visiem – kā uzņēmējiem, tā privātpersonām.
Latvijai šobrīd militāra apdraudējuma nav, uzsver Nacionālie bruņotie spēki (NBS), militārie eksperti un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tādēļ informatīvajā telpā pēdējā laikā izskanējušās dažādu avotu tendenciozās spekulācijas par iespējamu apdraudējuma pieaugumu Eiropā, tostarp Latvijā, ir jāvērtē ļoti kritiski. NBS vadība arī aicinājusi iedzīvotājus nedalīties tālāk ar šādiem apdraudējuma vēstījumiem, lai neatbalstītu Krievijas propagandas mašinēriju, kura mēģina sēt bailes par iespējamu uzbrukumu Latvijai vai citai NATO dalībvalstij.
Maksātnespējīgās AS "PNB Banka" noguldītāji aicināti līdz šā gada 15. augustam izņemt garantēto atlīdzību. Ja tas noteiktajā termiņā netiks izdarīts, bankas noguldītāji, kuriem ir pieejama garantētā atlīdzība, bet nebūs to saņēmuši, zaudēs tiesības saņemt garantēto atlīdzību, informēja Latvijas Bankā.
Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" 2023. gadā strādājusi ar vēsturiski lielāko peļņu - 34 miljoniem eiro pretstatā 54 miljonu eiro zaudējumiem gadu iepriekš. Kompānijas ieņēmumi pagājušajā gadā pieauguši par 33,6% un veidoja 668 miljonus eiro, kas ir arī visu laiku augstākais rezultāts uzņēmuma vēsturē.
Jau drīzumā varētu būt gaidāms Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums – ļaut vai neļaut Latvijā atvērt jaunu banku "Indexo". Paši bankas veidotāji uz savām izredzēm kredītiestāžu tirgū skatās optimistiski. Līdzīgi arī regulators un finanšu ministrs, kas cer, ka banka varētu palielināt tik ļoti nepieciešamo konkurenci banku sektorā.
Pērn, salīdzinot ar 2022. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,9% un mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 1119 eiro, tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Tiesa, ņemot vērā inflāciju, reālais neto algas pieaugums bija tikai 2,2%, jo cenas auga straujāk nekā iedzīvotāju ienākumi. Vidējais atalgojums straujāk audzis sabiedriskajā sektorā, bet nākamgad algu pieauguma temps samazināsies. Tāpat gaidāms, ka šogad, pateicoties cenu stabilizācijai, iedzīvotāju pirktspēja atgriezīsies 2021. gada līmenī.
Latvijas iedzīvotāji bankomātos gadā ieskaita aptuveni 2 miljardus eiro. Jaunais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns paredz rūpīgāk analizēt tos, kas mēnesī izņem un ieliek kontā lielas naudas summas. Tas gan ne vienmēr nozīmē negodīgu rīcību, jo skaidru naudu norēķinos izmanto mazā pakalpojumu biznesa veicēji.
No 1. marta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var iesniegt gada ienākumu deklarācijas, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par saviem un ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem par medicīnu, izglītību, ziedojumiem, kā arī ilgtermiņa uzkrājumiem trešajā pensiju fondā un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. VID pārstāvji šogad īpaši aicina uzmanīties no krāpniekiem un atgādina, ka VID nevienam nesūta īsziņas un e-pastus, bet ar iedzīvotājiem sazinās Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS).
Skolu tīkls ir jāuzlabo – piekrīt visas valdību veidojošās koalīcijas partijas. Iepriekš viena no tām – Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – pauda, ka neatbalstīs reformu, kas paredz reformēt virkni lauku skolu pēc vienādiem kritērijiem pilnīgi visiem. Taču tagad panākta vienošanās par individuālāku pieeju, pašvaldībām dodot laiku pārmaiņām pielāgoties. Šīm pārmaiņām valsts vietvarām varētu piešķirt arī papildu naudu.
Neskatoties uz samērā zemo finansējumu zinātnei salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā spilgtu pētnieku netrūkst, uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Šodien apbalvoti desmit labākie no pērn veiktajiem pētījumiem un pārstāvētas visdažādākās grupas – no humanitārās zinātnes līdz inženiertehniskajai sfērai.
Skolu tīkla reforma diskusijas raisījusi ne tikai pašvaldībās, kuras tā skars, bet arī valdībā. Viens no koalīcijas politiskajiem spēkiem – Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – norādīja, ka iesākto reformu neatbalsta. Tādēļ tika rīkotas tikšanās ar visu Latvijas pašvaldību pārstāvjiem, lai aprunātos un izprastu problēmas. Tikšanās laikā secināts, ka varbūt ne visas vietvaras šādai reformai pašlaik ir gatavas. Tādēļ to varētu sadalīt. Kopsaucēji rasti arī citos jautājumos.
Finanšu grūtībās nonākušajai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai uzkrāti parādi vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā. Lai par tiem norēķinātos, palīgā ar aizdevumu uz neierasti ilgu laiku – 15 gadiem – nākt gatava bija valsts. Tomēr ar nosacījumu, ja Rēzekne šogad pieņem bezdeficīta budžetu jeb tādu, kur izdevumi nepārsniedz ieņēmumus. Tomēr izskatās, ka tas nenotiks.
Turpinās sarunas starp zemniekiem un valsts iestādēm par to, kā novērst pirmdien, 12. februārī, plānotos lauksaimnieku protestus Rīgā. Ceturtdien aizvadīta diskusija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, un viedokļi iesaistītajām pusēm – zemniekiem un Finanšu ministrijai (FM) – bija pilnīgi pretēji.
Pagaidām vēl nav zināms, vai pirmdien notikušās zemnieku protesta akcijas jau nākamnedēļ varētu tikt pārnestas arī uz valsts galvaspilsētu. Lauksaimnieki trešdien, 7. februārī, tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība") un iezīmēja – tas bijis labs pirmais solis risinājumu panākšanai. Tomēr liela daļa darba vēl tikai priekšā.
Neraugoties uz to, ka Eiropas Centrālās bankas bāzes likmes joprojām ir to vēsturiski augstākajā līmenī un iestāde arī nav devusi nekādus signālus, ka jau tuvākajā laikā tās varētu tikt samazinātas, "Euribor" likmēs neliels, bet samazinājums jau ir. Tas nozīmē, ka tieši hipotekārajā kreditēšanā augstākais procentlikmju punkts varētu būt jau pārvarēts, un šogad hipotekāro kredītu tirgū tiek prognozēta izaugme.
Sakarā ar "Rail Baltica" dzelzceļa tilta pār Daugavu izbūvi no pirmdienas, 5. februāra, Ģenerāļa Radziņa krastmalā Rīgā ieviesīs ilgstošas satiksmes izmaiņas, kas paredz ierobežot satiksmi kreisajā brauktuves joslā, abos braukšanas virzienos. Tas nozīmē, ka satiksmei būs atvēlētas divas braukšanas joslas katrā virzienā, informēja Rīgas pašvaldība.